Tautas mīti. Mūsu ikdienā mēs nepārtraukti saskaramies ar stāstiem un ticējumiem, kas šķietami nāk no neatminamiem laikiem. Tie bieži atkārtojas konkrētās situācijās un, kā mēdz teikt, paredz konkrētu iznākumu.
Šie ir tautas mīti, ne tikai senas pasakas, bet arī apziņā dziļi iesakņojušās atziņas, kas nodotas no paaudzes paaudzē. Neiedziļināšos vārda “mīts” akadēmiskajā definīcijā, jo tas ir daudzslāņains jēdziens, ko Vikipēdija jau detalizēti izskaidrojusi.
Tomēr aicinu ikvienu padomāt par šo vārdu!
Cik daudz dažādu, gan pareizu, gan mazāk pareizu, domu tas var izraisīt! Šis raksts aplūkos dažus plaši pazīstamus tautas mītus, analizējot to patiesumu un to, kā tie atspoguļo cilvēka pieredzi un dabas likumus.
Mēs atklāsim, ka daudzos gadījumos aiz šķietami vienkāršiem ticējumiem slēpjas zinātniski izskaidrojami procesi vai dziļas psiholoģiskas atziņas.
Tautas mīti, kaulu sāpes un laika paredzēšana.
Viens no izplatītākajiem tautas mītiem, kas nodots no paaudzes paaudzē, vēsta, ka pirms vētras vai negaisa sāk sāpēt locītavas. Tas pats attiecas uz traumētiem kauliem (lūzumiem, izmežģījumiem). Šīs sāpes īpaši raksturīgas vecākiem cilvēkiem.
Un ziniet ko?
Šis mīts tiešām ir pareizs! Kāpēc tā? Zinātne sniedz skaidrojumu. Pirms vētrām atmosfēras spiediens bieži pazeminās, nevis paaugstinās, kā sākotnēji minēts. Šīs spiediena izmaiņas var izraisīt nelielu audu pietūkumu locītavās.
Artrīta slimnieki un cilvēki ar senām traumām ir īpaši jutīgi pret šīm izmaiņām, jo viņu locītavās jau ir iekaisums vai bojājumi. Pat vismazākais pietūkums var izraisīt spiedienu uz nervu galiem un radīt diskomfortu un sāpes.
Tāpat arī rētaudi, kas veidojas pēc kaulu lūzumiem, var būt jutīgi pret barometriskā spiediena svārstībām. Tātad, šie cilvēki patiešām var kalpot kā sava veida “cilvēka barometri”, bieži vien labāk par sinoptiķiem paredzot negaisa tuvošanos!
Šis mīts ir spilgts piemērs tam, kā tautas gudrība caur paaudžu pieredzi ir atklājusi likumsakarības, ko vēlāk apstiprinājusi zinātne.
Vistas buljona, senais līdzeklis pret saaukstēšanos.
Katrs no mums noteikti ir dzirdējis par vistas buljona burvību. Mīts vēsta, ka vistas buljons ne tikai sasilda, bet arī efektīvi palīdz saaukstēšanās gadījumā. Un atkal- tā ir taisnība!
Vistas buljons ir daudz vairāk par vienkāršu sildošu dzērienu.
Zinātniski pētījumi ir pierādījuši, ka vistas buljons satur vielas, kas palīdz cīnīties ar iekaisumu un veicina imūnsistēmas darbību. Tajā esošās aminoskābes, piemēram, cisteīns, ir līdzīgas zālēm, ko izmanto elpceļu slimību ārstēšanā, palīdzot atšķaidīt gļotas un atvieglot elpošanu.
Turklāt vistas buljons var aktivēt un palīdzēt veidoties baltajiem asins ķermenīšiem, kas ir galvenie cīnītāji pret baktērijām un vīrusiem. Siltums no buljona palīdz atbrīvot deguna eju nosprostojumus, atvieglojot elpošanu un mazinot iesnas.
Tāpat buljons nodrošina svarīgus šķidrumus un elektrolītus, kas ir būtiski organisma atveseļošanai saaukstēšanās laikā. Tādējādi, dzerot vistas buljonu, mēs ne tikai jūtamies labāk fiziski, bet arī palīdzam organismam efektīvāk cīnīties ar infekciju.
“Rīts gudrāks par vakaru”.
Zemapziņas spēks lēmumu pieņemšanā.
“Rīts ir gudrāks par vakaru”, sens mīts, kas nāk padoma veidā jau no neatminamiem laikiem. Šis padoms konkrēti norāda, ka nav pareizi pieņemt svarīgus lēmumus vakarpusē, kad nogurums un dienas notikumi var ietekmēt mūsu spriedumus.
Ideja ir vienkārša: izgulies, un tad var gadīties, ka vakara iespējamais problēmas risinājums liksies nepareizs, un tu pieņemsi daudz prātīgāku un racionālāku lēmumu.
Kāpēc tā?
Izrādās, ka šajā mītā slēpjas dziļa psiholoģiska patiesība. Kamēr mēs guļam, mūsu zemapziņa ieslēdzas un sāk aktīvi strādāt.
Tā nemanot risina problēmas, pārstrādā informāciju un kārto domas bez liekām emocijām, kas bieži vien aizēno mūsu spriedumus dienas laikā. Miega laikā smadzenes konsolidē atmiņas un integrē jaunu informāciju, veidojot jaunas neironu saites.
Tas nozīmē, ka no rīta mums ir ne tikai atpūties prāts, bet arī daudz formalizētāks un gatavāks problēmas risinājuma variants. Mēs spējam paskatīties uz situāciju no jaunas perspektīvas, bieži vien atrodot risinājumus, ko vakarā nepamanījām.
Tādēļ, pirms pieņemat svarīgu lēmumu, dodiet sev laiku- izgulieties, un ļaujiet savai zemapziņai paveikt savu darbu.
Dzīvnieki jūt nelaimes tuvošanos.
Noteikti esi dzirdējis stāstus par ģimenēm, kuras izglābušās no nelaimes, pateicoties suņa, kaķa vai cita dzīvnieka neraksturīgai rīcībai, smilkstēšanai, neatlaidīgai vēlmei tikt ārā no mājas vai neparastai uzvedībai.
Šis mīts par dzīvnieku spēju just nelaimes tuvošanos ir bijis aktuāls cauri gadsimtiem.
Šis mīts ir taisnība!
Dzīvnieki ir apveltīti ar daudz smalkākām maņām nekā cilvēki. Viņu dzirde, oža un spēja uztvert vibrācijas ir nesalīdzināmi attīstītākas.
• Mājdzīvnieki, piemēram, suņi un kaķi, dzird infraskaņu, kas ir zemfrekvences skaņas viļņi, kurus cilvēka auss nespēj uztvert. Šīs infraskaņas bieži vien rodas pirms zemestrīcēm, vulkānu izvirdumiem un citām dabas katastrofām. Dzīvnieki tās uztver un reaģē ar nemieru vai bailēm.
• Putni jūt elektromagnētiskās svārstības un spēj uztvert pat nelielas izmaiņas atmosfērā, kas liecina par gaidāmu negaisu vai citiem laikapstākļu traucējumiem. Tie bieži maina savu lidojuma virzienu vai meklē patvērumu pirms cilvēki vispār apzinās briesmas.
• Čūskas un citi rāpuļi atpazīst pat vissīkākās zemes vibrācijas. Šīs vibrācijas var liecināt par gaidāmu zemestrīci vai citām ģeoloģiskām aktivitātēm. Viņu spēja uztvert pat mikroskopiskas zemes kustības ļauj tām laicīgi meklēt drošību.
Tāpēc nav brīnums, ka stihisku nelaimju gadījumā dzīvnieki bieži vien aiziet bojā ievērojami mazāk nekā cilvēki. Viņu dabiskie instinkti un attīstītās maņas dod tiem iespēju laicīgi reaģēt uz briesmām.
Nedrīkst norīt košļājamo gumiju!
“Nedrīkst norīt košļājamo gumiju!”, cik bieži mēs esam dzirdējuši šo brīdinājumu no savām mammām vai vecmāmiņām! Liktos, kas tur slikts, gan jau izspruks podiņā. Tomēr šis mīts patiešām ir daļēji patiess, un aiz tā slēpjas zināmi riski.
Lai gan lielākoties norīta košļājamā gumija iziet cauri gremošanas traktam bez problēmām, tā patiešām nav sagremojama. Košļājamās gumijas bāze sastāv no sintētiskiem polimēriem, kas nav paredzēti organisma apstrādei.
Parasti tā tiek izvadīta no organisma ar izkārnījumiem 24 līdz 72 stundu laikā.
Tomēr ir gadījumi, kad norīta košļājamā gumija var radīt problēmas. Ja tiek norīts liels daudzums gumijas vai ja to dara regulāri, īpaši bērni, tā var veidot nepārstrādātus atlikumus, kas var salipt kopā ar citām pārtikas daļiņām un veidot zarnu nosprostojumus.
Tas var izraisīt sāpes vēderā, aizcietējumus un citus nepatīkamus simptomus. Sarežģītākos gadījumos, kad rodas pilnīga zarnu nosprostojums, var būt nepieciešama pat ķirurģiska iejaukšanās.
Tādēļ, lai gan viens nejauši norīts košļājamās gumijas gabaliņš, visticamāk, nenodarīs ļaunu, labāk ir izvairīties no tās norīšanas, jo mammai, kā jau bieži vien, bija taisnība!
Banāni grūtniecības laikā un dēla dzimšana.
“Ja grūtniecības laikā ēdīsi banānus, dzims puika.”, šis mīts noteikti ir piesaistījis daudzu topošo māmiņu uzmanību. Un izrādās, ka daļēji tas ir patiesi!
Grūtniecēm patiešām ir nepieciešama augstas kaloritātes barība, lai nodrošinātu gan savas, gan augļa vajadzības. Banāni ir viens no šādiem enerģijas bagātiem pārtikas produktiem.
Tie ir bagāti ar kāliju, vitamīniem un šķiedrvielām, kas ir svarīgi grūtnieces veselībai.
Interesantākais aspekts šajā mītā ir saistība ar bērna dzimumu. Lai gan zinātnieki vēl nav pilnībā atšifrējuši visus mehānismus, kas nosaka bērna dzimumu (to, protams, nosaka tēva spermas šūna – X vai Y hromosoma), ir veikti klīniskie pētījumi, kas atklājuši intriģējošu korelāciju.
Pētījumos ir pierādīts, ka sievietēm, kuras grūtniecības laikā patērējušas lielāku kaloriju daudzumu un bagātīgāku uzturu, tostarp ar augstāku kālija līmeni (kas atrodams banānos), palielinās iespēja dzemdēt zēnu par veseliem 56%!
Tas nav maz!
Vispārinot šo faktu, var teikt, ka jo vairāk kalorijām bagātu ēdienu (piemēram, piena produktus, gaļu, maizi un, protams, banānus) sieviete patērē grūtniecības laikā, jo lielākas ir izredzes, ka dzims zēns.
Lai gan zinātne vēl meklē galīgo skaidrojumu šai parādībai, šis mīts kalpo kā fascinējošs piemērs tam, kā tautas novērojumi un pieredze var nonākt tuvu zinātniskām atklāsmēm. Protams, jāatceras, ka diēta ir tikai viens no faktoriem, un bērna dzimumu galvenokārt nosaka ģenētika.
Tautas mītu spēks un vērtība.
Šie ir tikai daži piemēri tam, cik bagāta un daudzveidīga ir tautas mītu pasaule. Mēs redzam, ka daudzi no tiem, kas sākotnēji šķita tikai “vecmāmiņu stāsti”, izrādās balstīti uz zinātniski izskaidrojamiem faktiem vai dziļām psiholoģiskām atziņām.
Tautas mīti ir kā senas ceļa kartes, kas cauri paaudžu pieredzei un novērojumiem ir uzkrājušas vērtīgu informāciju par pasauli un cilvēka vietu tajā.
Tie atgādina mums, ka dažkārt vienkāršākās atbildes slēpjas tieši tur, kur tās vismazāk gaidām – mūsu priekšteču gudrībā. Tāpēc ne vienmēr ir jāatmet ar roku tam, ko esam dzirdējuši no vecākajiem. Iespējams, ka aiz šķietami vienkārša ticējuma slēpjas daudz dziļāka patiesība, ko vēl tikai gaida, lai to atklātu un zinātniski apstiprinātu.
Taču gudrību vācelīte nebūtu pilna ja neiekļautu mūsdienu cilvēka gribēšanas karuseli.
Tad lūk skaties un vērtē:
Lai veicas un lai jums ir lieliska diena, kas piepildīta ar gudrību un atklājumiem, gan no zinātnes, gan no senajiem tautas mītiem!
Labu Dienu!
Būtu labi, ja krievijas putļers nospradzītu un būtu beigts! Man Uzlabotos pašsajūta, radikāli….