Odi ir mazie un lidojošie briesmonīši, kas mums šķiet, ka vēlas tikai vienu, tavu asiņu porciju. Izklausās pēc vampīru sāgas ievada, vai ne? Tomēr, kas tad patiesībā ir ods, un vai tiešām visi odi ir asinssūcēji?
Lai gan odu klātbūtne var būt nomācoša, ir svarīgi izprast to lomu dabā un uzzināt, kā efektīvi pasargāt sevi no to kodumiem.
Odu daudzveidība Latvijā.
Latvijā ir sastopamas aptuveni 26 odu sugas. Četras no tām ir salīdzinoši lielāki un lēnīgāki kukaiņi, kas pazīstami kā malārijas odi.
Lai gan Latvijā malārija nav endēmiska slimība, šo odu klātbūtne atgādina par to potenciālo bīstamību citās pasaules daļās. Sīkāko dzēlēju odu sugas entomologi spēj noteikt tikai ar mikroskopu, jo to atšķirības ir ļoti smalkas.
Piemēram, atšķirīgs ir to dzēlējsnuķīša garums, kas tieši ietekmē to, cik nikni katrs no tiem dzeļ. Šīs nianses nosaka, cik efektīvi tie spēj piekļūt asinsvadiem un sūkt asinis.
Kāpēc odi dzeļ un kas ir asinssūcēji?
Te nu mēs nonākam pie būtiskākās atklāsmes: cilvēkiem un zīdītājiem visur, bet putniem pie acīm un pie knābja dzeļ tikai odu mātītes. 
Odu tēviņi ir mums pilnīgi vienaldzīgi un nedzeļ. Kāpēc?
Odu mātītēm svešas asinis ir vitāli nepieciešamas, lai nobriestu oliņas.
Asinis nodrošina nepieciešamās olbaltumvielas un barības vielas, kas ir būtiskas veiksmīgai reprodukcijai. Pēc asins maltītes, odu mātītes dēj oliņas ūdenī.
Interesanti, ka odu sugu turpināt spēj arī “veģetārietes”, tās odu mātītes, kas nav sūkušas asinis. Taču šīs mātītes izdēj aptuveni piecreiz mazāk oliņu nekā “asinskārās” sugas māsas.
Vienā reizē asinis sasūkusies odu mamma var izdēt pat 30–40 olas, un savā mēnesi garajā mūžā odu meitene oliņas dēj vairākkārt, tādējādi nodrošinot sugas izdzīvošanu. Tātad, odu kodumi ir tieši saistīti ar to vairošanās ciklu.
Odu tēviņi ir apputeksnētāji.
Kamēr odu mātītes nodarbojas ar asiņu sūkšanu un oliņu dēšanu, odu tēviņi veic pavisam citu un ļoti svarīgu funkciju. Pēc izdejojušies odu kāzu mākonī, tie barojas ziedos ar nektāru, lieliski pildot augu apputeksnētāju funkcijas.
Odi vislabāk apputeksnē augus ar atvērtām ziedkopām, piemēram, dilles un pienenes. Ar saviem snuķīšiem tie nespēj piekļūt tauriņziežiem, piemēram, āboliņam, kuru ziedi ir citādi veidoti.
Tundrā, kur odu ir ļoti daudz un citu kukaiņu ir mazāk, odi ir pat galvenie apputeksnētāji, tādējādi nodrošinot augu bioloģisko daudzveidību un pārtikas ķēdes stabilitāti.
Odu loma ekosistēmā.
Odi ne tikai apputeksnē augus. Lielāko labumu dabai odi sniedz savā kāpuru stadijā, attīrot ūdeni dažādās ūdenstilpēs. Odu kāpuri darbojas kā mazi ūdens filtri, uzkrājot un patērējot ūdenī esošās aļģes, baktērijas un sīkas augu daļiņas.
Tādējādi tie palīdz uzturēt ūdens ekosistēmu tīrību un līdzsvaru.
Turklāt daudzi no odu kāpuriem kļūst par gardu kumosu zivīm un plēsīgiem kukaiņiem, piemēram, spāru kāpuriem. Savukārt lidoņu stadijā odi ir galvenā barība sikspārņiem, spārēm, zirnekļiem un bezdelīgām.
Lai gan putniem odi varētu šķist salīdzinoši vienaldzīgi, jo pārāk daudz darba un skriešanas, lai tos noķertu, un pārāk maz ēdamā, kopumā odi ir neatņemama barības ķēdes sastāvdaļa.
Odi ir svarīgi ekosistēmas elementi, kas piedalās barības apritē un uztur bioloģisko daudzveidību.
Odu populācija un sezonalitāte.
Kukaiņu pētnieki uzskata, ka vismaz līdz Jāņiem odu skaits nemazināsies. Pateicoties mitrajam laikam, daudzajām peļķēm un vēl daudz kur palikušajiem palu ūdeņiem, šobrīd ir lieliski odu vairošanās apstākļi.
Odu kāpuri attīstās stāvošā ūdenī, tāpēc jebkura ūdenstilpe, pat neliela peļķe, var kļūt par ideālu vairošanās vietu. Tas nozīmē, ka vasaras sākumā mēs bieži saskaramies ar īpaši lielu odu skaitu.
Kā pārciest nešpetno odu uzbrukumus?
Entomologi iesaka apbruņoties ar pretodu līdzekļiem, taču ir arī unikāli tautas līdzekļi, ko apstiprina pat speciālisti.
Imunitātes veidošana un pirmā palīdzība.
Interesants ieteikums ir ļaut pirmajām odu dāmām katru pavasari sevi sakost pēc sirds patikas. Ir novērots, ka vēlāk izveidojas sava veida imunitāte, un dzēlienu vietas vairs tik ļoti nepampst un niez.
Tomēr, ja kodumi jau ir radušies un izraisa diskomfortu, pirmā palīdzība ir vienkāršas ūdens kompreses, kas palīdzēs tikt galā ar koduma vietas niezi. Lai mazinātu alerģisko reakciju, ieteicams lietot pretalerģiskos līdzekļus, piemēram, tavegilu vai suprastīnu, ja vien nav kontrindikāciju.
Svarīgi:
Ja odu kodumu radītās pumpas nepāriet trīs dienu laikā, ja bērnam pēc odu vai citu insektu kodumiem parādās temperatūra, kodumu vietas iekaist vai rodas sastrutojumi, noteikti ir jāmeklē mediķu palīdzība.
Šādi simptomi var liecināt par nopietnāku alerģisku reakciju vai sekundāru infekciju.
Profilakse, kā pasargāt sevi no odu kodumiem?
Vislabākā pieeja ir aktīva profilakse. Tas nozīmē darīt visu iespējamo, lai izvairītos no odu kodumiem. Obligāti, pirms došanās ārā, īpaši vietās ar paaugstinātu odu aktivitāti, ir jāiegādājas un jālieto pretodu līdzekļi.
Pretodu līdzekļu izvēle.
Mūsdienās ir pieejami daudz un dažādi pretodu līdzekļi, un katrs var izvēlēties sev piemērotāko. “Mēness aptieka” farmaceitu pieredze liecina, ka bieži cilvēki vadās pēc cenas, iegādājoties pretodu līdzekļus, bet nepainteresējas par tā sastāvu. Tas ir liela kļūda, jo sastāvs nosaka efektivitāti un drošību.
Cilvēkiem ar paaugstinātu jutību pret ķīmiskām vielām vajadzētu lietot dabīgākas izcelsmes pretodu līdzekļus. Labs piemērs ir preparāts “Odiņš”, kura sastāvā ir augu eļļas: dižegļu eļļa, eikaliptu, krustnagliņu un piparmētru eļļas. Šīs eļļas ir pazīstamas ar savām kukaiņus atbaidošajām īpašībām un ir maigākas ādai.
Pieaugušajiem, kuriem nav veselības problēmu, piemēroti būs arī parastie izsmidzināmie līdzekļi, piemēram, “Diffusil”.
Ja dodat priekšroku ķīmiskiem preparātiem, kas efektīvi atbaida odu mammas, ir vērts pievērst uzmanību diviem galvenajiem komponentiem:
DEET (dietiltoluamīds)
• Priekšrocības: Plaši pieejams un parasti lētāks.
• Trūkumi:
◦ Var kairināt acis un gļotādas.
◦ Jāievēro piesardzība, lietojot uz sejas.
◦ Ierobežota lietošana bērniem (jāskatās koncentrācija un vecuma ierobežojumi).
◦ Var agresīvi ietekmēt apģērbu un aksesuārus (piemēram, bojāt sintētiskos audumus).
◦ Var radīt lipīgu sajūtu uz ādas un nepatīkamu smaržu.
◦ Relatīvi īss efektivitātes laiks pret kukaiņiem, odiem un ērcēm.
◦ Ierobežotas ādu kopjošās īpašības.
Ikaridīns (pazīstams arī kā Picaridin)
• Priekšrocības:
◦ Nekairina ādu, acis un gļotādas.
◦ Drošs lietošanā visām ķermeņa daļām, tostarp sejai.
◦ Saudzīgs bērnu maigai ādai (bieži tiek rekomendēts jaunākiem bērniem).
◦ Nebojā apģērbu un aksesuārus.
◦ Patīkams lietošanā ar neuzkrītošu aromātu.
◦ Ilgstoši aizsargā no ērcēm, odiem un citiem insektiem (bieži efektīvāks par DEET ilgtermiņā).
◦ Lieliskas ādu kopjošās un aizsargājošās īpašības, bieži veido patīkamu sajūtu uz ādas.
• Trūkumi: Parasti dārgāks nekā DEET preparāti.
Dabīgie pretodu līdzekļi.
Papildus komerciāliem līdzekļiem, ir arī vairāki dabiski veidi, kā atbaidīt odus:
• Citronu – eikaliptu eļļa: Viens no efektīvākajiem un izplatītākajiem insektu atbaidīšanas līdzekļiem. Speciālisti iesaka to uzklāt uz ādas pulsējošajām vietām (piemēram, plaukstu locītavām, kakla), līdzīgi kā smaržas, tādējādi panākot maksimālu aromāta izplatīšanos. Gana efektīva var būt arī dabiska eikalipta auga novietošana sev tuvumā, kas pildīs līdzīgu funkciju.
• Kaķu mētra (Nepeta cataria): Kā izrādās, kaķu mētra nav paredzēta vien tavam mājas mīlulim. Tai piedēvētas arī cilvēka veselības uzlabošanas, kā arī mājsaimniecībā derīga līdzekļa funkcijas, un tās aromāts nav tīkams kukaiņiem. Novietojot kaķu mētru nepieciešamajās vietās, vari veiksmīgi atbrīvoties no skudrām, kas iekļuvušas tavā mājvietā, savukārt ādas iesmērēšana ar kaķumētras eļļu efektīvi atvairīs odus.
• Citronzāle (Cymbopogon citratus): Lai atbaidītu odus, noderīgas ir gan citronzāles aromāta sveces, gan ēteriskā eļļa. Tomēr visefektīvākā līdzekļa iedarbība novērota, izmantojot pašu augu. Iesējot citronzāli savā dārzā, ne tikai papildināsi tā ainavu, bet arī iegūsi dabisku aizsarglīdzekli pret odiem un citiem nevēlamiem kukaiņiem.
• Citi dabiski līdzekļi: Tāpat insektu aizbaidīšanā noderīga ir lavandas un tējas koka eļļa, ko var lietot gan uz ādas, gan aromlampās. Arī ķiploku lietošana uzturā var palīdzēt, jo to asā smarža kukaiņiem nudien nav simpātiska. Papildu aizsardzību var sniegt gaiša apģērba valkāšana, jo tumšas krāsas piesaista odus, un izvairīšanās no alus dzeršanas, jo alkohols var mainīt ādas smaržu un padarīt tevi pievilcīgāku odiem.
Ja kas, ir taisnība, ka stāvot saules tiešajos staros odi neuzbruks.
Kāpēc?
Lūk, kāpēc:
• Dehidrācija: Odi ir mazi, smalki kukaiņi, un tiešie saules stari, īpaši karstā laikā, var tos ļoti ātri dehidrēt un pat nogalināt. Viņiem ir nepieciešams mitrums, lai izdzīvotu, un saules gaisma to noņem.
• Aizsardzība no plēsējiem: Dienas laikā, tiešā saules gaismā, odi ir daudz vieglāk pamanāmi plēsējiem, piemēram, putniem un spārēm. Tāpēc tie dod priekšroku slēpties ēnainās un aizsargātās vietās.
• Vairošanās un atpūta: Lielāko dienas daļu, īpaši karstākajā laikā, odi slēpjas ēnainās, vēsākās un mitrākās vietās – zem kokiem, krūmiem, garā zālē, vai pat ēku iekšpusē, piemēram, šķūņos vai pagrabos. Tieši šajās vietās viņi atpūšas un gatavojas aktivitātei krēslas un rītausmas stundās, kad ir vēsāks un mitrāks.
• Aktivitātes laiks: Lielākā daļa odu sugu ir visaktīvākās krēslas stundās (rītausmā un vakarā pirms saulrieta un neilgi pēc tā). Šajos laikos gaisa temperatūra ir maigāka un mitrums augstāks, kas ir ideāli apstākļi to lidošanai un barošanās. Dažas sugas, piemēram, Aedes odi, kas var pārnēsāt denges drudzi, var būt aktīvi arī dienā, bet arī tie parasti dod priekšroku ēnainām vietām.
Praktiskais pielietojums:
Ja atrodaties ārā un vēlaties izvairīties no odu kodumiem bez repelentu lietošanas, meklējiet vietu tiešos saules staros. Pludmalē, atklātā laukā vai citā saulainā vietā odu aktivitāte būs ievērojami zemāka nekā ēnainā dārza stūrī, meža malā vai pie ūdenstilpes.
Tomēr atcerieties, ka 100% garantijas nav, un dažkārt atsevišķi odi var parādīties arī saulainās vietās, īpaši, ja tuvumā ir ēnainas slēptuves. Tāpat ir svarīgi atcerēties par saules apdegumu risku, ja ilgstoši uzturaties tiešos saules staros.
Nobeigums.
Ods ir tikai ods – maza radība ar savu lomu dabā. Tāpēc nav vērts krist izmisumā. Apzinoties, kā tie darbojas un kā mēs varam no tiem pasargāties, mēs varam baudīt vasaru, nebaidoties no šiem mazajiem asinssūcējiem.
Izvēloties pareizos profilakses līdzekļus un apzinoties pirmās palīdzības soļus, odu uzbrukumi kļūs vieglāk pārciešami.
Labu Dienu Bez Odiem!
