Skudru skaits. Zinātnieki visā pasaulē ir veiksmīgi veikuši pirmo patiesi zinātniski pamatoto aplēsi par skudrām. Taču, šoreiz runa nav par sugu daudzveidību, lai gan arī tā ir iespaidīga. Runa ir par skudru skaitu un to kopējo biomasu uz Zemes.
Izrādās, skudras patiešām ir visur un daudz vairāk nekā vairums no mums jebkad varētu iedomāties.
Skudru skaits, patiesi iespaidīgi.
Zinātnieki nonāca pie atklājuma, ka uz Zemes dzīvo vismaz 20 kvadriljoni skudru. Lai aptvertu šo skaitli, iedomājieties to, kā 20 miljoni miljardu kukaiņu. Tas ir daudzkārt vairāk nekā iepriekš tika lēsts vispārīgās aplēsēs.
Vēl iespaidīgāks ir to kopējās masas aprēķins. Pārrēķinot skudru svaru oglekļa masas izteiksmē (ogleklis veido apmēram pusi no skudras sausā svara), zinātnieki secināja, ka visu skudru kopējā biomasa sasniedz neticamus 12 miljonus tonnu.
Šis skaitlis ir satriecošs. Salīdzinājumam, visu savvaļas zīdītāju un putnu kopējā biomasa uz planētas ir mazāka par skudru kopējo biomasu. Iedomājies šo biomasu, pat attiecībā pret cilvēkiem, kuru skaits pārsniedz 8 miljardus, skudru biomasa ir aptuveni 20 procenti no mūsu kopējās biomasas.
Šis pētījums nepārprotami parāda, ka skudras ir viena no dominantākajām dzīvnieku grupām uz Zemes masas un īpatņu skaita ziņā, kas likumsakarīgi norāda uz to milzīgo ekoloģisko ietekmi.
Skudras vieta bioloģiskās sistēmās.
Skudras ir neatņemama daļa no Zemes bioloģiskajām sistēmām. Lai gan mēs bieži vien pievēršam uzmanību lielajiem dzīvniekiem, kā lauvām, haizivīm, vaļiem vai pat pieminam izmirušos dinozaurus.
Ja kas, patiesībā ekosistēmu līdzsvaru bieži uztur tieši sīkākie un visbiežāk nepamanītie organismi, kā sēnes, tārpi, kukaiņi, planktons un jā, arī skudras.
Skudras ir daudz vairāk nekā tikai mazas, strādīgas būtnes. Tās ir īsti ekosistēmu inženieri. To darbība būtiski ietekmē augsnes struktūru rokot sarežģītas tuneļu sistēmas, tās irdina un aerē augsni, uzlabojot ūdens un gaisa piekļuvi augu saknēm.
Šī dabiskā “aršana” veicina augu augšanu un palīdz novērst augsnes sablīvēšanos.
Papildus tam, skudras ir svarīgas augu sēklu izplatītājas. Daudziem augiem ir attīstījušies īpaši sēklu piedēkļi, ko sauc par elaiosomām- taukainām, barojošām vielām, kas piesaista skudras.
Skudras savāc šīs sēklas, nes tās uz savu pūzni, apēd elaiosomas, bet pašu sēklu, kas paliek neskarta, izmet atkritumu kaudzē netālu no pūžņa. Šīs atkritumu kaudzes bieži ir bagātas ar barības vielām, radot ideālus apstākļus sēklu dīgšanai.
Šis process, ko sauc par mirmehokoriju, ir vitāli svarīgs daudzu augu sugu izdzīvošanai un izplatībai.
Skudras ir arī izcilas sanitāres.
Tās pārstrādā atmirušās organiskās vielas, kā beigtus kukaiņus, dzīvnieku atliekas, augu daļas, sadalot tās un atgriežot barības vielas atpakaļ augsnē. Tās palīdz noārdīt pat koksni, it īpaši, ja tā jau ir bojāta. Šis nepārtrauktais aprites process ir pamats veselīgai augsnei un kopējai ekosistēmas darbībai.
Ne mazāk svarīga ir skudru loma kā plēsējiem. Liela daļa skudru sugu aktīvi medī citus kukaiņus un bezmugurkaulniekus, palīdzot kontrolēt to populācijas. Tās ir dabiskie kaitēkļu ienaidnieki, un to klātbūtne dārzos un laukos var samazināt nepieciešamību pēc ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem.
Skudras barojas arī ar kritušiem kukaiņiem, pildot “tīrītāju” funkciju.
Skudras mūsu ikdienā.
Ikdienā mēs skudras reti pamanām, tas notiek līdz brīdim, kad tās ielavās mājās vai dārzā un sāk traucēt. Dārzā tās var audzēt laputis, kuras skudras izmanto kā sava veida „slaucamās govis”.
Laputis izdala saldo šķidrumu- medus rasu, kuru skudras labprāt izmanto pārtikā. Skudras, sargājot laputis, pasargā tās no dabiskajiem ienaidniekiem, tāpēc dārzā laputu skaits var strauji pieaugt.
Tomēr nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu vai skudras ir kaitīgas, vai tomēr noderīgas. Pat ja tās veicina laputu izplatību, vienlaikus tās irdina augsni un apkaro citus kaitēkļus. Tāpēc, pirms sākt cīņu, jāizvērtē, vai skudras tiešām rada reālu kaitējumu.
Skudru skaits un sadalījums pasaulē.
Pasaules biologi ir apkopojuši tūkstošiem pētījumu, lai precīzi novērtētu skudru populācijas dažādos reģionos. No vairāk nekā 12 000 pieejamo darbu tika izvēlēti 489 ar visprecīzākajiem datiem.
Rezultāti liecina, ka visvairāk skudru ir tropiskajos reģionos, kur ir silts un mitrs klimats. Piemēram, Dienvidaustrumāzijā, Amazones baseinā un Āfrikas mežos. Salīdzinājumā ar aukstajiem reģioniem, tropiskajos mežos skudru skaits var būt līdz sešām reizēm lielāks.
Skudras ir visbiežāk sastopamas dabiskos biotopos, kā mežos, pļavās, sausos līdzenumos. Cilvēka veidotās ainavas un pilsētas, lauki ar monokultūrām, asfalta teritorijas, tām nav tik piemērotas.
Šis fakts tikai pastiprina domu par to, cik svarīga ir dabisko teritoriju saglabāšana, lai uzturētu bioloģisko daudzveidību.
Kā sadzīvot ar skudrām dārzā un mājās?
Skudru klātbūtne ne vienmēr ir traucējoša, taču dažreiz tās var kļūt par problēmu jo īpaši tad, ja sāk izplatīties siltumnīcās, uz augļu kokiem vai mājoklī. Šādos gadījumos ir svarīgi zināt, kā skudras ierobežot vai pārvietot, vienlaikus nekaitējot videi.
Kā ierobežot skudras dārzā un siltumnīcā?
Ja skudru klātbūtne kļūst nepieņemama un traucējoša, ir iespējas to ierobežot, tomēr pirms ķerties pie drastiskām metodēm, ir vērts apsvērt saudzīgākus variantus, ņemot vērā skudru lielo ekoloģisko nozīmi. Integrētā kaitēkļu pārvaldība (IPM) iesaka sākt ar saudzīgākajām metodēm.
Tautas metodes un dabiskie līdzekļi:
Šīs metodes bieži balstās uz skudru atbaidīšanu vai to piekļuves ierobežošanu, izmantojot smaržīgas vielas, kas tām nepatīk, vai traucējot to takas:
• Skudru pūžņa pārvietošana: Ja iespējams, var mēģināt uzmanīgi izrakt pūzni un pārcelt to uz kādu attālāku vietu, kur tas netraucēs. Tas prasa pacietību un ir efektīvāks mazākiem pūžņiem.
• Vērmeļu uzlējums: Vērmelēm ir spēcīgs aromāts, kas atbaida skudras. Pagatavošana: Aptuveni 300g svaigu vērmeļu aplej ar 10 litriem karsta ūdens un ļauj raudzēties apmēram 2 nedēļas. Gatavo, nostādināto šķīdumu var smidzināt uz skudru takām vai uzmanīgi liet tieši pūžņa atverēs.
• Raugs ar ko saldu: Raugs, sajaukts ar medu, ievārījumu vai cukura sīrupu, darbojas kā lēni iedarbīgs baits. Skudras piesaista saldums, tās nes rauga maisījumu uz pūzni, un raugs var traucēt to gremošanas sistēmu. Maisījumu novieto uz skudru takām mazos trauciņos vai uz nelieliem pamatiņiem.
• Biškrēsliņa audzēšana vai uzlējums: Biškrēsliņš ir augs ar spēcīgu, skudrām nepatīkamu smaržu. Audzējot biškrēsliņu ap dārza malām vai dobēs, var atbaidīt skudras. Var izmantot arī biškrēsliņa lapu uzlējumu, ko smidzina uz augiem vai apdārza.
• Virtuves garšvielas: Daudzas spēcīgi smaržojošas garšvielas, kas atrodamas jebkurā virtuvē, skudrām nepatīk un var traucēt to ar feromoniem iezīmētās takas. Sasmalcinātu etiķi (šķidrums), piparmētru eļļu (dažus pilienus uz vates), kanēli, melnos piparus, kajēnas piparus, krustnagliņas, lauru lapas.
Tās visas var izkaisīt vai uzklāt (eļļas gadījumā) skudru migrācijas vietās– uz takām, ap durvju ailēm, logu rāmjiem vai apstādījumiem.
Fiziskās barjeras.
• Koku un krūmu aptīšana ar līmpapīru: Lai neļautu skudrām piekļūt augiem (īpaši tiem, uz kuriem ir laputis), var izmantot lipīgas barjeras. Aptiniet koka vai krūma stumbru ar speciālu līmpapīru vai izveidojiet līmjoslu (piemēram, ar lipīgo mušu lentu) ap stumbru.
Skudras, mēģinot rāpties augšup pa stumbru, pielips pie lipīgās virsmas. Kad uz papīra sakrājušās daudz skudras, to uzmanīgi noņem un iznīcina.
Citas metodes (pielietot apdomīgi).
• Verdošs ūdens: Verdoša ūdens ieliešana tieši skudru pūžņa atverē var būt efektīva metode, lai iznīcinātu lielu daļu kolonijas, ieskaitot karalieni. Tomēr šī metode ir nežēlīga un var bojāt arī apkārtējos augus. To jāizmanto piesardzīgi un tikai tiešai pūžņa iznīcināšanai, nevis vispārējai skudru ierobežošanai.
• Diatomīta zeme: Diatomīta zeme ir dabīgs pulveris, kas sastāv no fosilizētu aļģu (diatomeju) paliekām. Mikroskopiskā līmenī tās ir ļoti asas un, nonākot kontaktā ar kukaiņu eksoskeletu, tās saskrāpē un bojā to, izraisot kukaiņa izžūšanu. Diatomīta zemi var izkaisīt pa skudru takām vai apdārza. Jāuzmanās ieelpojot.
• Komerciālie skudru baidi: Veikalos ir pieejami dažādi skudru baidi (granulu, želejas vai šķidruma veidā). Tie bieži satur saldu vielu, kas piesaista skudras, un lēni iedarbīgu indi.
Skudras paņem baidu, aiznes to uz pūzni un baro ar to citas kolonijas locekļus, ieskaitot karalieni. Šī metode var būt efektīva, jo iznīcina kolonijas avotu.
Izvēloties baidus, priekšroku dodiet tiem, kas paredzēti lietošanai ārpus telpām un novietojiet tos vietās, kur tiem nevar piekļūt mājdzīvnieki vai citi nevēlamie dzīvnieki. Rūpīgi sekojiet lietošanas instrukcijai.
Pirms ķerties pie jebkādas metodes, ir svarīgi novērtēt situāciju. Vai skudras patiešām nodara būtisku kaitējumu, vai tās vienkārši ir daļa no dārza ekosistēmas?
Skudras nākotnes perspektīvā.
Skudras ir lielisks piemērs tam, kā arī vismazākie dzīvie organismi var spēlēt būtisku lomu globālajā ekosistēmā. Tās ne tikai uztur augsnes veselību un iznīcina kaitēkļus, bet arī darbojas kā barības ķēdes sastāvdaļa.
Nozīmīgi ir tas, ka skudru izpēte palīdz mums labāk izprast vides līdzsvaru. Jo vairāk mēs zinām par šiem kukaiņiem, jo efektīvāk spējam risināt problēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību, klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Skudras Latvijā.
Latvijā dzīvo apmēram 40–50 skudru sugas, un tās pārstāv vairākas ģintis, no kurām visbiežāk sastopamās ir meža skudras (Formica spp.), dārza skudras (Lasius spp.) un vergotājskudras (Myrmica spp.). Zemāk aprakstītas galvenās Latvijā sastopamās sugas:
Parastā meža skudra (Formica rufa).
Kur dzīvo: Priedēs, egļu un jauktajos mežos.
Pūžņi: Lieli virszemes pūžņi, veidoti no skujām, zariem.
Loma: Aktīvi iznīcina meža kaitēkļus, piemēram, lapgraužu kāpurus. Ļoti noderīgas ekosistēmai.
Aizsardzības statuss: Aizsargājama suga Latvijā.
Sarkanā meža skudra (Formica polyctena).
Līdzīga parastajai meža skudrai, bet veido vēl lielākus pūžņus, bieži vairākos slāņos.
Dzīvo lielās kolonijās, dažkārt ar vairākām mātēm.
Melnā dārza skudra (Lasius niger).
Kur sastopama: Visbiežāk redzamās skudras dārzos, uz ietvēm, siltumnīcās, ap mājām.
Īpatnības: Barojas ar saldu vielu, ko izdala laputis; veicina laputu izplatību.
Izskats: Mazas, melnas, ap 3–5 mm garas.
Dzeltenā lauka skudra (Lasius flavus).
Pārsvarā dzīvo pazemē, reti redzama virszemē.
Barojas galvenokārt ar zemes organismiem un simbiotiskām laputīm.
Pūžņi veidoti no augsnes, bieži redzami kā zema pacēluma uz zāliena vai lauka.
Myrmica rubra (sarkanā vergotājskudra).
Kur atrodas: Pļavās, dārzos, mitrās vietās.
Sāpīgi kož, ja izjūt apdraudējumu.
Mazāk noderīgas ekosistēmai, dažas pat agresīvas pret citām skudrām.
Formica fusca (tumšā meža skudra).
Neliela suga, kas dzīvo mežos, zem kritušiem kokiem vai akmeņiem.
Neveido lielus pūžņus, bet dzīvo nelielās kolonijās.
Noderīga augsnes apstrādē un sabrukšanas procesos.
Invazīvās un retas sugas.
Latvijā līdz šim nav plaši izplatītas invazīvās skudras (piemēram, ugunsskudras), bet ar klimata pārmaiņām nākotnē to parādīšanās nav izslēgta. Retos gadījumos novērotas iegūtas eksotiskas sugas, piemēram, ar importa augiem siltumnīcās.
Par skudru, noslēgumā.
Skudras ir gan dabas darbinieces, gan dažreiz nelieli, bet apgrūtinoši viesi mūsu dārzos vai mājās. Taču tās ir arī apliecinājums tam, cik dziļi un daudzslāņaini darbojas daba, pat sīkākā kukainī var būt paslēpta liela ietekme uz visu ekosistēmu.
Skudras, šīs sīkās, bet neticami daudzās un svarīgās radības, ir dzīvs pierādījums tam, cik sarežģītas un savstarpēji saistītas ir mūsu planētas ekosistēmas.
To astronomiskais skaits un milzīgā kopējā biomasa liecina par to fundamentālo lomu dabiskajos procesos no augsnes veidošanas un sēklu izplatīšanas līdz barības vielu apritei un kaitēkļu kontrolei. Lai gan reizēm skudru klātbūtne mūsu cilvēku radītajā vidē var radīt neērtības, ir svarīgi atcerēties to nenovērtējamo ieguldījumu plašākā mērogā.
Saglabājot dabiskos biotopus un pielietojot apdomīgas, videi draudzīgas pieejas, mēs varam palīdzēt uzturēt veselīgas skudru populācijas, kas savukārt nodrošina neskaitāmus ekoloģiskos pakalpojumus, no kuriem mēs visi esam atkarīgi.
Nākamreiz, ieraugot skudru rosāmies pie savām kājām, padomājiet par tās milzīgo ceļu no evolūcijas sākumiem līdz šim brīdim, par tās vietu milzīgajā 20 kvadriljonu lielo radību “armijā” un par neaizstājamo lomu mūsu kopējās mājas.
Pirms iznīcināt, iesaku tās iepazīt. Iespējams, skudras ir daudz vērtīgākas, nekā sākotnēji šķiet.
Labu Dienu!
