Smakojošais surstrēmmings. Vai arī jūs esat redzējuši video, kuros cilvēki, garšojot surstrēmmingu, kļūst bāli, savelk seju grimasēs un cīnās ar nepanesamu smaku? Šķiet, ka tas nav ēdiens, bet gan ekstrēms izaicinājums.
Tomēr surstrēmmings (surströmming) ir īsts zviedru delikatese ar senu, gadsimtiem ilgu vēsturi. Kāpēc šī zivs smaržo tik intensīvi, ka nepieredzējušam cilvēkam gribas vemt, un kāpēc to joprojām ēd? Vai zviedri ir mazohisti? Iedziļināsimies šajā unikālajā tradīcijā ar patiesu lietu izklāstu.
Smakojošais surstrēmmings, kā gatavo?
Lai arī cik dēmonisks šis ēdiens varētu šķist, surstrēmmings nav izdomāts tikai joku vai šokējošu video dēļ. Tulkojumā tā nosaukums nozīmē “skābā siļķe”, un tā gatavošana ir patiešām neparasta.
Procesu sāk ar svaigu siļķu vieglu sālīšanu. Pēc tam tās ievieto mucās ar ļoti vāju sālījumu, kur tās sāk savu “baktēriju dzīvi” aptuveni trīs mēnešus. Šis ir fermentācijas posms.
Pēc tam siļķes tiek pārvietotas uz konservu kārbām, kur fermentācija turpinās. Tieši šis process liek konservu kārbām uzpūsties un rada spiedienu, kas, tās atverot, izraisa burbuļošanu un neaizmirstamu smaku.
Kā smaržo surstrēmmings?
Surstrēmminga smarža ir gluži kā murgs. To bieži salīdzina ar puvušu olu, amonjaka, veca siera un sapuvušas zivs aromātu kombināciju.
Daži joko, ka tas ir kā kanalizācijas maisījums ar senatnīgu zvejas kuģu atkritumiem.
Tomēr pat šīs spilgtās metaforas nespēj pilnībā atspoguļot šī “buketa” intensitāti. Tieši smarža ir galvenais šķērslis, kāpēc daudzi pat neizlemj to nogaršot jo smadzenes uzreiz saista šo aromātu ar kaut ko bīstamu un neēdamu.
Kādas baktērijas ir surstrēmmingā?
Neskatoties uz šausminošo smaku, zinātnieki apgalvo, ka surstrēmmings ir pilnīgi drošs veselībai. Itāļu pētnieki, detalizēti izpētot surstrēmminga konservus, atklāja veselu buķeti ar “labajām” baktērijām, piemēram, “Halanaerobium praevalens” un “Tetragenococcus”.
Šīs baktērijas rada skābes un sērūdeņradi, kas zivij piešķir tās skābo garšu un “sprādzienbīstamo” smaržu. Taču tieši šie mikroorganismi aizsargā produktu no patiešām bīstamām baktērijām, tādām kā salmonella vai botulisms. Tāpēc smaka ir tikai blakusparādība šim drošajam konservēšanas procesam.
Kāpēc zviedri ēd surstrēmmingu?
Kāpēc zviedri to visu ēd? Surstrēmminga vēsture aizsākas jau 16. gadsimtā, kad trūka sāls, un cilvēki meklēja veidu, kā konservēt zivis ar minimālu sāls daudzumu. Leģenda vēsta, ka pirmo mucu ar šādi sagatavotu siļķi pārdeva somiem, kuri negaidīti novērtēja tās garšu.
Kopš tā laika surstrēmmings ir kļuvis par neatņemamu Ziemeļu kultūras daļu. To ēd nevis smakas dēļ, bet gan dēļ unikālās, kompleksās garšas- skābas, sāļas un intensīvas.
Vietējiem iedzīvotājiem tā nav izsmiekls par garšu, bet gan sena tradīcija, kas līdzinās skābētu kāpostu vai pelējuma siera baudīšanai.
Kā pareizi baudīt surstrēmmingu?
Ja jūs nolemjat izmēģināt šo drosmīgo delikatesi, ir vērts ievērot dažus noteikumus:
• Atvērt burku ārpus telpām. Atveriet burku tikai ārā vai zem ūdens, lai izvairītos no ilgstošas smakas virtuvē.
• Noskalot zivis. Pirms ēšanas zivis ir jānoskalo, jānotīra un jāiesaiņo lavašā vai mīkstmaizē kopā ar vārītiem kartupeļiem un sīpoliem.
• Dzērienu izvēle. Lai mazinātu intensitāti, to bieži uzdzer ar alu, pienu vai šņabi.
• Ēst labā kompānijā. Labāk to baudīt kopā ar draugiem. Surstrēmmings ir viens no tiem ēdieniem, kas prasa publiku, smieklus un nedaudz alkohola. Tādā veidā pat smaka šķiet ne tik briesmīga, un tas ir lielisks veids, kā dalīties ar unikālu kultūras pieredzi.
Vai visi zviedri lieto šo konservu?
Teikšu tā- protams!
Surstrēmmings ir tradicionāls ēdiens Zviedrijā, taču ir svarīgi saprast, ka tas nav ikdienas produkts, ko lieto daudz un bieži. Tā ir delikatese, ko galvenokārt ēd noteiktos svētkos, parasti rudens pusē, kad sākas t.s. “surstrēmminga sezona”.
Lielākā daļa zviedru šo produktu lieto reti, ja vispār. Īpaši gados jaunāki cilvēki nav tik lielā mērā pieķērušies šai tradīcijai kā vecākās paaudzes.
Tāpat daudzi zviedri to ēd tādā pašā veidā kā citus fermentētos produktus, piemēram, siers ar asu smaržu. Viņi zina, kā to pasniegt, lai mazinātu intensīvo smaku, piemēram, ar kartupeļiem un sīpoliem, kā arī ar īpašiem dzērieniem. Tas nav kaut kas, ko viņi ēd katru nedēļu, bet gan īpašs notikums.
Būtu nepareizi apgalvot, ka surstrēmmingu ēd visi zviedri, bet ir grupa, kas to augstu vērtē un ar prieku turpina šo tradīciju. Vai jūs uzdrošinātos nobaudīt šo zviedru delikatesi?
Labu Dienu!
