Radiācija ir viens no tiem vārdiem, kas biedē daudzus cilvēkus. Radiācija ir elektromagnētiskā starojuma veids, kas jāsaprot, kā radioaktīvais starojums, ko izstaro radioaktīvās molekulas, tām sadaloties.
Periodiskajā tabulā radioaktīvajiem elementiem ir dotas vairākas rindas, un tie visi galvenokārt nāk aiz urāna. Radiācija, neredzama un destruktīva, ir ārkārtīgi bīstama cilvēkiem.
Ja kas un par laimi, dabiskie zemes vairogi mūs pasargā no kosmiskā starojuma no kosmosa. Uz Zemes dabiskos apstākļos starojums gandrīz nekad nav sastopams – tikai atomelektrostacijās un citās vietās par kurām tu nezini, un par kurām šis raksts.
Radiācija, zināšanai.
Ja radiācija ir pietiekami spēcīga, tā var sabojāt mūsu ķermeņa DNS un šūnas. Šādu starojumu sauc par jonizējošo starojumu un mēra zīvertos. Viens zīverts var palielināt vēža risku par aptuveni 5,5%, taču astoņi zīverti var izraisīt nāvi.
Radiācija, starojuma avoti ikdienā.
Jā tādi ir un par tiem vajadzētu zināt. Uzreiz teikšu, ka atombumbas sprādziena starojumu neapskatīšu, jo ceru, ka tas nebūs jāpiedzīvo. Lai gan krievi stipri dižojas ar atomkara iespēju, ceru, ka viņiem nekas nesanāks. Nē labāk tā:
Atomkara nebūs!
Rentgena starojums.
Rentgenstari, kas ļauj ārstiem diagnosticēt kaulu lūzumus un citas iekšējas traumas, daudziem cilvēkiem rada bailes, īpaši, ja runa ir par to ietekmi uz bērniem vai grūtniecēm.
Tomēr mūsdienu pētījumi liecina , ka radiācijas deva no parastās radiogrāfijas ir ievērojami zemāka par bīstamo līmeni.
Piemēram, standarta rentgena laikā cilvēks saņem tikai aptuveni 0,11 milizivertu (mSv), bet fluorogrāfijas laikā – vēl mazāk, aptuveni 0,04 mSv.
Salīdzinājumam, astoņas stundas ilga lidmašīnas lidojuma laikā cilvēks saņem gandrīz tādu pašu dabiskā starojuma devu.
Vislielāko starojuma devu starp diagnostikas procedūrām rada datortomogrāfija (CT) – aptuveni 4 mSv vienā izmeklējumā.
Ja kas, tas ir desmitiem reižu zem sliekšņa, pie kura starojums var nopietni kaitēt cilvēku veselībai. Ja nepieciešams, rentgenu var veikt pat grūtniecēm, jo, ja procedūra patiešām ir pamatota, risks mātes un bērna veselībai ir minimāls.
Radiācija, skeneris lidostā.
Daudzi cilvēki ir nobažījušies par skeneru drošību lidostās, jo tie izmanto rentgena starus, lai pārbaudītu pasažierus. Tomēr patiesībā starojuma doza, ko pasažieri saņem, izejot caur skeneri, ir no 0,015 līdz 0,88 mikrozīvertiem (µSv), kas ir ārkārtīgi zems rādītājs.
Lai iegūtu devu, kas ir salīdzināma ar parasto rentgena staru, šādam skenerim ir jāiziet tūkstošiem reižu.
Izstarojums no banāniem.
Tā kā mēs runājam par radioaktivitāti, ir vērts pieminēt banānus. Daudzi no jums droši vien ir dzirdējuši, ka banāni ir ne tikai garšīgs un veselīgs auglis, bet arī neliela starojuma avots.
Tas ir tāpēc, ka tie satur kāliju-40, radioaktīvu izotopu, kas dabiski sastopams dabā. Tomēr nebaidieties! Lai gan banāni izstaro jonizējošo starojumu, tas ir tik mazs, ka tas nerada draudus veselībai.
Apēdot vienu banānu, cilvēks saņem tikai 0,0778 mikrozīvertus – tas ir ārkārtīgi maz, salīdzinot ar dažām medicīniskām procedūrām. Piemēram, krūškurvja datortomogrāfija “izmaksā” 70 tūkstošus banānu, atomelektrostacijas ietekmi uz vidi gadā var salīdzināt ar 2,5 tūkstošiem banānu.
Radiācija, cigarešu starojums.
Tikai daži cilvēki domā, ka cigaretes ir ne tikai nikotīna, bet arī starojuma avots. Tabakas dūmi satur radioaktīvos elementus, piemēram, rādiju-226, svinu-210 un poloniju-210.
Nav lieki atgādināt, ka šis “jaukais” kokteilis smēķēšanas laikā nogulsnējas plaušās. Šīs vielas izdala alfa daļiņas, kas ir daudz bīstamākas par rentgena stariem.
Rezultātā smēķētāji saņem starojuma devu, kas var sasniegt 250 mikrozīvertus gadā, ja cilvēks katru dienu izsmēķē 30 cigaretes.
Radiācija ūdenī.
Ūdens ir dzīvības pamats, taču pat tas var saturēt radioaktīvos elementus. Viens no izplatītākajiem ir tritijs, kas veidojas atmosfērā kosmisko staru ietekmē.
Tomēr tā saturs dzeramajā ūdenī parasti ir tik zems, ka tas tiek uzskatīts par veselībai nekaitīgu. Katru gadu caur dzeramo ūdeni saņemam aptuveni 50 mikrozīvertu starojuma, kas ir drošs līmenis.
Ūdenī var atrast arī citus radioaktīvos elementus, piemēram, radonu, urānu un rādiju. Šīs vielas var iekļūt ūdens avotos no akmeņiem un augsnes.
Radiācija mūs ieskauj visur.
Gaisā, ūdenī un pat ikdienas priekšmetos. Bet nekrītiet panikā: lielākā daļa starojuma avotu ir puslīdz droši un mazās devās.
Tomēr ir svarīgi saprast, kā tas ietekmē ķermeni un kā jūs varat samazināt risku.
Mazliet no paradoksiem ar radiāciju.
Saskaņā ar Interesting Engineering , vienu no pirmajiem enerģijas dzērieniem Viljams Beilijs izstrādāja ASV Ņūdžersijas štatā 1918. gadā. To sauca par “Radithor” un sastāvēja tikai no trim sastāvdaļām: tīra ūdens, kā arī rādija 226 un 228 izotopiem.
Tajos laikos cilvēkus īpaši neinteresēja uzmundrinošais efekts – visvairāk viņus piesaistīja tas, ka dzēriens tika pozicionēts kā spēcīgs afrodiziaks, kas paaugstināja libido, potenci un seksuālo apmierinātību.
Viena neliela Raditor enerģijas dzēriena skārdene maksāja 30 USD. Toreiz tā bija liela nauda. Viens no bagātajiem cilvēkiem, kurš varēja atļauties moderno dzērienu, bija Ebens Bjerss.
Viņš sāka to dzert regulāri, trīs pudeles dienā. Tas nebija ilgi – kad vīrietim palika 50 gadu, viņš saprata, ka ar viņa ķermeni notiek kaut kas dīvains. Neskatoties uz savu salīdzinoši jauno vecumu, viņš sāka strauji zaudēt svaru, sāka izjust stipras galvassāpes, kā arī sāka zaudēt zobus.
Situācija sasniedza punktu, kad vīrieti nācās pārsiet ar apsējiem no galvas līdz kājām. Kļuva skaidrs, ka viņa slimības cēlonis ir radiācija, viņam tika izņemts viss apakšžoklis un palika tikai divi zobi.
Visi viņa ķermeņa audi sāka sadalīties, un viņa galvaskausā sāka veidoties caurumi – enerģijas dzērienu cienītājs Ebens Baierss sāka burtiski sadalīties vēl dzīvam esot.
Vīrietis nomira 1932. gadā, un autopsija parādīja, ka viņa organismā bija uzkrājušies 36 mikrogrami rādija. Tas neskatoties uz to, ka nāvējošā deva cilvēkiem tiek uzskatīta jau 10 mikrogrami.
Vīrieša līķi nācās aprakt svina zārkā. Pēc vīrieša nāves “Raditora” tirdzniecība tika aizliegta. Skumīgi, tas liecina, ka ar radiāciju joki mazi!
Labu Dienu!
