Zvans. Kāds man reiz teica: “Dzīve ir par īsu, lai uz visiem zvaniem atbildētu nopietni.” Es viņam piekrītu. Mūsu ikdiena ir tik ļoti pārpildīta ar pienākumiem, steigu un nopietnām lietām, ka ikviena iespēja ieviest tajā krāsu un humoru ir jāizmanto.
Kas var būt labāks par nepazīstamu zvanu, lai uzsāktu mazu, bet jautru spēli? Lai pasaule ir par vienu smaidu bagātāka, un, ja vēl tajā varam iesaistīt kādu nejaušu zvanītāju, kas neko nenojauš, tā jau ir meistarklase no tavas puses!
Zvans, kā tad izšaut jautrības vilni?
Sāksim no Liepājas, kur notika “Summer Sound”.
Liepājā, pilsētā, kurā vējš čukst jūras stāstus un cilvēki ir dāsni ar humoru, esam atklājuši, ka šāda pieeja telefona zvaniem ir īsts atklājums. Mums katru dienu pienāk visādi zvani, sākot no bankām un beidzot ar paklāju tīrīšanas servisiem.
Mēs un Es…. esam izstrādājuši dažas metodes, lai šos zvanus padarītu par īstu izklaidi, un labprāt dalāmies ar savu pieredzi. Galu galā, kāpēc gan nepadarīt ikdienu jautrāku?
Kāds varētu teikt, ka tas ir ļauni. Es teiktu, tas ir radoši un terapeitiski. Iedomājies, ka tu esi scenārists, režisors un galvenais aktieris mazā telefona etīdē.
Tā nav ļaunprātība, tā ir māksla, kas tiek radīta mirklī! Kas zina, varbūt otrā pusē ir kāds, kuram šis negaidītais humora lādiņš patiesībā noderēja un lika pasmaidīt. Mēs ticam, ka labs garastāvoklis ir lipīgs, un telefona sarunas ir lielisks veids, kā to izplatīt. Tā nu lūk, sākās mūsu jautrā pieredze.
Ja zvana no bankas par kredītu.
Kad telefona otrā galā izdzirdi draudīgo vārdu “kredīts”, pirmais, kas nāk prātā, nav bēgt, bet gan cīnīties ar humoru. Rīcības plāns ir šāds.
Vispirms pasaki, ka nupat esi iesniedzis dokumentus bankrota uzsākšanai un ka neliela naudas summiņa tieši šobrīd ļoti noderētu. Šis apgalvojums radīs nelielu šoku un aizdomas, bet tieši tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs.
Pēc tam uzdod jautājumus. “Cik ilgi es varēšu naudu paturēt? Vai tā man kādreiz būs jāatdod? Jeb varēs kā ar pārējiem aizņēmumiem, kurus es ņēmu pirms bankrota?”
Šī pieeja liek zvanītājam justies nelielā apjukumā, jo viņa sagatavotais skripts nenodrošina šādas situācijas. Lūk, tu jau esi kļuvis par meistaru!
Vai jums iet labi, gribu ko piedāvāt.
Šis ir klasisks un vispārzināms jautājums, ar kuru sākas lielākā daļa sarunu. Kā uz to atbildēt, lai gūtu maksimālu jautrības devu?
Pirmā opcija ir atbildēt ar pretjautājumu: “Kāpēc jūs to vēlaties zināt?” Tas ir tik vienkārši, bet tik negaidīti, ka bieži vien liek zvanītājam apklust uz sekundi, mēģinot saprast situāciju.
Otrā opcija, kas ir daudz, daudz labāka, ir radīt dramatisku sižetu. Sāc atbildi ar elēģisku nopūtu: “Es tiešām priecājos, ka jūs pajautājāt, jo mūsdienās cilvēki ir tik egoistiski un nevienam neinteresē, kā otram iet.”
Pēc tam turpini ar dramatiskām detaļām: “Pirms mēneša man diagnosticēja kuņģa čūlu, un jau trešo gadu es cīnos ar ūdeni ceļgalā, bet vakar man nomira suns.”
Kad pārdevējs mēģinās atgriezties pie pārdošanas, nelaid viņu pie vārda un turpini stāstīt par savām problēmām, piemēram, to, kā suns nokrita no balkona, kad mēģināja ieraudzīt kaķi. Vai arī par savu kaimiņu, kas pastāvīgi bļaustās. Jo vairāk dramatisma un mazāk sasaistes ar realitāti, jo labāk!
Mazuliet ar anekdoti.
Kāds vīrietis sūdzas sievai: “Mana atmiņa vairs nav tā, kas agrāk. Vakar es devos uz virtuvi pēc cukura, un, kad tur nonācu, es vairs neatcerējos, ko es tur darīju.” Sieva atbild: “Nu, es šausmīgi priecājos, ka vismaz atceries manu vārdu!” Vīrietis prasa: “Kā tevi sauc?”
Te Jānis Bērziņš no uzņēmuma XYZ.
Šī metode ir lieliska, lai pārbaudītu zvanītāja pacietību. Kad zvanītājs nosaucas: “Šeit Jānis Bērziņš no uzņēmuma ‘XYZ'”, tu vari sākt iztaujāšanu.
Sāc ar to, ka palūdz atkārtot vārdu. Pēc tam palūdz, lai viņš lēnāk nosauc uzņēmuma nosaukumu un kā tas pareizi rakstās.
Pēc tam pajautā, kur atrodas uzņēmums, cik sen viņš tajā strādā un kāda ir viņa mēneša alga.
Turpini uzdot personīgus jautājumus, kamēr zvanītājs sāk stostīties vai atvainojas, ka nevar sniegt šāda veida informāciju.
Tu vari pat pajautāt, vai viņš ir precējies un vai viņam ir bērni. Tas liek zvanītājam justies neērti, un saruna ātri vien zaudē savu sākotnējo mērķi.
Pārdevējs pa telefonu: “Labdien, jums zvana Lauma Bērziņa”
Šī metode ir piemērota tiem, kas vēlas radīt lielu apjukumu. Rīcības plāns ir sekojošs:
1. Kad pārdevējs nosaucas, palūdz viņam pagaidīt: “Uzgaidiet mirklīti.” Pēc dažām sekundēm atbildi aizsmakušā balsī:
“Labi, tagad varam turpināt. Kas tev šobrīd ir mugurā?” Šis jautājums ir tik negaidīts un nepiedienīgs, ka zvanītājs visdrīzāk apjuks.
2. Skaļā balsī iesaucies: “Lauma! Vai tiešām tā esi tu?! Es nespēju noticēt! Kā tev visu šo laiku ir klājies?”
Tas Laumai radīs pārdomu mirkli, kurš izraus viņu no ikdienas rutīnas, mēģinot atcerēties, no kurienes viņa tevi varētu pazīt. Tu vari turpināt šo spēli, atceroties izdomātus notikumus no jūsu “kopīgās pagātnes”. Piemēram, “Vai tu atceries to reizi, kad mēs kopā gājām uz sēņu vākšanu un tu pazudi mežā?”
Atbildi ar “nē”.
Šī ir viena no vienkāršākajām, bet tajā pašā laikā efektīvākajām metodēm. Uz katru apgalvojumu vai jautājumu, ko saka pārdevējs, saki “nē”.
Atkārto šo vārdu dažādās intonācijās un mēģini pielāgoties pārdevēja runas ritmam. Mēģini tikai ar šo vienu vārdu panākt, lai pārdevējs pēc iespējas ilgāk nenoliek klausuli. 5 minūtes jau ir ļoti labs rādītājs, bet tu vari vairāk.
Anekdote jautrumam.
Kāda sieviete sūdzas ārstam: “Dakter, es nevaru aizmigt. Es pamostos katru nakti trijos no rīta.” Ārsts atbild: “Es domāju, ka varētu palīdzēt.
Es ieteiktu jums dzert divas glāzes siltu pienu pirms gulētiešanas.” Sieviete jautā: “Un vai tas ir labāk nekā skaitīt aitas?”
Ārsts atbild: “Jā, jo tas ir vismaz kaut kas, ko var atcerēties.”
Piedāvā mobilā telefona plānu?
Atbildi ar aizkapa balsi: “Man vairs nav neviena drauga.” Pēc tam seko ar jautājumu: “Vai tu, lūdzu, nevēlētos būt mans draugs?”
Tas ir tik dīvaini un neparedzēti, ka pārdevējs visdrīzāk nezinās, ko teikt. Tu vari arī piebilst, ka tava ģimene tevi ir pametusi un ka tev ir nepieciešams kāds, ar ko runāt, lai viņš justos atbildīgs par tevi.
Piedāvā paklāju tīrīšanas pakalpojumus?
Uz šādu piedāvājumu var atbildēt ar negaidītiem jautājumiem. Piemēram: “Jūs varat no paklāja iztīrīt asinis? Un kazas asinis vai cilvēka? Vai vistas asinis arī?”
Šādi jautājumi radīs neērtu klusumu un liks zvanītājam vilties savā izvēlē, kā arī saprast, ka šis nav ierasts klients.
Pajautā, vai viņa tevi apprecēs.
Ļauj pārdevējam norunāt visu savu runājamo, ik pa brīdim tikai iestarpinot sajūsmas apliecinājumus:
“Ooo, lieliski, tas gan ir labi…”
Kad pārdevēja jautās, vai tu vēlies iegādāties piedāvāto preci, pajautā, vai viņa piekritīs tevi apprecēt. Uz zvanītājas izbrīnu atbildi, ka tu nevari ar pilnīgi svešiem cilvēkiem ielaisties darījumos. Šī ir lieliska metode, kā vienlaicīgi pateikt “nē” un radīt jautru momentu.
Saki, ka tu strādā tajā pašā uzņēmumā.
Šī ir viena no labākajām metodēm, ja vēlies pārņemt kontroli pār sarunu. Kad pārdevējs nosaucas, piemēram: “Mani sauc Jānis Bērziņš, es zvanu no Kociņi Internešional.”, tu vari atbildēt:
“Kociņi Internešional! Es arī strādāju tajā uzņēmumā! No kurienes tu zvani?”
Pārdevējs visdrīzāk atbildēs: “No Rīgas.” Tu vari turpināt: “Ak, Rīgas birojs. Kā jums tur labi klājas? Kāds laiks Rīgā?
Tiešām žēl, ka uzņēmumā ir noteikti ierobežojumi darbiniekiem, kas neļauj izmantot uzņēmuma speciālos piedāvājumus. Tad jau tiksimies sapulcē!” Šī metode ļauj ne tikai tikt vaļā no pārdevēja, bet arī radīt nelielu, jautru stāstu.
Pasaki, ka šobrīd esi aizņemts.
Šis ir klasisks, bet efektīvs paņēmiens. Saki, ka šobrīd esi aizņemts un ka viņam jāatstāj savs telefona numurs.
Kad pārdevējs paskaidro, ka viņš zvana no zvanu centra un numuru nevar iedot, tu vari palūgt mājas telefonu un pateikt, ka piezvanīsi vakarā. Kad viņš atbildēs, ka nevēlas dot mājas telefonu, atbildi: “Nu, tad beidzot! Beidzot tu saprati, kā jūtos es.”
Summer Sound mazliet nenopietni!
1. Par biļešu pirkšanu.
Kāds liepājnieks pie kases pērk biļeti uz “Summer Sound”. Kasieris jautā: “Biļete uz vienu dienu vai uz visu festivālu?” Liepājnieks atbild: “Uz visu festivālu. Man kaimiņš aizbrauca, un es viņam pieskatīšu dzīvokli divas dienas.”
2. Par mūziķu satikšanu.
Pēc koncerta, kāds puisis pienāk pie grupas “Citi zēni” dalībnieka un saka: “Jūs esat lieliski! Jūsu dziesmas man ļoti patīk.” Mūziķis atbild: “Paldies! Prieks dzirdēt.” Puisis turpina: “Es pat nezinu, kura man patīk labāk – “Trakā” vai “Lēna dega”.” Mūziķis: “Tās nav mūsu dziesmas.” Puisis: “Nu, tad vēl labāk! Esmu jūsu fons, tāpēc esmu sajūsmā par visu, ko esmu dzirdējis šodien!””
3. Par naktsdzīvi.
Divi draugi satiekas pēc “Summer Sound” un viens jautā otram: “Kā tev pagāja festivāls?” Otrs atbild: “Lieliski!
Esmu atradis veidu, kā dejot līdz rītam, neizmantojot enerģijas dzērienus.” Pirmais draugs: “Kā tas iespējams?” Otrais draugs: “Man vienkārši ir divas kreisās kājas!”
4. Par ēdienu.
Divi “Summer Sound” apmeklētāji stāv rindā pēc ēdiena. Viens jautā otram: “Ko tu ņemsi?” Otrs atbild: “Es ņemšu “frī kartupeļus”, jo tie man atgādina festivāla skaņu kvalitāti – daudz skaņu, bet ne vienmēr ar jēgu!”
Par festivāla apmeklētājiem.
Kāds jaunietis stāsta savam draugam: “Es “Summer Sound” laikā iepazinos ar meiteni, kura ir tik skaista, ka es nevarēju novērst no viņas acis.” Draugs jautā:
“Un kā viņa tevi sauca?” Jaunietis atbild: “Es nezinu. Mēs tikāmies tikai uz brīdi, un viņa pazuda pūlī.” Draugs: “Tā ir klasika. Pūlī ir viegli pazust. Bet kā tu viņu atradīsi?”
Jaunietis: “Esmu iemācījies atpazīt viņu pēc viņas īpašās deju kustības – tāda, kas liek visiem apkārtējiem pasmaidīt.”
Noslēgumā vai laba sākumam.
Kāds man reiz teica: “Dzīve ir par īsu, lai uz visiem zvaniem atbildētu nopietni.” Un es viņam piekrītu. Mūsu ikdiena ir tik ļoti pārpildīta ar pienākumiem, steigu un nopietnām lietām, ka ikviena iespēja ieviest tajā krāsu un humoru ir jāizmanto.
Es ticu, ka labs garastāvoklis ir lipīgs, un telefona sarunas ir lielisks veids, kā to izplatīt. Tā nu lūk, sākās mūsu un mana jautrā pieredze. Nebūs par ļaunu padalīties ar šādu pieredzi. Nu jā, viss labam garastāvoklim!
