Neirozinātnes evolūcija. Vēl pirms pusgadsimta neirozinātne bija samērā šaura zināšanu joma, kas vērsta uz nervu sistēmas un tās pamata mehānismu izpēti.

Tagad, domājams arī nākotnē, tā nosaka un pētī mūsu izvēles mehānismus daudz padziļinātāk nekā vienkārši mārketinga paņēmieni.

Zinātnieki rūpīgi pētīja neironu struktūru, mēģināja atšķetināt nervu impulsu pārraides principus un kārtoja dažādus smadzeņu apgabalus, kas atbild par ķermeņa funkcijām.

Tomēr pēdējās desmitgadēs ir radušās revolūcijas šajā jomā, pārveidojot neirozinātni par plašu disciplīnu saimi, kas sniedzas daudz tālāk par tradicionālo neirozinātni.

Neirozinātnes evolūcija, transformācija.

Šīs transformācijas iemesli ir ne tikai tehnoloģiskie sasniegumi, kas ļāvuši ar nepieredzētu precizitāti ieskatīties jūsu strādājošajās smadzenēs, bet arī pieaugošā izpratne par to, ka nervu sistēma ir pamatā visiem cilvēka uzvedības aspektiem.

No finansiāliem lēmumiem līdz estētiskām vēlmēm, no sociālās mijiedarbības līdz pilsētvides uztverei, visur var izsekot neirobioloģiskiem pamatiem.

Mūsdienu neiroattēlveidošanas metodes, piemēram, funkcionālā magnētiskās rezonanses attēlveidošana (fMRI) un elektroencefalogrāfija (EEG), ir ļāvušas pētniekiem novērot smadzeņu darbību reāllaikā.

Neirozinātnes evolūcija, daudzu lietišķo jomu attīstība.

Neiromārketinga speciālisti sāka pētīt, kā smadzenes reaģē uz reklāmu, neiroekonomisti iesaistījās pētniecībā par finanšu lēmumu pieņemšanas mehānismiem.

Neirourbānisti sāka analizēt, kā pilsētvide ietekmē sabiedrības darbību. Tieši šīs salīdzinoši jaunās un strauji attīstošās neirozinātnes jomas mūsdienās piesaista gan zinātnieku aprindu, gan plašākas sabiedrības uzmanību.

Rezultātā demonstrējot zināšanu praktisko pielietojumu par smadzeņu darbību ikdienas dzīvē.

Neirozinātnes evolūcija, kā smadzenes pieņem finanšu lēmumus?

Astoņdesmito gadu sākumā Nobela prēmijas laureāts Daniels Kānemans apšaubīja domu par cilvēku kā racionālu būtni, kas pieņem tikai apzinātus lēmumus.

Viņa pētījumi ir parādījuši, ka, izdarot izvēli, mēs bieži paļaujamies uz emocijām, sociālajiem stereotipiem un mirkļa impulsiem, nevis uz aukstu aprēķinu. Šie novērojumi veidoja neiroekonomikas pamatu, kas šodien atklāj mūsu finanšu lēmumu bioloģiskos mehānismus.

No neiroekonomikas viedokļa lēmumu pieņemšanas process ietver vairākus posmus:

• problēmas definēšanu,
• alternatīvu salīdzināšanu,
• izvēles izdarīšanu un rezultātu izvērtēšanu.

Zinātnieki īpašu uzmanību pievērš alternatīvu salīdzināšanas stadijai, jo tieši šeit veidojas mūsu preferences.

Neirozinātnes evolūcija, pārsteidzoši rezultāti.

Interesanti fakti par konkrētu nervu veidojumu (kodolu) darbību smadzenēs. Noskaidrots, kā palielinās cilvēka aktivitāte, kad tiek gaidīta naudas atlīdzība. Var pat paredzēt, vai tuvāko mēnešu laikā cilvēks iegādāsies noteiktu produktu vai pieņemsies svarā.

Turklāt šis pats nervu veidojums smadzenēs tiek aktivizēts, kad cilvēki ziedo naudu labdarībai. Īpaši interesanti ir pētījumi par sociālo ietekmi uz lēmumu pieņemšanu.

Ja mūsu viedoklis atšķiras no vairākuma viedokļa, smadzenēs tiek ģenerēts kļūdas signāls, kas var mudināt mūs mainīt savu lēmumu. Šis mehānisms izskaidro, kāpēc mēs tik bieži pakļaujamies grupas spiedienam pat visvienkāršākajās situācijās.

Neirozinātnes evolūcija, ekonomika.

Neiroekonomikas attīstība ne tikai paver jaunas iespējas, bet arī rada ētiskus izaicinājumus. No vienas puses, izpratne par lēmumu pieņemšanas mehānismiem palīdz izstrādāt efektīvākas finanšu saprātības programmas.

Galvenais, radīt apstākļus apzinātam patēriņam. No otras puses, šīs zināšanas var izmantot, lai manipulētu ar patērētāju uzvedību.

Benjamins Libets apgalvoja, ka brīva griba nepastāv un smadzenes pieņem lēmumu un sūta gatavības signālu, pirms cilvēks to spēj realizēt. Tomēr jaunākie zinātniskie pētījumi liecina , ka diskusijas par gribas brīvību joprojām turpinās un cilvēka izvēles mehānismi var būt daudz sarežģītāki, nekā varam domāt.

Neirozinātnes evolūcija, slēptie trigeri.

Atšķirībā no tradicionālajiem mārketinga pētījumiem, kas balstās uz aptaujām un anketām, neiromārketinga speciālisti izmanto specializētu aprīkojumu, lai pētītu smadzeņu tūlītēju reakciju uz produktiem un reklāmu.

Piemēram, acu izsekotāji izseko acu kustības un ļauj noteikt, kuriem iepakojuma vai reklāmas elementiem cilvēks vispirms pievērš uzmanību. Tajā pašā laikā elektroencefalogrāfs (EEG) fiksē smadzeņu elektrisko aktivitāti, parādot emocionālu reakciju uz redzēto.

Neiro mārketinga speciālisti aktīvi pēta dažādus uztveres kanālus. Pētījumi liecina, ka krāsas izraisa specifiskas fizioloģiskas reakcijas:

• sarkanā krāsa palielina sirdsdarbības ātrumu,
• zilā pazemina asinsspiedienu,
• zaļā krāsa ir saistīta ar veselību.

Kas attiecas uz skaņu, eksperimenti ir pierādījuši, ka nesteidzīga mūzika dubulto laiku, ko apmeklētāji pavada veikalā. Tajā pašā laikā mūzikas ietekme ir tik smalka, ka pircēji to neapzinās.

Piemēram, dienās, kad vīna veikalā skanēja franču mūzika, cilvēki biežāk izvēlējās franču vīnus, to skaidrojot ar personīgajām vēlmēm.

Smaržas, kas tieši ietekmē smadzeņu limbisko sistēmu, arī kļūst par spēcīgu mārketinga instrumentu. Pateicoties svaigu ceptu izstrādājumu aromātam var palielināt pārdošanas apjomus. Piemeram, Ziemassvētku smaržas palīdzēja veikaliem palielināt ieņēmumus par sešiem procentiem.

Ne mazāk interesanti ir garšas uztveres pētījumi.  Eksperiments ar “Coca-Cola” un “Pepsi” parādīja, ka aklajā degustācijā cilvēki dod priekšroku “Pepsi”, bet tiklīdz tiek parādītas etiķetes, “Coca-Cola” zīmola spēks burtiski pārprogrammē garšas sajūtas.

Pateicoties savām tehnoloģijām, neiromārketings piesaista arvien lielāku lielo klientu uzmanību. Neiroekonomika, neiromārketings ir lieliski piemēri tam, kā smadzeņu izpēte pārsniedz tradicionālo neirozinātni un iekļūst dažādās mūsu dzīves jomās.

Katra no šīm jomām savā veidā palīdz izprast lēmumu pieņemšanas mehānismus – no preces izvēles veikalā līdz vēlmēm pilsētvidē.

Labu Dienu!