Līgo un Jāņi. Drīz atkal pienāks tas gada laiks, kad gaisā virmos maģija, zāļu smarža un dziesmu skaņas. Tas būs laiks, kad sāksim domāt par Līgo un Jāņu svinēšanu.
Lai arī dažkārt to dēvējam vienkārši par “līgošanu”, šie svētki sevī ietver gadsimtiem senas tradīcijas, rituālus un kopības sajūtu, kas ik gadu atkal un atkal apbur mūs.
Aktuāls jautājums, kas nodarbina daudzus, ir palikt pilsētā un svinēt ierastā vidē, vai doties prom no pilsētas kņadas, lai baudītu dabas mieru un autentiskāku svētku sajūtu laukos.
Lai kādu izvēli mēs arī nepieņemtu, viens ir skaidrs. Līgo un Jāņi paies ātri, taču to jautrākie un sirsnīgākie mirkļi vēl ilgi paliks atmiņā, sildot sirdis drēgnajos gada periodos.
Līgo un Jāņi, ieskats Līgo tradīciju krātuvē.
Pacentos apkopot nelielus padomus un Jāņu dienas ticējumus, kas var noderēt, lai gūtu jaunas idejas un iedvesmu interesantai Līgo un Jāņu svinēšanai, padarot to vēl krāšņāku un bagātīgāku ar senajām tradīcijām.
Vasaras Saulgriežu Laiks.
Jāņu svinības ir cieši saistītas ar vasaras saulgriežiem un laiku, kad Saule sasniedz savu augstāko punktu debesīs, iezīmējot gada garāko dienu un īsāko nakti. Šis periods dabas ciklā ir piepildīts ar īpašu enerģiju, kas tūkstošiem gadu ir iedvesmojusi cilvēkus svinēt dzīvību, auglību un dabas spēku.
Jāņi nav tikai svētki, tie ir rituāls, kas savieno mūs ar senčiem un zemes cikliem.
Zāļu Diena un Vainagu Vīšana.
23. jūnijs ir Zāļu diena, kad visa Latvija dodas pļavās, mežos un dārzos, lai vāktu Līgo zāles. Šajā dienā tiek gādātas meijas, plūktas puķes un vīti vainagi. Vakarā iestājas Jāņu vakars, kas pāriet Jāņu naktī, maģiskākajā gada naktī, un noslēdzas ar Jāņu dienu 24. jūnijā.
Ziedu maģija un vainagu simbolika.
Latviešu ticējumi vēsta, ka vasaras saulgriežu laikā plūktie ziedi ir piepildīti ar īpašu dabas maģiju. Tie ne tikai tiek vīti vainagos, bet arī kaltēti, lai vēlāk, drēgnajos rudens vakaros, no tiem gatavotu tējas, kas spēj atjaunot spēkus un aizgaiņāt slimības.
Vainagi nav tikai skaists aksesuārs, tie ir spēcīgi aizsardzības un auglības simboli. Tāpēc vainagus ir jāpin kuplus un jācenšas izmantot pēc iespējas plašāku ziedu klāstu, jo katram augam ir sava nozīme un spēks:
• Ozols dos spēku, izturību un veselību Jānim un visiem vīriešiem.
• Pīlādzis, tāpat kā “adatainie” augi – nātres un dadži –, pasargās pret ļaunumu, skaudību un negatīvām domām.
• Asinszāle dos veselību un sargās no slimībām.
• Piparmētra ne tikai labi smaržos un nomierinās, bet arī sargās no nelabvēļiem.
• Āboliņš simbolizē uzticību, mīlestību un ģimenes laimi.
• Vainagos var iepīt arī meža zemeņu mētras ar visām ogām, kas piešķirs vainagam īpašu dizainu un papildu auglības simboliku.
Gatavošanās Svētkiem: Līgošanai gatavojas jo cītīgi, jo ticējumi vēsta, ka sakopta sēta un paveikti darbi veicina labklājību un svētību.
Jāapdara lauku darbi, jāizravē dārzi un puķudobes, jāsakopj sēta. Saimnieces jau laikus sēja sieru, kas ir neatņemama Jāņu galda sastāvdaļa, bet saimnieki no miežiem darīja alu, kas ir Jāņu nakts dzēriens.
Šīs sagatavošanās ir rituāla sastāvdaļa, kas simbolizē atbrīvošanos no vecā un jaunas enerģijas piesaistīšanu.
Jāņu Nakts Burvība: Visiem zināms, ka Jāņu naktī nedrīkst iet gulēt. Tā ir nomoda nakts, kas veltīta ugunskura vērošanai, dziedāšanai, dejošanai un rituālu veikšanai.
Visas aktivitātes notiek ārā un koncentrējas ap lielu ugunskuru, kas ir Jāņu nakts sirds. Ugunskurs simbolizē saules spēku, attīrīšanos un gaismu.
Meitenes lasa pļavās puķes, pin un liek galvā vainadziņus, kamēr vīrieši, kam Jānis vārdā, saņem dāvanā kuplu ozollapu vainagu, kas simbolizē spēku un vīrišķību.
Jāņu Zāles un Papardes Zieds: Par Jāņu zālēm sauc visus zaļumus, kas plūkti Jāņu dienā un Jāņu vakarā. Tautas dziesmās visbiežāk pieminētas madaras, vībotnes, āboliņš un buldurjānis.
Šīs zāles ir ne tikai skaistas, bet tām piemīt arī maģiskas īpašības. Ar tām izkaisīja pagalmu, kūti, takas, pa kurām diendienās staigāja saime, lai pasargātu māju un lopus no ļaunuma.
Zāles lika gultās, sprauda pie sienām un griestiem, lai nodrošinātu veselību un labklājību. Pa grīdu izbārstīja sakapātas lapas un sasmalcinātas kalmes, radot patīkamu aromātu un attīrošu atmosfēru.
Papardes zieds ir viens no Jāņu nakts noslēpumainākajiem un iekārojamākajiem simboliem. Leģenda vēsta, ka to varot atrast tikai tie, kas meklē kopā ar sev nolemto cilvēku, tas simbolizē dziļu mīlestību, auglību un veiksmi.
Papardes zieda meklēšana ir kļuvusi par metaforu mīlestības un likteņa meklējumiem Jāņu naktī.
Jāņu Dziesmas un Ticējumi.
Tautas Gudrības Atbalsis.
Jāņi nav iedomājami bez dziesmām, kas atspoguļo tautas gudrību, vērtības un humoru. Tās ir lūgšanas, vēlējumi, pateicības un brīdinājumi, kas nodoti no paaudzes paaudzē.
Visi gaida Jāņu dienu,
Meitas gaida, puiši gaida,
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņu.
**
Pošaties, Jāņa bērni, līgo, līgo.
Sagaidiet Jāņa dienu, līgo.
Jāņa diena spodra nāca, līgo, līgo.
Ugunīs mirdzēdama, līgo.
**
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.
**
Jānīts sēd kalniņā,
Zelta kokli koklēdams.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Nāc meitiņu pulciņā,
Tad māmiņa tev iedos
Jāņa siera gabaliņu.
Šīs dziesmas atklāj Jāņu svētku būtību un kopā būšanu, prieku, cienāšanos un Jāņa godināšanu.
Jāņu Nakts “Nerātnības” un Auglības Rituāli.
Jāņu nakts nav tikai dziesmas un vainagi; tā ir arī laiks, kad atļauts vairāk nekā ikdienā. Tieši šajā naktī robežas starp ikdienišķo un maģisko kļūst plānākas, un cilvēki atļaujas mazliet palaidnības. 
Būs vīrieši, kas puspliki metas upē vai ezerā uz trakulīgu peldi, un sievietes viņus uzmundrina ar jautriem uzsaucieniem un pavedinošiem acu skatieniem.
Jauni pāri mēdz doties mežā un meklēt leģendāro papardes ziedu, kas ir metafora kaislīgai un intīmai tuvībai, kas šajā naktī tiek uzskatīta par svētītu.
Jāņi ir un būs trakulīgi un nerātni, jo šī nakts tradicionāli ir saistīta ar auglību un radošo enerģiju. Senči apgalvoja, ka erotiskām vaļībām Jāņu naktī ir maģiska nozīme, jo pastāv uzskats, ka ar līdzīgām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radošo veģetācijas spēku, veicinot vispārēju dabas enerģijas kāpināšanu.
Tas ir veids, kā simboliski savienoties ar dabas cikliem un nodrošināt labu ražu un pārticību. Tāpēc Jāņu dziesmās bieži vien atrodami pikanti un nerātni vārdi, kas atklāj šo senās kultūras aspektu.
Erotiski kopdziedāšanas dzejoļi.
(interpretējami kā humors un folklora)
Erotiski kopdziedāšanas dzejoļi (interpretējami kā humors un folklora):
Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!
(Šī dziesma ar humoru spēlējas ar vārdu “stāvēja”, dodot tai divējādu nozīmi, bet pamatā slavējot Jāņa bagātību.)
**
Ja tu dzersi vienu šņabi,
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.
(Šī dziesma ir par mērenību, bet ar humoristisku piesitienu, brīdinot par pārmērīgas alkohola lietošanas sekām.)
**
Vajag mācēt,
Vajag spēt,
Piedzerties
Un nostāvēt.
(Šis pantiņš atspoguļo Jāņu nakts izturības pārbaudi un spēju saglabāt līdzsvaru pat pēc lustīgas svinēšanas.)
**
Dižas meitas, diži puiši
Kaili pāri gunim lēca
Jo guntiņa dega koši
Jo augstāki kājas cēla
(Šī dziesma attiecas uz senajiem uguns lēkšanas rituāliem, kas simbolizē attīrīšanos un veiksmes piesaistīšanu, un bieži vien tika veikti kailam, lai simbolizētu atjaunotni.)
**
Ēd, ēd, Jāniti,
Smeķīga maizīte,
Caur kūsi sijāta,
Ar pupiem mīcīta.
(Šī dziesma ar humoru un pat rotaļīgumu apraksta Jāņu cienastu, izmantojot vārdus, kas var izklausīties nedaudz nerātni, bet patiesībā norāda uz maizītes gatavošanas procesu.)
**
Tu, meitiņa, strupa, resna,
Kas jel tevi šķeterēja?
Ēdolnieki šķeterēja
Jāņu nakti pieguļā.
(Šī dziesma ar jautru un nerātnu toni apraksta Jāņu nakts saskarsmi un flirta spēles.)
**
Jānīšam zili pauti,
Pēteram puspelēki.
Jānīts savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulā,
Pēters savus puspelēkus
Iesien rudzu kūlītī.
(Šī ir klasiska Jāņu dziesma ar skaidri erotisku un folkloras piesitienu, kas atspoguļo auglības kultu un vīrišķo spēku. Tā nav domāta kā rupjība, bet gan kā daļa no senās tradīcijas.)
**
Papardēs pa jāņu nakti,
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši.
(Šī dziesma ar humoru atspoguļo papardes zieda meklēšanas tēmu un iespējamās “sekundārās” problēmas dabā.)
**
Es savam tautiešam
Devu stāvus dziedādama.
Es neiešu nieka dēļ
Pa zemi vārtīties!
(Šī dziesma uzsver pašcieņu un izvēli, kā sieviete vēlas izpausties, pat Jāņu nakts brīvības atmosfērā.)
**
Atkal uzbrūk līgotāji –
Alus, siera prasītāji.
Jānis iet uz visu banku,
Nopērk Latgalītē tanku.
(Šī dziesma ar humoru parāda Jāņa dāsnumu un Jāņu bērnu lielo apetīti pēc cienasta.)
**
Es Jānītis, tu meitiņa,
Iesim abi velēties:
Man ir laba bungu vāle,
Sitīš` tavā silītē!
(Šī ir viena no dziesmām ar ļoti tiešu un atklātu erotisku zemtekstu, kas simboliski runā par vīriešu un sieviešu attiecībām.)
**
Es godīga mātes meita,
Ar puišiem neplēšos,
Pacēlusi lindraciņus,
Skrienu salmu pūnitî.
Proties puisi, nāc uz mani,
Saukt es tevi nedrīkstēju.
(Šī dziesma ar humoru un rotaļīgumu atspoguļo meitenes vēlmi pēc uzmanības un iniciatīvu Jāņu naktī, saglabājot “godīgas meitas” tēlu.)
**
Alutiņi, bāleliņi,
Ko darīji Jānīšami,
Jānīts nāca pagalmāi,
Sētas mietus turēdams.
(Šī dziesma, iespējams, ar humoru norāda uz Jāņa apmulsumu pēc alus baudīšanas.)
**
Jāņu diena pupucīte,
Atved man brūtgāniņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu.
(Šī dziesma ir jaunu meitu lūgums Jānim par labu vīru, izrādot gan praktiskumu, gan estētiskas vēlmes.)
**
Līgo vakars zemi klāj,
Jāņa tēvs pār laukiem slāj,
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis surogāts!
(Šī dziesma ir moderna un humoristiska parodija par Jāņu svinībām, norādot uz neapdomīgas alkohola lietošanas sekām.)
**
Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
(Šī dziesma ir rotaļīga apmaiņa starp Jāņu bērniem un Jāņu māti, ar nerātnu zemtekstu par gaidāmo atpūtu pēc svinībām.)
Jāņu Anekdotes.
Smiekliem pa vidam.
Anekdotes par Jāņiem un Jāņu dienu bieži vien ir ar caurspīdīgu piesitienu, atspoguļojot svētku bezrūpīgo atmosfēru un dažkārt arī pārmērības.
Jāņu tēvs sadzēries,
Kāpa vārtu stabiņā,
Kā slējās tauri pūst –
Pār muguru nožāvās!
(Šis dzejolis- anekdote jautrā veidā attēlo Jāņu tēvu, kurš mazliet pārmērīgi “ierāvis” svētkos.)
**
Kāds latgalis slīkst dīķī un saka: ”pa ļīgo, pa ļīgo” (latgaliski – palīgā!)
Garamgājējs saka: ”nav ko līgot, jāiet mājās”
(Šī anekdote spēlējas ar vārdu “līgot” divējādo nozīmi, radot komisku situāciju, kas raksturīga latviešu humora izjūtai.)
**
Vecmāmiņa pirms Līgo, mazmeitiņai māca dzīves gudrības:
– Tavā dzīvē, meitenīt, vajag būt tikai vienai lielai mīlestībai.
– Vecmāmiņ, kas bija tava lielā mūža mīlestība?
– Jūrnieki…
(Šī anekdote ironiski atspoguļo vecmāmiņas “gudrību” un reālo dzīves pieredzi, kas varbūt nav tik vienkārša, kā sākumā šķiet.)
**
Sieva ar vīru Līgo. Sieva:
– Vīrs, klausies, nedzer tik daudz!
– Bet kā tad lai dabū iekšā, mīļā?
(Šī anekdote parāda humoristisku dialogu starp laulātajiem Jāņu svinību laikā, atspoguļojot ierastas situācijas.)
Priecīgu Līgo un Jāņus!
Lai šie Jāņi ir piepildīti ar prieku, smiekliem, labu sieru un alu, kā arī ar dziļu saikni ar mūsu senajām tradīcijām.
Lai ugunskuri deg koši, vainagi rotā galvas un papardes zieds atnes veiksmi un mīlestību! Izbaudiet šo maģisko laiku, godinot dabu un tās spēku, un ļaujieties svētku burvībai!
Līgo, Līgo, Līgo!
Nu un vēl!
Kvalitatīva gaļa, laba marināde, rūpīga grilēšana un lielisks šašliks gatavs.
Sastāvdaļas:
1 kg cūkgaļas šķiņķa vai kakla karbonādes, var arī liellopa šķiņķi
800 g sīpolu
1 – 2 citroni
2 tējk. sāls
1 tējk. maltu piparu
2 tējk. saldo, sarkano, malto piparu
3 ēd. k. cukura
50 g olīveļļas vai rapšu eļļas
70 g galda etiķa 9%
70 g ūdens
Dienas recepte.
Grilēti maltās gaļas-lavaša rullīši
Pagatavošana 240 min
1. Gaļu atdala no cīpslām un plēvēm. Sagriež apm. 4×4 cm lielos gabalos.
2. Nomizo sīpolus, nogriež abos galos asnu un saknes vietu (tas dara rūgtenu marinādi) un pārējo sīpolu sagriež vidēji smalkos gredzenos.
3. Tad sajauc tos kopā ar gaļu un kārtīgi “izspaida”, lai gaļa un sīpoli sāk suloties.
4. Sagriež 1 citronu smalkās šķēlītēs un iemaisa gaļā.
5. Etiķi, eļļu un ūdeni sajauc kopā noslēdzamā traukā (var burkā ar aizskrūvējamu vāku), saskalo un pievieno gaļai.
6. Tad pievieno sāli, piparus, saldos piparus un cukuru. Cukurs tiek pievienots kā garšas regulētājs – lai marināde nebūtu skāba, bet gan saldskāba. Garšvielas ir norādītas aptuvenos daudzumos, tādēļ tās labāk ir likt pēc savas garšas izjūtas un gaumes.
7. Kad tas viss ir salikts, tad tāpat kā no sākuma kārtīgi gaļa ir “jāizspaida” un jāsajauc garšvielas ar visu pārējo masu.
8. Kad tas izdarīts, tad atlikušo citronu (labāk pusīti) sagriež skaisti pa virsu kā garnējumu, bet neiemaisot gaļā.
9. Tad uzliek traukam vai nu ko smagu, lai nospiež, taču, ja trauks ir aiztaisāms (piem. šašliku spainītis), tad var arī tāpat aiztaisīt vāku un novietot izstabas temperatūrā un pēc apm. 4 stundām gaļa būs gatava.
10. Tad var spraust uz iesma vai likt režģī un cept 15 – 20 min. Var uz iesma pievienot citrona šķēlīti, sīpolus vai dārzeņus.
11. Labu apetīti!
