Pilsētas kaija. Liepājnieki par rīta putnu uzskata kaiju. Kāpēc šie putni ir iecienījuši pilsētu. Lūkojot informāciju par kaijām, var lasīt, ka kaijas un vārnas labprāt izmanto brīvi pieejamas barotnes.
Lielākoties tie ir neaizvērti atkritumu konteineri vai pārtikas atkritumi, ko cilvēki izber. Putni ķērc, kad pamana ienaidnieku vai atrod barību.
Pilsētas kaija, ko es novēroju.
Nebūs viegli pieejama ēdamā, samazināsies putnu skaits ap dzīvojamām mājām. Ja kaijas augušas uz jumta, tad tās skatīsies pēc tādas pašas vides un vietas savam miteklim nākotnē.
Cilvēku attieksme pret putniem ir divējāda. Ir cilvēki, kam kaiju kliegšana liekas traucējoša, citiem tā patīk vai arī tam nepievērš uzmanību
Pilsētas kaija, paradumi.
Kaijas no visiem jūras putniem ir vismazāk prasīgās pret barību, tās pamatā barojas ar jebko, ko var atrast, tai skaitā arī no atkritumiem.
Kopumā sugas atkarībā no ligzdošanas ieradumiem var iedalīt trīs atšķirīgās grupās: jūras tuvumā ligzdojošās, saldūdens tilpņu tuvumā ligzdojošās un iekšzemē ligzdojošās. Vietu bara hierarhijā nosaka īpatņa lielums, agresivitāte un fiziskais spēks.
Pieaugušie tēviņi parasti dominē pār mātītēm un jaunajiem putniem barošanās vietās, bet mātīte dominē, izvēloties ligzdošanas vietu. Kaijām vislabāk patīkot apmesties un nakšņot uz plakaniem jumtiem.
Pilsētas kaija, tomēr ir izņēmumi.
Novēroju, ka kaimiņu mājas jumts kaijai ir tīri iepaticies. Tas nav plakans, bet gan stipri slīps. Kaija tur iedomājās un kā redzat realizēja savu ligzdošanas plānu.
Ligzdu izveidojot uz slīpa jumta, kā atbalstu slīpumam izmantojot skursteni.
Mātīte olas izdēj (dējumā ir 2—4 olas, visbiežāk trīs) tieši uz zemes kādā iedobē vai citā piemērotā vietā. Olas ir olīvzaļā krāsā, bagātīgi raibumotas ar tumšiem pleķīšiem.
- Inkubācijas periods ilgst 28 — 30 dienas.
- Kad jaunie putni sasniedz 35 — 40 dienu vecumu, tie sāk lidot.
Vecāki par jaunajiem putniem parasti rūpējas līdz tie sasniedz 11-12 nedēļu vecumu, bet reizēm tie turpina rūpēties par tiem līdz 6 mēnešu vecumam.
Sudrabkaija var sasniegt cienījamu vecumu un vecākais zināmais īpatnis ir sasniedzis 49 gadu vecumu!
Nojaucot ligzdas, var tikt galā no nelūgtajiem kaimiņiem. Turklāt, kad izperēti putnēni, vecie putni mēdz uzbrukt cilvēkiem, ja saskata viņos draudu.
Apkopojot informāciju par kaijām, var teikt, ka kaijas un vārnas labprāt izmanto brīvi pieejamas barotnes. Lielākoties tie ir neaizvērti atkritumu konteineri vai pārtikas atkritumi, ko cilvēki izber.
Ja nebūs viegli pieejama ēdamā, samazināsies putnu skaits ap dzīvojamām mājām. Ja kaijas augušas uz jumta, tad tās skatīsies pēc tādas pašas vides un vietas savam miteklim nākotnē.
Starp citu, kaijas nepārnēsā cilvēkiem bīstamas slimības.
Nebūtu pareizi ja nepieminētu lielo sugu daudzveidību Latvijā. To ir diezgan daudz.
Kaiju dzimta (Laridae) ir tārtiņveidīgo kārtas dzimta. Kaiju dzimtā ietilpst 6 ģintis, no kurām 3 ģinšu pārstāvji sastopami arī Latvijā: kaijas (Larus), trīspirkstu kaijas (Rissa) un šķeltastes ķīri (Xema). Agrāk pie kaiju dzimtas piederēja arī zīriņi (Sterninae) un klijkaijas (Stercorariinae), bet pēc jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem abas apakšdzimtas ir izdalītas atsevišķās dzimtās.
Latvijā dzīvo vai vismaz vienu reizi ir novērotas 17 kaiju dzimtas sugas:
- kajaks (Larus canus),
- sudrabkaija (Larus argentatus),
- reņģu kaija (Larus fuscus),
- melnspārnu kaija (Larus marinus),
- Kaspijas kaija (Larus cachinnans),
- Vidusjūras kaija (Larus michahellis),
- Kamčatkas kaija (Larus schistisagus),
- lielā polārkaija (Larus hyperboreus),
- mazā polārkaija (Larus glaucoides),
- zivju kaija (Larus ichthyaetus),
- melngalvas kaija (Larus melanocephalus),
- acteku kaija (Larus atricilla),
- lielais ķīris (Larus ridibundus),
- mazais ķīris (Hydrocoloeus (Larus) minutus),
- trīspirkstu kaija (Rissa tridactyla),
- sārtā kaija (Rhodostethia rosea),
- šķeltastes ķīris (Xema sabini).
Kaijas, izskats un īpašības.
Kaiju dzimtas sugas ir vidēji lieli vai lieli jūrasputni. Mazākais dzimtā ir mazais ķīris, kura ķermeņa garums ir 25 cm, svars 68 g, bet dzimtas lielākā ir melnspārnu kaija, kuras ķermeņa garums var sasniegt 79 cm, bet svars 2,3 kg.
Visām kaiju sugām ir samērā līdzīgas ķermeņa formas un proporcijas: palieli, masīvi ķermeņi, gari spārni un samērīgi kakli. Gandrīz visām sugām (izņemot trīs) astes ir noapaļotas.
Šķeltas astes ir šķeltastes ķīrim, sārtajai kaijai un Galapagu kaijai (Creagrus furcatus). Kaijām ir arī samērīgi garas kājas (garākas kā zīriņiem) un pēdas ar peldpleznām.
Visbiežāk kaiju apsplavojums ir balts vai pelēks, ļoti bieži ar melnām pazīmēm uz spārniem un astes. Galva visbiežāk ir balta vai tumša – tumši brūna, pelēka vai melna.
Galvas apspalvojums var arī būt mainīgs un atšķirties vairošanas sezonā no pārējā gada laika. Tām ir spēcīgi, viegli pagarināti knābji, kuru gals ir noliekts uz leju.
Lielākajām sugām knābji ir salīdzinoši masīvāki kā mazākajām sugām. Knābis bieži ir dzeltens, oranžs vai sarkans.
Labu Dienu!