Limfostāze. Vai esat kādreiz sajutuši, ka rokas vai kājas pēkšņi kļūst smagas un pietūkst, it īpaši pēc garas dienas? Šis stāvoklis var liecināt par limfostāzi, ko dēvē arī par limfedēmu.
Tas ir nopietns veselības stāvoklis, kura laikā limfas aizplūšanas traucējumu dēļ audos uzkrājas šķidrums, izraisot noturīgu tūsku.
Šis raksts sniegs plašāku ieskatu par limfostāzi, tās cēloņiem un efektīvām metodēm, kā mazināt simptomus.
Limfostāze, limfātiskā sistēma un tās nozīme.
Lai saprastu limfostāzi, vispirms jāsaprot limfātiskā sistēma. Tā ir svarīga imūnsistēmas, sirds un asinsvadu un asinsrites sistēmas daļa.
Atšķirībā no asinsrites sistēmas, ko virza spēcīgais sirds sūknis, limfātiskajai sistēmai nav sava centrālā sūkņa. Tā paļaujas uz muskuļu kontrakcijām, asinsvadu sieniņu kustībām un elpošanu, lai nodrošinātu limfas plūsmu.
Limfātiskā sistēma sastāv no:
• Limfas – bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē visā organismā.
• Limfvadiem – cauruļveida struktūras, kas transportē limfu.
• Limfmezgliem – maziem, pupas formas orgāniem, kas filtrē limfu, attīrot to no baktērijām, vīrusiem un patoloģiskām šūnām.
• Limfoīdiem orgāniem – aizkrūts dziedzeris, kaulu smadzenes, liesa, mandeles un adenoīdi, kas veido un uzglabā imūnās šūnas.
Galvenās limfātiskās sistēmas funkcijas:
1. Šķidruma līdzsvara uzturēšana. Tā savāc lieko šķidrumu no audiem un atgriež to atpakaļ asinsritē. Diennaktī veidojas aptuveni 2 litri limfas.
2. Imūnfunkcija. Limfātiskā sistēma ražo un izplata limfocītus – imūnās šūnas, kas cīnās pret infekcijām.
3. Tauku uzsūkšana. Tā absorbē taukus un taukos šķīstošos vitamīnus no zarnām un nogādā tos asinsritē.
Limfostāzes cēloņi, simptomi un stadijas.
Limfostāze jeb limfedēma rodas, kad ir izjaukts līdzsvars starp limfas veidošanos un tās aizplūšanu. Šī stāvokļa cēloņi var būt ļoti dažādi, un tie var ietekmēt jebkuru ķermeņa daļu, taču visbiežāk tūska rodas rokās un kājās.
Galvenie cēloņi:
• Ķirurģiskas operācijas. Īpaši pēc limfmezglu izņemšanas onkoloģisku slimību gadījumā, piemēram, pēc krūts vēža operācijas.
• Vēzis un staru terapija. Audzēji var nospiest limfvadus, savukārt staru terapija var tos bojāt.
• Infekcijas. Limfmezglu un limfvadu iekaisums, ko izraisa infekcijas, var traucēt limfas plūsmu.
• Hroniskas slimības. Sirds, nieru vai urīnceļu slimības, kā arī cukura diabēts var ietekmēt mikrocirkulāciju.
• Traumas un aptaukošanās. Mehāniski bojājumi vai pārmērīgs ķermeņa svars var radīt spiedienu uz limfvadiem.
• Mazkustīgs dzīvesveids. Fizisku aktivitāšu trūkums samazina muskuļu kontrakcijas, kas ir vitāli svarīgas limfas plūsmai.
• Nepareizs uzturs. Pārmērīga sāls, cukura, kūpinājumu un alkohola lietošana var veicināt šķidruma aizturi.
Limfostāzes stadijas:
1. Viegla stadija. Tūska ir pārejoša, parādās dienas beigās vai pēc slodzes un parasti pazūd pēc atpūtas vai rītā. Āda ir mīksta un elastīga.
2. Mērena stadija. Tūska kļūst pastāvīga un vairs nepazūd pēc atpūtas. Āda sabiezē, kļūst stingrāka un spriegāka, radot diskomfortu.
3. Smaga stadija. Stāvoklis kļūst neatgriezenisks. Rodas elefantiāze (izteikta ekstremitātes palielināšanās), fibroze un cistu veidošanās. Ādas izmaiņas ir ļoti izteiktas, var veidoties trofiskas čūlas un palielinās infekciju risks.
Kā uzlabot limfas plūsmu un mazināt tūsku?
Limfostāzes terapija ir komplekss process, kas ietver vairākas pieejas. Svarīgākais ir identificēt un ārstēt pamatcēloni, taču paralēli var veikt pasākumus, lai atvieglotu simptomus.
1. Fiziskās aktivitātes un elpošanas vingrinājumi.
Regulāras, vieglas fiziskās aktivitātes ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā stimulēt limfas plūsmu. Muskuļu kustības darbojas kā dabisks sūknis, kas palīdz limfai pārvietoties. Joga, pilates, peldēšana un pat parasta pastaiga var ievērojami uzlabot stāvokli.
Īpaši nozīmīgi ir elpošanas vingrinājumi, jo diafragmas kustība ir atbildīga par lielu daļu limfas cirkulācijas.
2. Limfodrenāžas metodes.
• Manuālā limfodrenāžas masāža. Šo vieglo, ritmisko masāžu veic apmācīts terapeits, kas ar maigiem spiedieniem virza limfas šķidrumu no pietūkušās zonas uz limfmezgliem, lai veicinātu tā aizplūšanu.
• Kompresijas terapija. Kompresijas zeķu, piedurkņu vai pārsēju lietošana rada spiedienu uz ekstremitāti, tādējādi palīdzot limfas šķidrumam pārvietoties uz augšu un novēršot tā uzkrāšanās iespēju audos.
• Presoterapija. Šī aparatūras limfodrenāžas metode izmanto pneimatiskas aproces, kas ar saspiestu gaisu secīgi masē ekstremitāti.
3. Uzturs un hidratācija.
Uzturam ir liela loma limfātiskās sistēmas veselībā.
• Palīdz. Uzturā ieteicams iekļaut pārtiku ar pretiekaisuma īpašībām, kas bagāta ar antioksidantiem un bioflavonoīdiem. Tie ir augu pigmenti, kas spēcinās kapilārus un veicinās vielmaiņu. Lieliski piemēroti ir bietes, granātāboli, ogas, lapu salāti, rieksti, sēklas un zivis, kas satur omega-3 taukskābes.
• Kaitē. Jāizvairās no pārmērīgas sāls, cukura, kā arī kūpinātu un pārstrādātu produktu lietošanas, kas veicina šķidruma aizturi.
• Hidratācija. Dzert pietiekami daudz tīra ūdens ir kritiski svarīgi! Ūdens padara limfu plūstošāku, kas atvieglo tās pārvietošanos. Cukurotas sulas un gāzētie dzērieni var pasliktināt stāvokli.
Vai ir sastopamas kontrindikācijas?
Jā, dažām procedūrām ir kontrindikācijas. Piemēram, manuālā limfodrenāža nav ieteicama cilvēkiem ar akūtām infekcijām, aktīvu vēzi vai trombozi (asins recekļiem).
Arī kontrastduša nav piemērota visiem. Pirms jebkādas jaunas procedūras uzsākšanas ir ļoti svarīgi konsultēties ar ārstu, lai pārliecinātos, ka tā ir droša un piemērota tieši jums.
Ja pamanāt noturīgu tūsku, kas nepāriet vairākas nedēļas, nekavējoties vērsieties pie ārsta. Tikai speciālists varēs noteikt pareizu diagnozi un izvēlēties visatbilstošāko ārstēšanas plānu.
Veselīgs dzīvesveids, kas ietver sabalansētu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes un pietiekamu atpūtu, ir labākais veids, kā uzturēt limfātisko sistēmu veselu un pasargāt sevi no limfostāzes.
Vai šī informācija jums šķita noderīga? Uzdod jautājumu, atbildēšu!
