Otroverti. Mēs visi esam pieraduši pie klasiskā iedalījuma: ekstraverti, kuri burtiski “uzlādējas” pūlī un sarunās, un introverti, kuriem dzīvībai nepieciešams miers, klusums un vienatne.
Tomēr, vai esat kādreiz jutuši, ka neiekļaujaties nevienā no šīm kastītēm? Iespējams, jūs spējat būt ballītes dvēsele, bet pēc tam divas dienas nevēlaties redzēt nevienu cilvēku.
Šis nav vienkārši nogurums – tas ir unikāls personības tips, ko psihologi arvien biežāk dēvē par otroverta tipu. To piedāvāja amerikāņu psihiatrs Rami Kaminskis, lai aprakstītu šos cilvēkus.
Otroverti ir cilvēki, kuri ir salauzuši veco koordinātu sistēmu. Viņi dzīvo pēc saviem noteikumiem, bieži vien neapzināti maldinot apkārtējos par savu patieso dabu. Kas tad īsti ir šīs “sociālās hameleonības” pamatā, un kāpēc otrovertiem dzīve mēdz būt grūtāka nekā citiem?
Otroverti, kas viņi ir vai piemērs no dzīves.
Iztēlojieties personu, kura ar apbrīnojamu vieglumu uzsāk sarunu ar svešiniekiem, spoži uzstājas sapulcēs un šķietami izbauda uzmanības centru. Kolēģi viņu uzskata par klasisku, pārliecinātu ekstravertu.
Taču vakarā šis pats cilvēks pārnāk mājās pilnīgi iztukšots. Viņš izslēdz telefonu, aizvelk aizkarus un vairākas dienas atgūst spēkus pilnīgā klusumā.
Tā nav nepareiza uztvere vai pārejošs nogurums – tā darbojas otroverta psihe. Viņi spēj “spēlēt” ekstravertu līmenī, kas pārsniedz vidusmēra cilvēka spējas, taču viņu iekšējais dzinējs darbojas uz introvertu degvielas.
Zinātnisks skatījums uz otrovertiem.
Termins “otroverts” psiholoģijas apritē ienācis salīdzinoši nesen, taču tas jau ir kļuvis par karstu diskusiju tēmu. Svarīgi saprast atšķirību: otrventi nav tas pats, kas ambiverti.
Ja ambiverti atrodas kaut kur pa vidu skalai un jūtas ērti abās pusēs, tad otroverti ir cilvēki ar unikālu, asimetrisku iekšējo uzbūvi.
Psihoterapeite Amēlija Kellija skaidro, ka ārēji šāds cilvēks var šķist enerģisks un sabiedrisks, jo viņš patiesi gūst zināmu gandarījumu no komunikācijas.
Tomēr viņa nervu sistēma pēc uzbūves ir izteikti introvertēta. Tas nozīmē, ka viņa smadzenes apstrādā stimulus daudz intensīvāk nekā parastam ekstravertam.
Vislabāk otroverts atjaunojas tieši vientulībā vai vidē ar minimālu ārējo kairinātāju daudzumu.
Galvenais paradokss.
Otrovertam sociālās prasmes ir attīstītas izcili. Viņš var būt līderis, organizēt grandiozus pasākumus vai vadīt komandas. Taču par šo efektivitāti jāmaksā augsta cena. Jebkura publiska funkcionēšana atņem otrovertam desmitreiz vairāk resursu nekā “īstam” ekstravertam.
Kāpēc otrovertiem ir grūti mūsdienu sabiedrībā.
Interesanti, ka šī rakstura īpašību kombinācija bieži liek otrovertiem justies kā svešiniekiem savā vidē. Viņi ir ārkārtīgi vērīgi, empātiski un smalki uztver sociālās mijiedarbības nianses, taču tieši šī pastiprinātā jutība rada “atsvešinātības” sajūtu.
Lūk, galvenie izaicinājumi, ar ko saskaras otroverts:
1. Nemanāmā iztukšošanās: Apkārtējie gaida, ka otroverts vienmēr būs “uz viļņa”, jo viņš to prot tik labi. Neviens nepamanīs brīdi, kad viņa iekšējā baterija ir nokritusies līdz sarkanajai zonai.
2. Dziļuma meklējumi: Pat atrodoties trokšņainā ballītē un jautri sarunājoties, otroverts var justies vientuļš. Viņš tiecas pēc dziļas, jēgpilnas saiknes, un tukšas sarunas (small talk), lai gan viņam padodas, rada iekšēju iztukšotību.
3. Drošības trūkums: Otroverts bieži jūtas kā novērotājs no malas. Pat ja viņš atrodas telpas centrā, viņš neuztver šo telpu kā pilnīgi drošu vietu, kurā var nolaist bruņas.
Sociālās maskas un to ietekme.
Daudzi otroverti savas prasmes ir attīstījuši bērnībā kā izdzīvošanas mehānismu. Ja bērnam bija jāiemācās nolasīt citu emocijas, lai iztiktu bez konfliktiem, vai jāizliekas par aktīvāku, lai saņemtu vecāku atzinību, viņš kļūst par “profesionālu ekstravertu”.
Pieaugušā vecumā šī spēja kļūst par talantu, bet arī par nastu. Maskēšanās un pielāgošanās prasa milzīgu enerģiju. Ja otroverts neatrod laiku, lai “noņemtu masku”, viņš riskē iedzīvoties hroniskā nogurumā vai pat izdegšanā.
Kā veiksmīgi dzīvot, ja esi otroverts.
Ja atpazīstat sevi šajā aprakstā, psihoterapeiti iesaka nemēģināt sevi “pārlabot”. Jūs neesat salūzis ekstraverts vai dīvains introverts jo jūs esat otroverts ar savu unikālo operētājsistēmu.
Šeit ir daži ieteikumi, kā saglabāt līdzsvaru:
• Sekojiet savām iekšējām vajadzībām: Neļaujiet citiem noteikt jūsu atpūtas tempu. Ja jūtat, ka šovakar jāsaka “nē” pasākumam, dariet to bez vainas apziņas.
• Sezonālā un hormonālā ietekme: Otroverti ir jutīgi pret apkārtējās vides izmaiņām. Stress darbā, gadalaiku maiņa vai pat hormonālās svārstības var dramatiski samazināt jūsu sociālo kapacitāti. Tajos brīžos klusums ir jūsu labākās zāles.
• Atrodiet savu “drošo ostu”: Jūsu mērķis nav kļūt vēl sabiedriskākam, bet gan atrast tos cilvēkus un vietas, kur jums nav jāpielāgojas. Tie ir cilvēki, ar kuriem kopā varat klusēt vai būt “neērti”, nebaidoties par vērtējumu.
Secinājumi par jauno personības tipu.
Sajūta, ka esi “izstumtais” vai “savādnieks”, nenozīmē, ka ar jums kaut kas nav kārtībā. Iespējams, tā ir jūsu īpašā spēja redzēt pasauli plašāk un just to dziļāk. Būt otrovertam nozīmē balansēt starp divām pasaulēm, kā spožo sociālo skatuvi un kluso iekšējo svētnīcu.
Mūsdienu pasaule, kas orientēta uz nemitīgu komunikāciju un tīklošanos, ir izaicinoša, taču otroverts tajā var būt izcils tilts starp dažādiem cilvēkiem.
Galvenais ir atcerēties: lai dotu gaismu citiem uz skatuves, jums ir regulāri jāatgriežas aizkulisēs, lai uzlādētu savus iekšējos prožektorus.
