Flavonoīdi. Starp citu, augi satur daudz svarīgu vitamīnu, minerālvielu un uzturvielu. Tajos ir arī flavonoīdi – augu pigmenti, kas spēlē nozīmīgu lomu cīņā pret iekaisumiem, stresu.
Galvenais, ka pret tādām slimībām kā diabēts, sirds slimības un pat vēzis. Piemēram, beta-karotīns burkānos vai antocianīni violetajās ogās ir pazīstami ar savām labvēlīgajām īpašībām.
Viens no flavonoīdiem, kas īpaši izceļas ar potenciālu uzlabot sirds un asinsvadu veselību un iespējami pat samazināt vēža risku, ir kvercetīns. Kas īsti ir kvercetīns, un kādas ir tā priekšrocības veselībai?
Flavonoīdi un kvercetīns.
Noskaidrosim, kā tas darbojas un vai ir nepieciešams to lietot papildus. Kvercetīns ir flavonoīds, kas atbildīgs par dažādām garšām un krāsām augos, tas atrodams augļos, dārzeņos, šokolādē, kaņepēs, sarkanvīnā, olīveļļā, kā arī kafijā. To dēvē arī par P vitamīnu.
Kas ir kvercetīns?
Kvercetīns ir flavonoīds, kas pazīstams ar savām antioksidanta un pretiekaisuma īpašībām. Daudzi pētījumi, kas publicēti žurnālā “Nutrients”, norāda, ka kvercetīnam piemīt pretvēža, pretiekaisuma un pretvīrusu iedarbība.
Ja kas, šis spēcīgais antioksidants spēj daudz, īpaši kombinācijā ar bromelaīnu, kas ir pretiekaisuma enzīms. Lai gan kvercetīnu iespējams uzņemt ar pārtiku, daudzi cilvēki izvēlas uztura bagātinātājus, lai pastiprinātu pretiekaisuma efektu.
Protams, tā ir katra izvēle, bet dabīgs ir dabīgs, lai kā farmaceiti tev slavinātu savus vitamīnu kompleksus tabletēs.
Kvercetīna lietošana.
Kvercetīns palīdz regulēt imūnsistēmas reakciju uz ārējiem stresa faktoriem, ietekmējot šūnu signālceļus – kināzes un fosfatāzes, kas ir nepieciešamas šūnu normālai darbībai.
Pētījumi norāda, ka kvercetīns var:
• aizsargāt pret sirds slimībām un vēzi,
• stabilizēt šūnas, kas izdala histamīnu, tādējādi radot pretiekaisuma un antihistamīna efektu,
• palēnināt novecošanās procesu, samazinot oksidatīvā stresa ietekmi (ko izraisa, piemēram, hronisks stress, slikts miegs, apstrādāta pārtika un piesārņojums).
Kvercetīna ieguvumi veselībai.
Tā galvenās priekšrocības saistītas ar spēju mazināt iekaisumu un neitralizēt brīvos radikāļus, kas ir daudzu hronisku slimību cēlonis.
Iekaisums.
Pētījumi pierādījuši, ka kvercetīnam piemīt aizsargājoša un antidepresīva iedarbība uz smadzenēm, kā arī tas mazina oksidatīvo stresu.
Zinātne parāda, ka iekaisums ir daudzu slimību pamatā, no sirds un asinsvadu slimībām līdz kognitīvo spēju samazinājumam un autoimūnām saslimšanām.
Ir pat norādes, ka kvercetīns varētu būt efektīvs līdzeklis smagu iekaisumu ārstēšanā COVID-19 pacientiem (Isfahan University of Medical Sciences).
Sirds un asinsvadu slimības.
Kvercetīns var samazināt artēriju nosprostojuma risku, pazeminot “sliktā” holesterīna (ZBL) līmeni un mazinot sirds slimību un augsta asinsspiediena risku.
Interesanti, ka kvercetīns ir viens no galvenajiem aktīvajiem savienojumiem sarkanvīnā, kas tiek saistīts ar labāku sirds veselību. Tomēr to var iegūt arī no vīnogu mizām, nelietojot alkoholu.
Alerģijas.
Tā kā kvercetīns stabilizē imūnās šūnas, kas izdala histamīnu, tas var mazināt alerģiju simptomus, piemēram, šķaudīšanu, acu asarošanu un izsitumus.
Ādas problēmas.
Pētījumi liecina, ka kvercetīns var palīdzēt novērst tādas ādas slimības kā dermatītu un saules alerģiju, jo tas bloķē iekaisuma citokīnu izdalīšanos.
Kvercetīns un Vēzis.
Laboratorijas eksperimenti liecina, ka kvercetīns var kavēt vēža šūnu augšanu aknās, resnajā zarnā, piena dziedzeros, prostatā un citos orgānos.
Tomēr, Memoriālā Sloan-Ketteringa vēža centrs brīdina, ka trūkst plašu pētījumu ar cilvēkiem. Kvercetīns var pat traucēt dažu ķīmijterapijas zāļu darbību, tāpēc tā lietošana jāapspriež ar ārstu.
Pārtikas produkti ar augstu kvercetīna saturu.
Pētījumi rāda, ka dabiskais kvercetīns no pārtikas ir organismam vieglāk uzņemams nekā kapsulās vai pulveros.
Īpaši bagāti ar kvercetīnu ir:
• āboli,
• sarkanie un oranžie pipari,
• ķirši, tumšās ogas (mellenes, kazenes, upenes),
• sarkanais sīpols,
• olīveļļa,
• kapari,
• pētersīļi,
• sparģeļi,
• kāpostu dzimtas dārzeņi (sarkanie kāposti, redīsi),
• lapu zaļumi,
• citrusaugļi,
• melnā un zaļā tēja.
Blakusparādības un riski.
Nav noteiktas oficiālas kvercetīna dienas devas. Kopumā tas tiek uzskatīts par drošu, taču eksperti iesaka grūtniecēm, barojošām mātēm un cilvēkiem ar nieru slimībām izvairīties no uztura bagātinātājiem.
Iespējamās blakusparādības:
• galvassāpes,
• kuņģa darbības traucējumi.
Tāpat ieteicams ik pa laikam pārtraukt kvercetīna bagātinātāju lietošanu, jo lielas devas var kaitēt nierēm. Kvercetīns var mijiedarboties ar dažādām recepšu zālēm, piemēram, antibiotikām, asins šķidrinātājiem, ķīmijterapijas līdzekļiem un imūnsupresantiem, tāpēc tā lietošana jāapspriež ar ārstu.
Vairākos nesenos cilvēku un dzīvnieku pētījumos ir ziņots, ka kvercetīns varētu būt daudzsološs līdzeklis arī autoimūno saslimšanu – reimatoīdā artrīta, iekaisīgu zarnu slimības, multiplās sklerozes, vilkēdes – ārstēšanā.
Kā zināms, zarnu mikrobiotai ir nepārspējama funkcija imūnreakciju regulēšanā un dažādu slimību attīstībā, ko izraisa imūnās atbildes novirzes.
Kvercetīna pozitīvā ietekme.
Pozitīva ietekme ir uz disbakteriozi jeb nelabvēlīgām pārmaiņām zarnu mikroflorā var palīdzēt kontrolēt sistēmisku iekaisumu organismā.
Vienā no jaunākajiem salīdzinošajiem pārskatiem, kurā aplūkoti pētījumi par kvercetīna un tā atvasinājumu pretvīrusu aktivitāti pret iespējamiem cilvēka vīrusiem, secināts:
“Visi šie pētījumi parādīja, kā kvercetīnam un tā atvasinājumiem piemīt plašs pretvīrusu aktivitāšu spektrs.”
Atklāti arī daži no kvercetīna iedarbības mehānismiem. “Jo īpaši šķiet, ka kvercetīns bloķē vīrusa iekļūšanu šūnā, mijiedarbojoties ar membrānas glikoproteīniem.
Kvercetīns un tā atvasinājumi varētu arī mijiedarboties ar specifiskām proteāzēm [enzīmiem], kas ir būtiskas vīrusu replikācijai”4, tādējādi kavējot vīrusu veidošanos infekcijas laikā mērķa saimniekšūnās.
Kvercetīns darbojas arī kā imūnmodulators, spēj novērst vīrusu iekļūšanu šūnās un to vairošanos. Turklāt tas var palīdzēt daudzu vīrusu infekciju gadījumos.
Kvercetīna daudzums (mg) uz 100 g porciju:
• Lupstāja lapas – 170 mg;
• Kaperi – 180 mg;
• Sarkanie sīpoli – 42 mg;
• Griķi – 43 mg;
• Āboli – 4 mg;
• Mellenes 3 mg.
Labākais veids, kā uzņemt iespējami vairāk kvercetīna – lietojiet vairāk šos pārtikas produktus.
Labu Dienu!
20 populārākie pārtikas produkti, kas spēj palēnināt novecošanosŠie pārtikas produkti satur pretiekaisuma īpašības, antioksidantus, vitamīnus un citas labvēlīgas pretnovecošanās īpašības.