Alkohols un vēzis. Ieguvumu un kaitējuma temats ir raisījis dedzīgas diskusijas jau ilgus gadus. Daži uzskata, ka mērena alkoholisko dzērienu lietošana var pozitīvi ietekmēt organismu, savukārt citi pauž pārliecību, ka no šīs vielas ir pilnībā jāizvairās.
Alkohols un vēzis, bažas.
Taču, pateicoties pieaugošajam zinātnisko pētījumu klāstam, mūsu izpratne par alkohola ietekmi uz veselību kļūst arvien skaidrāka – it īpaši, ja runa ir par alkohola lomu vēža attīstībā.
To spilgti atspoguļo Amerikas Vēža izpētes asociācijas (AACR) 14. ziņojums, kas publicēts 2024. gada 18. septembrī.
Šajā ziņojumā detalizēti izklāstīta sarežģītā saistība starp alkoholu un vēža riskiem, uzsverot alkohola lietošanas saikni ar vēzi, tostarp galvas un kakla, barības vada un kuņģa vēzi.
Alkohols un vēzis – realitāte aiz glāzes.
Daudzās pasaules kultūrās alkohols ir neatņemama sociālās dzīves sastāvdaļa, ko bieži vien uzskata par nekaitīgu izklaidi.
Tomēr mūsdienu pētījumi aizvien vairāk uzrāda satraucošu ainu par alkohola negatīvajām sekām uz veselību, īpaši pārmērīgas lietošanas gadījumā.
Kad cilvēks lieto alkoholu, ķermenis to sadala acetaldehīdā – ķīmiskā vielā, kas spēj radīt oksidatīvo stresu un bojāt aknu šūnas, veicinot etiķskābes uzkrāšanās iespēju organismā.
Tas var izraisīt taukainu aknu slimību, alkohola hepatītu un cirozi – trīs galvenos riska faktorus aknu vēža attīstībai.
Turklāt alkohols ne tikai atver durvis citiem kancerogēniem, ļaujot tiem vieglāk iekļūt šūnās, bet arī traucē būtisku uzturvielu un hormonu apmaiņas procesus.
Acetaldehīds, kā toksiska viela, var sabojāt DNS un šūnu olbaltumvielas, radot mutācijas, kas vēlāk var pāraugt dažādu vēža formu attīstībā.
Šis kluso draudu process alkoholu padara par nevēlamu sabiedroto veselīgā un ilgtermiņa dzīvesveidā.
Diskusijas par alkohola ietekmi uz veselību turpina raisīt pretrunas. Lai gan daži aizstāv ideju, ka mērena alkohola lietošana var būt nekaitīga vai pat labvēlīga, īpaši sarkanvīna gadījumā. Taču arvien pieaugošs zinātnisko pētījumu skaits liecina par pretējo.
Jaunākie pētījumi.
Tie skaidri norāda: alkohola lietošanas risks ir tieši saistīts ar patērētā daudzuma pieaugumu. Jo vairāk un biežāk cilvēks lieto alkoholu, jo lielāks kļūst risks saslimt ar vēzi.
Tomēr arī nelielas alkohola devas var palielināt noteiktu vēža veidu, piemēram, krūts vēža, risku sievietēm.
Alkohols un vēzis, riska faktori un vēža attīstība.
Jaunākajā Amerikas Vēža izpētes asociācijas (AACR) ziņojumā aplūkota saistība starp alkoholu un vēzi, parādot, cik sarežģītas ir šīs attiecības.
Zinātnieki secinājuši, ka 40% no visiem vēža gadījumiem var būt saistīti ar tā sauktajiem “modificējamiem riska faktoriem”, kurus cilvēks var kontrolēt un mainīt.
Tādējādi izdzertā alkohola daudzums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē vēža attīstību.
Ziņojums atklāj, ka alkohols ir cieši saistīts ar sešiem galvenajiem vēža veidiem, tostarp galvas un kakla, barības vada, aknu, kuņģa, resnās zarnas un krūts vēzi.
Turklāt alkohola lietošanas kombinācija ar smēķēšanu ievērojami palielina šos riskus. Tas liecina, ka alkohols nav vienkārši “neitrāls” izklaides elements, bet gan spēcīgs faktors, kas var negatīvi ietekmēt veselību.
Alkohols un vēzis, profilakse.
Lai gan alkohola ietekme uz vēzi ir plaši pētīta, joprojām saglabājas daudzi mīti. Viens no tiem ir maldīgais uzskats, ka alkohola veids – piemēram, vīns vai stiprie dzērieni ietekmē vairāk vai mazāk vēža risku.
Patiesībā risks ir saistīts ar alkohola saturu jeb etanolu, neatkarīgi no tā, kādā formā tas tiek lietots. Tas ir kancerogēns, kas veicina vēža attīstību, neatkarīgi no tā, vai dzēriena izcelsme ir elegants vīns vai parasts alus.
Ziņojumā tiek uzsvērts, ka alkohola lietošanas ierobežošana vai atteikšanās no tā var būt viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt vēža risku. Turklāt tiek veikti arvien jauni soļi sabiedrības informēšanā un izglītošanā par alkoholisko dzērienu kaitīgumu.
Vēža profilakses pasākumi ietver arī jaunākās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgā intelekta izmantošanu agrīnā diagnostikā un ģenētisko testēšanu, lai novērtētu iedzimtos vēža riskus.
Alkohols un vēzis, dzert vai nedzert?
Kāda ir atbilde uz jautājumu par alkohola lietošanu?
Jaunākie pētījumi liecina, ka jebkuri iespējamie alkohola ieguvumi veselībai, piemēram, saistībā ar sirds un asinsvadu veselību, ir ievērojami mazāki salīdzinājumā ar risku, ko tas rada.
Tāpēc, lai gan reizēm glāze vīna ar draugiem šķiet nevainīga izklaide, ir svarīgi izprast un apzināties alkohola ietekmi uz veselību un izvēlēties mērenību.
Patiesībā viss ir atkarīgs no individuālas izvēles un izpratnes – zinot riskus, ikviens pats var lemt par to, cik daudz alkohola viņš vai viņa ir gatavs iekļaut savā dzīvē.
Alkohola lietošana kļūst par balansēšanu starp īslaicīgu prieku un ilgtermiņa veselības sekām, un šī apzinātā izvēle ir atslēga uz veselīgāku dzīvi.
Labu Dienu!