Pilsētas kaija. Kaijas, bieži vien sauktas par “pilsētas gariem”, ir neatņemama Liepājas ainavas sastāvdaļa. Daudzi liepājnieki tās uzskata par rīta vēstnesēm, un to klātbūtne pilsētvidē raisa dažādas emocijas.
Ja pavisam godīgi, tad no apbrīnas līdz nepatikai. Šajā rakstā mēs aplūkosim kaiju klātbūtni pilsētā, to paradumus, iemeslus, kāpēc tās ir iecienījušas urbanizētu vidi, un kā cilvēki var sadzīvot ar šiem interesantajiem putniem.
Jā un noskatīsimies video, kas var likties saistoši un neparasti interesants.
Pilsētas kaija, kāpēc šie putni izvēlas pilsētu?
Kaiju adaptēšanās pilsētvidē nav nejauša. Galvenais iemesls ir viegli pieejama barība. Līdzīgi kā vārnas, kaijas ir izteikti oportūnistiski barības meklētāji un labprāt izmanto cilvēku neapzinīgo atstāto pārtiku.
Neaizvērti atkritumu konteineri, izmesti pārtikas atkritumi un pat publiskās ēdināšanas vietās atstātās maltītes kļūst par vieglu barības avotu. Šāda resursu pārpilnība piesaista putnus, nodrošinot tiem pastāvīgu izdzīvošanai nepieciešamo enerģiju.
Otrs būtisks faktors ir drošas ligzdošanas vietas. Lai gan kaijas vēsturiski ligzdojušas piekrastes klintīs vai uz zemes, mūsdienu pilsētas piedāvā alternatīvas, piemēram, ēku jumtus.
Šie jumti, īpaši plakanie, simulē dabiskās ligzdošanas vietas, nodrošinot drošību no zemes plēsējiem un traucējumiem. Jauna paaudze, kas augusi uz jumtiem, instinktīvi meklēs līdzīgu vidi savām ligzdām nākotnē, veidojot paaudžu paaudzēs uzturētu pilsētas kaiju populāciju.
Kaiju paradumi un dzīvesveids pilsētā.
Kaijas ir zināmas ar savu spēju pielāgoties dažādām vidēm, un pilsēta nav izņēmums. Tās ir vismazāk prasīgās no visiem jūras putniem attiecībā uz barību, spējot izdzīvot ar jebko, ko atrod- no zivīm un bezmugurkaulniekiem līdz pat atkritumiem. Šī elastība ir viena no galvenajām to veiksmes atslēgām urbanizētā vidē.
Kaiju sugas atkarībā no ligzdošanas ieradumiem iedalāmas trīs grupās:
• Jūras tuvumā ligzdojošās: Šīs kaijas uzturas piekrastes zonās, ligzdojot uz klintīm vai smilšu kāpās.
• Saldūdens tilpņu tuvumā ligzdojošās: Šīs kaijas meklē ligzdošanas vietas ezeru un upju krastos.
• Iekšzemē ligzdojošās: Šīs kaijas ir visvairāk pielāgojušās dzīvei pilsētās un lauksaimniecības apvidos, kur tās atrod barību un drošas ligzdošanas vietas.
Pilsētas kaijas pārsvarā pieder pie pēdējām divām grupām, jo tās veiksmīgi izmanto pilsētas piedāvātās iespējas.
Bieži dzirdamā kaiju kliegšana ir neatņemama to komunikācijas sastāvdaļa. Putni ķērc, lai brīdinātu par ienaidnieku, signalizētu par barības atrašanu vai vienkārši sazinātos savā starpā.
Šī skaļa komunikācija var būt gan nomierinoša un pilsētai raksturīga skaņa, gan arī traucējoša, atkarībā no cilvēka individuālās uztveres.
Kaiju baros valda hierarhija, ko nosaka īpatņa lielums, agresivitāte un fiziskais spēks. Pieauguši tēviņi parasti dominē pār mātītēm un jaunajiem putniem barošanās vietās, nodrošinot sev prioritāru piekļuvi resursiem.
Savukārt mātītēm ir vadošā loma ligzdošanas vietas izvēlē, nodrošinot veiksmīgu pēcnācēju audzināšanu.
Kaiju ligzdošana pilsētā, piemēri un izaicinājumi.
Lai gan kaijām vislabāk patīk apmesties un nakšņot uz plakaniem jumtiem, tās ir ļoti pielāgojamas un spēj ligzdot arī uz slīpiem jumtiem, ja ir pieejami atbilstoši atbalsta punkti.
Piemēram, skursteņi vai citas jumta konstrukcijas var tikt izmantotas kā atbalsts ligzdas izveidei pat uz ļoti slīpām virsmām. Tas liecina par kaiju izdomu un spēju maksimāli izmantot pieejamos resursus.
Mātīte parasti izdēj 2–4 olas (visbiežāk trīs) tieši uz zemes kādā iedobē vai citā piemērotā vietā. Olas ir olīvzaļā krāsā un bagātīgi raibas ar tumšiem pleķīšiem, kas nodrošina maskēšanos dabīgā vidē. Inkubācijas periods ilgst 28–30 dienas, un pēc tam jaunie putni sāk lidot aptuveni 35–40 dienu vecumā.
Vecāki par jaunajiem putniem parasti rūpējas līdz tie sasniedz 11–12 nedēļu vecumu, bet reizēm tie turpina rūpēties par tiem pat līdz 6 mēnešu vecumam.
Šis pagarinātais rūpes periods palīdz jaunajiem putniem apgūt nepieciešamās prasmes izdzīvošanai. Sudrabkaija var sasniegt cienījamu vecumu, vecākais zināmais īpatnis sasniedzis 49 gadu vecumu, kas liecina par to ilgmūžību un izturību.
Sadzīvošana ar pilsētas kaijām, izaicinājumi un risinājumi.
Cilvēku attieksme pret pilsētas kaijām ir divējāda. Daudziem kaiju kliegšana šķiet traucējoša, īpaši agros rītos vai vēlos vakaros, kamēr citiem tā patīk vai vienkārši nepievērš uzmanību.
Konflikti rodas galvenokārt ligzdošanas sezonā, kad vecie putni var kļūt agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, ja saskata viņos draudus saviem mazuļiem.
Šī aizsargājošā uzvedība ir dabisks instinkts, bet var radīt neērtības pilsētas iedzīvotājiem. Lai samazinātu konfliktsituācijas, svarīgi ir saprast un respektēt kaiju bioloģiju un uzvedību.
Kā samazināt kaiju klātbūtni ap dzīvojamām mājām?
• Barības pieejamības ierobežošana: Galvenais un efektīvākais veids, kā samazināt kaiju klātbūtni, ir ierobežot to piekļuvi barībai. Tas nozīmē rūpīgi aizvērt atkritumu konteinerus, nenovietot pārtikas atkritumus publiskās vietās un neatstāt pārtiku brīvi pieejamu, piemēram, uz balkoniem vai terasēm. Jo mazāk viegli pieejamas barības, jo mazāka interese kaijām par konkrēto vietu.
• Ligzdošanas vietu ierobežošana: Ja kaijas regulāri ligzdo uz ēku jumtiem, var apsvērt pasākumus ligzdošanas iespēju ierobežošanai. Tas var ietvert īpašu sietu vai dzelkšņu uzstādīšanu, kas neļauj putniem nolaisties un izveidot ligzdas. Tomēr jāņem vērā, ka šādi risinājumi var būt nepieciešami tikai gadījumos, ja kaiju klātbūtne rada būtisku kaitējumu vai traucējumus.
• Humāni atbaidīšanas līdzekļi: Var izmantot dažādus humānus atbaidīšanas līdzekļus, piemēram, skaņas ierīces vai atstarojošas virsmas, kas putniem nepatīk. Šādi līdzekļi var palīdzēt atbaidīt kaijas no konkrētām teritorijām, neradot tām kaitējumu.
• Izpratnes veidošana: Izglītošana par kaiju paradumiem un to lomu ekosistēmā var palīdzēt mainīt cilvēku attieksmi un veicināt cieņu pret šiem putniem. Jāatceras, ka kaijas nav bīstamas cilvēkiem un nepārnēsā cilvēkiem bīstamas slimības.
Ko darīt, ja kaijas uzbrūk?
Ligzdošanas sezonā, ja kaijas saskata draudus saviem mazuļiem, tās var uzbrukt cilvēkiem, lai tos aizbiedētu. Šajos gadījumos svarīgi ir saglabāt mieru un neprovocēt putnus.
Izvairieties no tieša kontakta, ātri pārvietojieties prom no ligzdas vietas un, ja nepieciešams, pasargājiet galvu. Parasti kaijas tikai brīdina un nekad nenodara nopietnu kaitējumu.
Nojaukt ligzdas, it īpaši ar putnēniem, nav humāni un bieži vien nav arī efektīvi. Putni var atgriezties un izveidot jaunu ligzdu tajā pašā vai citā tuvumā esošā vietā. Labākais risinājums ir profilaktiski pasākumi un pacietīga sadzīvošana.
SOLĪTAIS VIDEO:
Secinājums.
Pilsētas kaijas ir kļuvušas par neatņemamu Liepājas ekosistēmas daļu. Tās ir spējušas pielāgoties pilsētvidei, atrodot barību un drošas ligzdošanas vietas.
Lai gan to klātbūtne var radīt dažādus izaicinājumus, ar sapratni un atbilstošiem pasākumiem ir iespējams veidot harmonisku sadzīvi. Ierobežojot barības pieejamību un izmantojot humānus atbaidīšanas līdzekļus, mēs varam samazināt kaiju klātbūtni vietās, kur tās ir nevēlamas, vienlaikus respektējot to dabisko lomu dabā.
Galu galā, kaijas ir ne tikai pilsētas “balss”, bet arī svarīga dabas daļa, kas atgādina par dabas klātbūtni pat visurbanizētākajā vidē.
Kā jūs skatāties uz kaiju klātbūtni savā apkārtnē un vai esat novērojuši kādus interesantus to paradumus?
Labu Dienu!
