Trombs. Mūsu organisms ir apbrīnojami sarežģīta sistēma, kas nepārtraukti strādā, lai uzturētu mūs dzīvus un veselus. Viens no šiem vitāli svarīgajiem procesiem ir asins recēšana. Tas ir dabisks mehānisms, kas pasargā mūs no pārmērīgas asiņošanas traumu gadījumā.
Taču dažkārt šis glābējs var kļūt par ienaidnieku, veidojot trombus, asins recekļus, kas var apdraudēt mūsu dzīvību. Šajā rakstā padziļināti aplūkosim trombu veidošanos, to veidus, simptomus, riska faktorus un, galvenais, kā mēs varam sevi pasargāt.
Trombs, kas tas ir?
Vienkāršoti izsakoties, trombs ir asins receklis, kas no šķidra stāvokļa ir pārvērties želejveidīgā vai puscietā masā. Asins recēšana ir ģenētiski ieprogrammēts process, kas ir būtisks mūsu izdzīvošanai.
Kad gūstam brūci vai traumu, organisma aizsargsistēma aktivizējas, veicinot asins sarecēšanu, lai apturētu asiņošanu un veicinātu brūces dzīšanu. Iedomājieties, ja nejauši iegriežat pirkstā, sākumā asinis plūst, bet pēc brīža asiņošana apstājas. Tas ir tieši trombu veidošanās nopelns, kas ļauj mums izdzīvot.
Kad trombs var kļūt bīstams?
Lai gan trombu veidošanās ir dabisks un nepieciešams process, dažkārt šie asins recekļi var radīt nopietnus draudus veselībai.
Problēma rodas, ja trombs veidojas vēnā vai artērijā un pats neizšķīst. Kamēr asins receklis ir nekustīgs, tas parasti nerada tūlītējus draudus. Taču pastāv liels risks, ka tas var atdalīties no asinsvada sieniņas un sākt ceļot pa asinsrites sistēmu.
Ja trombs atdalās un nonāk sirdī vai plaušās, tas var iestrēgt un būtiski traucēt asinsriti. Šāda situācija ir ārkārtīgi bīstama un prasa steidzamu medicīnisko palīdzību.
Tāpēc, ja jums ir aizdomas par asins recekli, nekavējoties sazinieties ar ārstu. Speciālists varēs izvērtēt jūsu simptomus un slimības vēsturi, lai ieteiktu nepieciešamos pasākumus.
Trombu veidi.
Vēnas un artērijas.
Mūsu asinsrites sistēmu veido vēnas un artērijas, kas transportē asinis visā ķermenī. Asins recekļi var veidoties gan vēnās, gan artērijās, un to ietekme uz organismu var būtiski atšķirties:
• Arteriālais trombs: Šis tromba veids parasti izraisa tūlītējus un spēcīgus simptomus, piemēram, stipras sāpes vai ķermeņa daļas paralīzi. Arteriālais trombs prasa neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo tas var izraisīt sirdslēkmi vai insultu. Tas rodas, ja tauku nogulsnes asinsvados (ateroskleroze) plīst un veidojas receklis, kas bloķē asins plūsmu.
• Vēnu trombs: Vēnu trombi var veidoties lēnāk, bet tie joprojām var būt dzīvībai bīstami. Visnopietnākais vēnu trombu veids ir dziļo vēnu tromboze (DVT).
Dziļo vēnu tromboze (DVT).
Dziļo vēnu tromboze ir stāvoklis, kurā asins receklis veidojas vienā no galvenajām vēnām dziļi ķermeņa iekšienē. Visbiežāk DVT skar apakšējās ekstremitātes (kājas), taču tā var rasties arī rokās, iegurnī, plaušās (šajā gadījumā to sauc par plaušu emboliju) vai pat smadzenēs.
Bez ārsta konsultācijas nav iespējams apstiprināt DVT klātbūtni, taču, zinot biežāk sastopamos simptomus un riska faktorus, varat savlaicīgi vērsties pie speciālista.
Trombu simptomi.
Ko meklēt?
Asins receklis var veidoties bez acīmredzamiem simptomiem, vai arī tā pazīmes var pārklāties ar citu slimību simptomiem. Tomēr ir svarīgi zināt pirmās asins recekļa pazīmes un simptomus dažādās ķermeņa daļās:
• Trombs kājā vai rokā: Visbiežāk asins recekļi veidojas apakšstilbā. Simptomi var būt dažādi un atkarīgi no tromba lieluma. Tie var ietvert:
◦ Pietūkums: Skartās ekstremitātes pietūkums, kas var būt gan neliels, gan izteikts, aptverot visu kāju vai roku.
◦ Sāpes: Sāpes, kas var variēt no vieglām līdz stiprām, parasti pastiprinās kustībā.
◦ Siltuma sajūta: Skartā zona var būt silta vai pat karsta pieskārienam.
◦ Apsārtums: Āda virs tromba var kļūt sarkanīga vai zilgana.
◦ Vājums vai krampji: Var rasties vājums vai krampji skartajā ekstremitātē.
◦ Svarīgi: Asins recekļi abās kājās vai rokās ir reti. Ja simptomi skar tikai vienu ekstremitāti, tromba iespējamība palielinās.
• Trombs sirdī (sirdslēkme): Asins receklis sirdī izraisa sirdslēkmi, kas ir ārkārtas situācija. Simptomi var ietvert:
◦ Sāpes vai spiediena sajūta krūtīs: Sāpes var izstarot uz kreiso roku, kaklu, žokli vai muguru.
◦ Elpas trūkums: Pēkšņs un neizskaidrojams elpas trūkums.
◦ Reibonis vai ģībonis: Asinsrites traucējumu dēļ var rasties reibonis vai pat ģībonis.
◦ Svīšana un slikta dūša: Var parādīties pārmērīga svīšana un slikta dūša.
• Asins receklis vēderā: Smagas sāpes vēderā un pietūkums var liecināt par asins recekli vēdera dobumā. Šie simptomi var būt līdzīgi pārtikas saindēšanās vai citu gremošanas trakta problēmu simptomiem.
• Asins receklis smadzenēs (insults): Insults ir stāvoklis, ko izraisa asins receklis, kas bloķē asins plūsmu uz smadzenēm. Simptomi parādās pēkšņi un ir ļoti nopietni:
◦ Pēkšņas un stipras galvassāpes: Bieži tiek aprakstītas kā “sliktākās galvassāpes mūžā”.
◦ Runas vai redzes grūtības: Pēkšņas grūtības runāt, saprast runu, vai redzes traucējumi vienā vai abās acīs.
◦ Sejas, rokas vai kājas vājums vai nejutīgums: Parasti skar vienu ķermeņa pusi.
◦ Līdzsvara vai koordinācijas zudums: Pēkšņas grūtības staigāt vai saglabāt līdzsvaru.
• Asins receklis plaušās (plaušu embolija – PE): PE rodas, kad asins receklis (parasti no kājas dziļās vēnas) nonāk plaušās. PE ir dzīvībai bīstams stāvoklis, un tā simptomi ietver:
◦ Pēkšņs elpas trūkums: Elpas trūkums, ko nav izraisījusi fiziska slodze.
◦ Sāpes krūtīs: Sāpes var pastiprināties ieelpojot.
◦ Klepus: Var rasties sauss klepus, dažkārt ar asins piejaukumu.
◦ Paātrināta sirdsdarbība: Sirdsdarbība var kļūt strauja un neregulāra.
◦ Reibonis vai ģībonis: Asinsrites traucējumu dēļ var rasties reibonis vai ģībonis.
Trombs, riska faktori.
Daži faktori būtiski palielina asins recekļu veidošanās iespējamību. Ir svarīgi tos apzināties, lai laikus veiktu preventīvus pasākumus:
• Nesenā hospitalizācija: Īpaši ilgstoša uzturēšanās slimnīcā vai liela operācija ievērojami palielina trombu veidošanās risku.
• Vecums: Risks palielinās ar vecumu, īpaši personām, kas ir vecākas par 65 gadiem.
• Ilgi ceļojumi: Garie lidojumi vai braucieni ar automašīnu, kuros jāpavada vairāk nekā četras stundas sēdus pozīcijā, palielina risku.
• Gultas režīms vai ilgstošs mazkustīgs dzīvesveids: Ilgstoša imobilizācija, piemēram, pēc traumas vai slimības, samazina asins plūsmu un veicina recekļu veidošanos.
• Aptaukošanās: Liekais svars palielina slodzi uz asinsvadiem un veicina iekaisuma procesus.
• Asins recekļu ģimenes anamnēze: Ja jūsu ģimenē ir bijuši asins recekļu gadījumi, jums ir paaugstināts risks.
• Smēķēšana: Smēķēšana bojā asinsvadu sieniņas un padara asinis biezākas, veicinot trombu veidošanos.
• Vēzis un tā ārstēšana: Daži vēža veidi un to ārstēšana (piemēram, ķīmijterapija) palielina trombu risku.
• Hormonālā terapija: Kontracepcijas tabletes vai hormonu aizstājterapija var palielināt trombu veidošanās risku, īpaši smēķējošām sievietēm.
• Grūtniecība un pēcdzemdību periods: Grūtniecības laikā un pirmajās sešās nedēļās pēc dzemdībām sievietes organisms ir pakļauts paaugstinātam trombu riskam.
• Dehidratācija: Nepietiekama šķidruma uzņemšana var padarīt asinis biezākas un veicināt trombu veidošanos.
Kad vērsties pie ārsta?
Asins recekļus ir ļoti grūti diagnosticēt tikai pēc simptomiem, jo aptuveni 50% cilvēku ar trombu neizjūt nekādus simptomus. Tāpēc vislabāk ir nekavējoties sazināties ar savu ārstu, ja jums ir aizdomas par asins recekli.
Īpaši satraucoši ir simptomi, kas parādās pēkšņi un bez redzama iemesla. Nekavējoties zvaniet ārstam vai izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja novērojat kādu no šiem simptomiem:
• Pēkšņs un neizskaidrojams elpas trūkums.
• Spiediena sajūta vai stipras sāpes krūtīs.
• Grūtības elpot.
• Pēkšņi redzes traucējumi vai grūtības runāt.
• Pēkšņs vājums vai nejutīgums vienā ķermeņa pusē.
• Spēcīgas sāpes un pietūkums vienā kājā vai rokā, kas nepāriet.
Kā novērst trombu veidošanos?
Cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts trombu veidošanās risks vai ir bijusi tromboze anamnēzē, ir svarīgi veikt proaktīvus pasākumus, lai novērstu asins recekļu veidošanos.
• Fiziskā aktivitāte: Regulāra fiziskā aktivitāte ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzturēt asinsrites sistēmu veselu un samazināt trombu veidošanās risku. Vingrošana, pastaigas, skriešana, peldēšana un citas fiziskās aktivitātes uzlabo asins plūsmu un novērš asins sabiezēšanu. Centieties kustēties vismaz 30 minūtes dienā lielākajā daļā nedēļas dienu. Ja strādājat sēdošu darbu, regulāri piecelieties un izstaipieties.
• Uzturs un hidratācija: Veselīgs un sabalansēts uzturs ir būtisks asinsvadu veselībai. Iekļaujiet uzturā daudz dārzeņu, augļu, veselīgo tauku (piemēram, avokado, rieksti, olīveļļa) un šķiedrvielu. Ierobežojiet pārtikas produktus, kas var palielināt asins recēšanu, piemēram, tos, kas ir bagāti ar sāli, piesātinātajiem taukiem un trans-taukiem.
Īpaši svarīgi ir dzert pietiekami daudz ūdens, lai uzturētu optimālu hidratāciju un novērstu asins sabiezēšanu.
• Svara kontrole: Uzturēt veselīgu svaru ir ļoti svarīgi, lai samazinātu trombu veidošanās risku. Aptaukošanās palielina slodzi uz sirdi un asinsvadiem.
• Atteikšanās no smēķēšanas: Smēķēšana ir viens no galvenajiem trombu riska faktoriem. Atmest smēķēšanu ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot asinsvadu veselību un samazināt trombu risku.
• Alkoholiskie dzērieni: Mērena alkohola lietošana, ja tāda ir, ir ieteicama. Pārmērīga alkohola lietošana var ietekmēt asins recēšanu.
• Zāļu lietošana: Cilvēkiem ar paaugstinātu trombozes risku vai tiem, kam jau ir bijusi tromboze, ārsts var izrakstīt medikamentus, kas pazemina asins recēšanu, piemēram, antikoagulantus (“asins atšķaidītājus”). Šīs zāles jālieto stingri pēc ārsta norādījumiem un regulāras uzraudzības. Nekādā gadījumā nelietojiet šīs zāles bez ārsta receptes!
• Vairogdziedzera slimību ārstēšana: Personām ar paaugstinātu trombozes risku var būt nepieciešama vairogdziedzera slimību ārstēšana, jo vairogdziedzera darbības traucējumi var ietekmēt asins recēšanu.
• Regulāras medicīniskās pārbaudes: Regulāras vizītes pie ārsta ir svarīgas, lai uzraudzītu veselību un savlaicīgi identificētu iespējamos trombu veidošanās riskus. Ārsts var noteikt piemērotus preventīvos pasākumus un ārstēšanas iespējas, lai samazinātu trombu veidošanās risku un uzraudzītu jūsu veselību.
Noslēgumā.
Trombu veidošanās un novēršana, kā arī ārstēšana ir individuāla un var atkarīga no katras personas veselības stāvokļa un riska faktoriem. Tāpēc ir ļoti svarīgi konsultēties ar ārstu, lai noteiktu vispiemērotāko pasākumu kopumu jūsu konkrētajā gadījumā.
Jūsu ārsts varēs noteikt, vai ir pamats bažām, un nosūtīs jūs uz papildu pārbaudēm, lai noteiktu precīzu cēloni un izveidotu efektīvu ārstēšanas plānu. Rūpes par savu veselību ir jūsu rokās.
Labu Dienu!
