Ceļvedis veselībai. Pirms viena vai diviem gadsimtiem, pat agrāk, infekcijas slimību epidēmijas nogalināja miljoniem cilvēku. Tikai 20. gadsimtā, kad parādījās efektīvas zāles un vakcīnas, cilvēce spēja ievērojami ierobežot infekcijas slimību izplatību.
Taču ko medicīnas statistika saka par mūsdienām?
Kuras slimības ir visbīstamākās un kāpēc mēs bieži baidāmies nevis no tām slimībām, kas ir visnāvējošākās? Šajā rakstā mēs aplūkosim šos jautājumus, sniegsim ieteikumus profilaksei un aicināsim rūpēties par savu veselību.
Ceļvedis veselībai, kas ir visbīstamākais?
Katru gadu pasaulē no dažādām slimībām mirst aptuveni 56 miljoni cilvēku. No tiem apmēram 30% mirst no infekcijas slimībām, bet pārējie 70% no citām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, onkoloģiskām saslimšanām un citām.
Šī statistika skaidri parāda, ka, lai gan infekcijas slimības joprojām ir nozīmīgs nāves cēlonis, lielākā daļa nāves gadījumu ir saistīti ar neinfekciozām slimībām, kuras bieži vien ir hroniskas un attīstās ilgstoši.
Sirds un asinsvadu slimības.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka sirds un asinsvadu slimības katru gadu paņem aptuveni 18 miljonus cilvēku dzīvību.
Visbīstamākā no sirds slimībām ir koronārā sirds slimība (išēmiskā sirds slimība), kas ik gadu visā pasaulē izraisa aptuveni 9 miljonus nāves gadījumu. Šī slimība attīstās, kad sirds asinsvadi sašaurinās, traucējot asins plūsmu uz sirdi.
Prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam ikgadējā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām varētu pārsniegt 23,6 miljonus. Šis skaitlis uzsver nepieciešamību pēc pastiprinātas profilakses un agrīnas diagnostikas.
Onkoloģiskās saslimšanas.
Otrajā vietā pēc mirstības ir dažādas onkoloģiskās slimības, kas ik gadu prasa aptuveni 9 miljonus cilvēku dzīvību. Vēzis ir slimība, ko raksturo nekontrolēta šūnu augšana un spēja izplatīties pa visu ķermeni.
Vēža veidi un to agresivitāte ir ļoti dažādi, taču kopumā tas joprojām ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības izaicinājumiem.
Elpceļu slimības.
Trešajā vietā ierindojas elpceļu orgānu slimības, piemēram, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), astma un pneimonija. Šīs slimības bieži ir saistītas ar smēķēšanu, gaisa piesārņojumu un citiem vides faktoriem.
Cukura diabēts.
Ceturtajā vietā ir cukura diabēts, kas ir hroniska slimība, kas ietekmē ķermeņa spēju ražot vai efektīvi izmantot insulīnu, kā rezultātā paaugstinās glikozes līmenis asinīs. Neārstēts diabēts var izraisīt nopietnas komplikācijas, tostarp sirds slimības, nieru mazspēju un nervu bojājumus.
Jāatzīmē, ka COVID-19 pandēmija 2020. gadā ievērojami mainīja šo statistiku, īslaicīgi ierindojot šo slimību otrajā vietā pēc nāves gadījumu skaita.
Tas atgādināja par infekcijas slimību potenciālo postošo ietekmi uz globālo veselību.
Kāpēc mēs baidāmies no tā, kas nav visbīstamākais?
Ir interesanti novērot, ka mūsu uztvere par slimību bīstamību bieži atšķiras no faktiskās statistikas. Aptaujas liecina, ka cilvēki visvairāk baidās no vēža (45% aptaujāto), kam seko insults (32%), HIV (21%), infarkts (17,6%) un tikai tad koronavīruss (9%).
Šajā uztverē skaidri izpaužas cilvēka psiholoģija. Mēs bieži baidāmies no slimībām, kas attīstās asimptomātiski un nemanāmi, jo tās var mūs pārsteigt nesagatavotus.
Vēzis un HIV ir slimības, kas sākotnēji bieži neuzrāda simptomus, radot lielāku trauksmi par “kluso” draudu. Turpretim gripa, lai arī potenciāli letāla, bieži tiek uztverta kā “parasta” slimība, ko var izslimot mājās.
Tomēr vēsture rāda, ka šāda attieksme var būt maldīga un pat bīstama.
Kā izvairīties no slimībām, efektīva profilakse.
Ārsti sniedz vairākus ieteikumus, kā samazināt slimību risku un uzlabot dzīves kvalitāti. Šie ieteikumi balstās uz zinātniskiem pētījumiem un praksi.
1. Veselīgs dzīvesveids, pamats ilgmūžībai.
Pirmkārt un galvenokārt, ārsti iesaka uzturēt veselīgu dzīvesveidu. Tas ietver regulāras fiziskās aktivitātes un sabalansētu uzturu.
• Fiziskās aktivitātes: Pastāvīga fiziska slodze stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo vielmaiņu un palīdz uzturēt veselīgu svaru. Tas var būt jebkas, sākot no ikdienas pastaigām un beidzot ar intensīviem treniņiem.
Galvenais ir atrast sev piemērotu aktivitāti un padarīt to par regulāru ikdienas sastāvdaļu. PVO iesaka pieaugušajiem veikt vismaz 150 minūtes vidēji intensīvas vai 75 minūtes augstas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes nedēļā.
• Sabalansēts uzturs: Uzturam jābūt daudzveidīgam un bagātam ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudu produktiem un liesām olbaltumvielām. Jāizvairās no neveselīgas pārtikas, kas satur daudz cukura, sāls un piesātināto tauku.
Pārāk liels cukura patēriņš, pārēšanās un neveselīga pārtika veicina ne tikai sirds un asinsvadu slimību, bet arī onkoloģisko slimību un diabēta attīstību. Piemēram, tiek uzskatīts, ka aptuveni 25–30% no visiem onkoloģisko slimību gadījumiem ir saistīti ar smēķēšanu, kas uzsver veselīgas izvēles nozīmi.
2. Regulāras medicīniskās pārbaudes un skrīnings.
Otrkārt, ārsti iesaka regulāri veikt profilaktiskās medicīniskās pārbaudes jeb dispanzerizāciju. Šo pārbaužu laikā tiek veiktas dažādas analīzes, ultrasonogrāfijas (USG) izmeklējumi, un, piemēram, reizi gadā ieteicamā fluorogrāfija palīdz atklāt slimības agrīnā stadijā, pirms tās ir kļuvušas acīmredzamas.
Slimība, kas atklāta agrīnā stadijā, ir daudz vieglāk ārstējama nekā tad, kad tā jau ir būtiski novājinājusi organismu. Piemēram, vēža gadījumā, ja tas tiek atklāts agrīnā stadijā, pirms metastāžu veidošanās, bieži vien ir iespējama pilnīga izārstēšanās ar ķirurģisku iejaukšanos.
Savukārt pēc metastāžu parādīšanās pilnīga izārstēšanās kļūst maz ticama, un ķīmijterapija vai staru terapija spēj tikai pagarināt pacienta dzīvi, dažkārt par mēnešiem, dažkārt par gadiem.
Mūsdienās, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, jau vairākus gadu desmitus ir pieejami tādi izmeklējumi kā magnētiskā rezonanse (MRI) un datortomogrāfija (CT), kas ļauj atklāt ļoti daudzas slimības, tostarp vēzi, pašā agrīnākajā stadijā.
Ir svarīgi izmantot šīs iespējas, lai laikus diagnosticētu un ārstētu potenciālās veselības problēmas.
3. Vakcinācija un kolektīvā imunitāte un individuālā aizsardzība.
Treškārt, nekādā gadījumā nevajadzētu ignorēt vakcināciju. Bērnībā vakcinācija nodrošina kompleksu aizsardzību pret visbīstamākajām infekcijas slimībām. Katru gadu ir ieteicams vakcinēties arī pret gripu.
Vakcinācija ne tikai pasargā jūs no slimībām un to komplikācijām epidēmijas laikā, bet arī sniedz garantētu aizsardzību pret daudzām infekcijām, kas var nonākt pie mums no dažādām pasaules valstīm.
Daudzas epidēmijas, kas agrāk postīja veselas valstis un padevās tikai pēc masveida vakcinācijas kampaņām pirms 50–100 gadiem, nav pazudušas. Mūs no lielām nepatikšanām aizsargā tikai vakcīnas.
4. Higiēna, tas ir vienkārši, bet efektīvi.
Ceturtkārt, un tas ir ārkārtīgi svarīgi, ir rūpīgi jāmazgā rokas pirms ēšanas un jāmazgā produkti, kas tiek patērēti neapstrādātā veidā.
Šis šķietami vienkāršais pasākums ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst daudzu infekcijas slimību izplatīšanos. Dizentērija, hepatīts A, vēdertīfs – šīs slimības bieži tiek izplatītas ar netīrām rokām un pārtiku.
No kādām slimībām patiešām ir jābaidās?
Protams, slimības vispār labāk ir izvairīties, un tas jādara, cenšoties ievērot veselīgu dzīvesveidu. Tādējādi mēs varam saglabāt veselīgu sirds un asinsvadu sistēmu, jo lielākā daļa cilvēku, kas mirst no slimībām, ir tieši sirds slimnieki.
Kā jau minēts, cilvēki visvairāk baidās no onkoloģiskām problēmām un insulta. Diemžēl pret gripu bieži vien izturas nolaidīgi, lai gan vēsture rāda tās potenciāli postošo spēku.
Pirmā gripas pandēmija, slavenā spāņu gripa, mazāk nekā divu gadu laikā (1918–1920) paņēma milzīgu skaitu dzīvību no 20 miljoniem līdz pat 100 miljoniem, lai gan tajā laikā rūpīga statistika netika veikta.
Salīdzinājumam: divreiz ilgākais Pirmais pasaules karš (1914–1918) paņēma 11 miljonu karavīru dzīvības no visām valstīm. Šis salīdzinājums uzsver, cik postoša var būt šķietami “parasta” infekcijas slimība, ja tā netiek pienācīgi kontrolēta.
Nesenā koronavīrusa pandēmija paņēma daudzu cilvēku dzīvību, taču tika aprēķināts, ka pārmērīga mirstība pandēmijas laikā sasniedza aptuveni 16 miljonus.
Bieži vien cilvēki varēja atveseļoties no “koronas”, taču novājinātais organisms nespēja pilnībā atgūties, un viņi drīz pēc tam mira hronisku slimību saasinājumu dēļ. Tas atkal uzsver, cik svarīgi ir rūpēties par kopējo veselību un imunitāti.
Nevajadzētu arī nenovērtēt dažādu infekcijas slimību bīstamību. No dizentērijas un B hepatīta katru gadu mirst vairāk nekā 5 miljoni cilvēku.
No pneimonijas, masalām un vēdertīfa, aptuveni 3,5 miljoni.
Lai gan mirstība no šīm slimībām var nebūt augsta individuāli, tās katru gadu skar simtiem miljonu cilvēku, tāpēc kopumā tās izraisa tik daudz nāves gadījumu.
Ko darīt?
Rezumējot, lai saglabātu veselību un izvairītos no bīstamām slimībām, ir svarīgi:
• Centieties uzturēt veselīgu dzīvesveidu: Neaizraujieties ar saldumiem, nepārēdiet, regulāri nodarbojieties ar sportu vai citām fiziskām aktivitātēm.
• Regulāri veiciet medicīniskās pārbaudes: Izmantojiet iespēju veikt ikgadējās pārbaudes, kas palīdz atklāt slimības agrīnā stadijā.
• Neignorējiet vakcināciju: Aizsargājiet sevi un savus tuviniekus pret bīstamām infekcijām, veicot gan bērnu vecuma vakcinācijas, gan ikgadējās vakcinācijas pret gripu.
• Rūpīgi mazgājiet rokas un produktus: Šis vienkāršais higiēnas pasākums var novērst daudzu infekcijas slimību izplatīšanos.
Daļa no šiem pasākumiem ir ārkārtīgi vienkārši, lai gan mēs tos pārāk bieži ignorējam, bet daļa prasa gribasspēku un rūpību. Rezultāts būs mūsu neiekļaušanās pasaules mirstības statistikā tuvāko gadu laikā.
Būsim veseli un darīsim visu nepieciešamo, lai to sasniegtu!
Labu Dienu!
