Negaiss. Daba mūs apbur ar savu skaistumu un mieru, taču reizēm tā atklāj savu neparedzamo un varenos spēkus, kas var būt gan iespaidīgi, gan bīstami. Viens no šādiem fenomeniem ir negaiss.
Tā ir dabas parādība, kas spēj nodarīt ievērojamus postījumus ne tikai apkārtējai videi, bet arī apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.
Laikā, kad anomāls karstums skar Eiropu un pat Latviju, negaisu iespējamība pieaug, tādēļ ir vitāli svarīgi saprast tā būtību un zināt, kā pareizi rīkoties, lai pasargātu sevi un savus tuviniekus.
Šis raksts sniegs padziļinātu ieskatu negaisa norisē, zibens bīstamībā un sniegs praktiskus padomus drošai rīcībai.
Kas ir negaiss?
Dabas varenība un elektriskā izlāde.
Lai gan bieži vien vārds “negaiss” tiek saistīts ar skaļiem pērkona grāvieniem un spēcīgu lietu, tas ir daudz sarežģītāks process. Negaiss (arī pērkona negaiss) ir atmosfēras parādība, ko raksturo spēcīgas gaisa strāvas virpuļi.
Šīs strāvas izraisa ūdens pilienu un krusas graudu sadursmes, radot statiskos elektriskos lādiņus. Mākoņa augšdaļā dominē pozitīvie lādiņi, savukārt apakšdaļā uzkrājas negatīvie lādiņi.
Kad spriegums starp mākoņa daļām vai starp mākoni un zemi kļūst pietiekami liels, notiek milzīga elektriskā izlāde – zibens.
Zibens būtībā ir milzīga dzirkstele, kas izlādējas ar neticamu ātrumu, pārvietojoties pat ar 100 000 kilometriem sekundē un uzkarsējot gaisu ap sevi līdz pat 30 000 grādiem pēc Celsija.
Tas ir piecas reizes karstāks nekā Saules virsma!
Šis straujais gaisa uzkaršana un atdzišana rada skaņas vilni, ko mēs dzirdam kā pērkonu. Ir svarīgi atcerēties, ka zibens ne vienmēr sasniedz zemi jo liela daļa zibens izlāžu notiek mākoņu iekšienē vai starp mākoņiem.
Tomēr tās zibens izlādes, kas sasniedz zemi, ir ārkārtīgi bīstamas un var izraisīt nopietnas sekas.
Negaiss tuvojas.
Kā noteikt attālumu un bīstamību?
Pirms negaisa iestāšanās bieži vien var novērot noteiktas pazīmes, kas liecina par tā tuvošanos. Viena no biežākajām ir straujš vēja ātruma pieaugums, kas var sasniegt pat vētru spēku.
Tālumā var būt saskatāmi zibens uzliesmojumi, kas vēl nedzirdama pērkona pavadībā signalizē par briesmu tuvošanos.
Loģiski, ka rodas jautājums: cik tālu ir negaiss?
Ir vienkāršs veids, kā aptuveni aprēķināt zibens izlādes vietas attālumu. Tiklīdz redzat zibsni, sāciet skaitīt sekundes, līdz dzirdat pērkona grāvienu. Katras aptuveni trīs sekundes ir līdzvērtīgas vienam kilometram.
Piemēram, ja starp zibens uzliesmojumu un pērkona grāvienu paiet deviņas sekundes, negaiss atrodas aptuveni 3 kilometru attālumā. Šī metode, lai gan aptuvena, dod labu priekšstatu par negaisa tuvošanās ātrumu.
Ir svarīgi ņemt vērā, ka zibens var veidoties arī vairākus kilometrus ārpus negaisa mākoņu un lietus skartā rajona. Tas nozīmē, ka pat tad, ja virs jums nelīst lietus, pastāv risks.
Tāpat zibens var izlādēties no nelieliem mākoņiem, kas seko lielajai negaisa frontei, tādēļ piesardzība jāievēro vēl kādu laiku pēc redzamā negaisa norimšanas.
Ieteicams pēc pērkona negaisa vismaz pusstundu nogaidīt drošā vietā, jo tieši šis laika posms var būt maldinošs un bīstams.
Atcerieties, ka zibens trieciens ne vienmēr ir tiešs. Elektriskās strāvas izlāde var skart plašu apkārtni, īpaši, ja tā skar ūdeni vai mitru augsni.
Tāpēc cilvēki, kas atrodas tuvumā (līdz pat 50 metriem), var tikt traumēti pat tad, ja zibens nav trāpījis tieši viņiem. Šī iemesla dēļ ir svarīgi ievērot stingrus drošības pasākumus negaisa laikā.
Drošība negaisa laikā.
Atgādinājumi, kas glābj dzīvības.
Negaisa laikā ir būtiski zināt, kā rīkoties, lai pasargātu sevi no iespējamām briesmām. Lūk, padziļināti un papildināti ieteikumi:
Telpās: drošības osta.
• Palieciet iekštelpās: Negaisa laikā centieties bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām. Māja vai ēka ar zibensnovedēju ir visdrošākā vieta.
• Aizveriet visus atvērumus: Aizveriet logus, durvis, dūmvadu aizvērtņus. Tas ne tikai pasargās no vēja un lietus, bet arī novērsīs caurvēja veidošanos, kas var “ievilkt” telpā lodveida zibeni – retu, bet ārkārtīgi bīstamu dabas parādību.
• Izvairieties no vadošiem objektiem: Neuzturieties pie elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem un radiatoriem, kā arī citiem metāla priekšmetiem. Metāls ir lielisks elektrības vadītājs, un zibens trieciens var tikt novadīts caur šiem objektiem.
• Atvienojiet elektrotehniku: Atvienojiet radio, televizoru, datorus un citas sadzīves elektrotehnikas ierīces no elektriskā tīkla. Elektrības padeves svārstības un pārspriegums var sabojāt ierīces un radīt ugunsgrēka risku. Labākais veids, kā pasargāt elektroniku, ir atvienot to no kontaktligzdas un antenas vadiem.
• Nelietojiet vadu tālruni: Vadu tālruņi var novadīt elektrisko strāvu. Mūsdienās lielākā daļa cilvēku izmanto mobilos telefonus, kas ir drošāki, taču arī ar tiem jāievēro piesardzība.
• Mobilā telefona lietošana: Lai gan mobilie telefoni ir bezvadu ierīces, to lietošana ārā negaisa laikā ir bīstama, jo tie var piesaistīt zibeni. Iekštelpās to lietošana ir drošāka, taču labāk izvairīties no ilgas sarunāšanās.
Ārpus telpām.
Kad nav kur patverties.
Ja negaiss jūs pārsteidz ārpus telpām, rīkojieties šādi:
Meklējiet patvērumu.
Nekavējoties meklējiet patvērumu slēgtā ēkā vai transportlīdzeklī (ar aizvērtiem logiem). Automašīnas metāla virsbūve darbojas kā Faradeja būris, novadot elektrību apkārt pasažieriem.
Izvairieties no augstākajiem punktiem.
Neatrodies atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam. Zibens visbiežāk trāpa augstākajos un vadošākajos objektos.
Nekādā gadījumā neslēpieties zem kokiem.
Īpaši bīstami ir slēpties zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem, kā ozoliem, priedēm, liepām. Pastāv risks, ka zibens var trāpīt kokā vēlreiz, ja tas jau ir ticis bojāts. Koki ar dziļām saknēm, piemēram, ozoli, bieži piesaista zibeni.
Ja nav kur patverties klajā laukā.
Ja klajā laukā nav kur patverties, nogulieties zemē, bet ne gulēt. Vislabāk ir pietupties ar saliektiem ceļgaliem, galvu noliekt starp ceļgaliem un rokas aptīt ap ceļgaliem, samazinot kontaktu ar zemi. Centieties izvēlēties sausu, smilšainu grunti, pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm. Izvairieties no slapjas augsnes, kas labi vada elektrību.
Attālinieties no ūdens.
Pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, vizināties ar laivu, makšķerēt zivis. Ūdens ir lielisks elektrības vadītājs, un zibens var viegli pārvietoties pa ūdens virsmu. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā (vismaz 100 metrus).
Pārtrauciet sportošanu un skriešanu.
Pērkona negaisa laikā atklātā laukā nenodarbojieties ar sportu, neskrieniet. Tiek uzskatīts, ka ātras kustības var “pievilkt” zibeni, lai gan zinātniski tas nav pilnībā pierādīts. Tomēr labāk būt piesardzīgam un izvairīties no nevajadzīgām kustībām.
Ar velosipēdu vai motociklu.
Ja pērkona negaiss jūs pārsteidz braucot ar velosipēdu vai motociklu, nekavējoties apstājieties un nogaidiet negaisa beigas ne tuvāk kā 30 metru attālumā no transportlīdzekļa. Ja kas, nemetāliskās daļas neglābs no zibens trieciena.
Lodveida zibens.
Unikāls un bīstams fenomens.
Lodveida zibens ir reta un vēl joprojām zinātniekiem pilnībā neizskaidrota parādība. Tā izpaužas kā spoža, lēni kustīga gaismas lode, kas var būt dažādos izmēros.
Sastopoties ar lodveida zibeni, saglabājiet mieru un nekustieties. Nevajag izrādīt pret to agresivitāti, mēģināt tam tuvoties vai pieskarties ar kaut ko, jo tas var izraisīt eksploziju.
Mēģinot no lodveida zibens bēgt, gaisa plūsma var to aizvilkt līdzi, tādēļ labāk ir saglabāt mieru un ļaut tam pašam izzust.
Pirmā palīdzība.
Ko darīt, ja cilvēkam iespēris zibens?
Ja cilvēkam iespēris zibens, rīkojieties nekavējoties un izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz 112. Zibens spēriens var izraisīt virkni nopietnu veselības traucējumu, tostarp:
• Sirds ritma traucējumus un sirdsdarbības apstāšanos: Zibens elektriskais šoks var ietekmēt sirds elektrisko sistēmu. Ja cilvēks ir bezsamaņā un nav pulsa, nekavējoties sāciet sirds masāžu un mākslīgo elpināšanu. Turpiniet to, kamēr ierodas mediķi.
• Miesas un iekšējo orgānu apdegumus: Zibens spēriens rada ārkārtīgi augstu temperatūru, kas var izraisīt dziļus apdegumus gan uz ādas, gan iekšējos orgānos.
• Nervu sistēmas bojājumus: Zibens var ietekmēt nervu sistēmu, izraisot paralīzi, krampjus, redzes vai dzirdes traucējumus.
• Citi simptomi: Pat ja pēc zibens spēriena cilvēkam nav redzami vai jūtami kādi veselības traucējumi, tik un tā jāizsauc ātrā palīdzība, jo iekšējie bojājumi var nebūt uzreiz redzami.
Svarīgi: Dabas radīto elektrību nevar novadīt citam cilvēkam, līdz ar to palīdzības sniedzējs nav apdraudēts. Nebaidieties sniegt palīdzību, jo katra minūte var būt izšķiroša.
Cieņa pret dabu un piesardzība.
Negaiss ir varena un iespaidīga dabas parādība, kas atgādina par mūsu vietu pasaulē un dabas spēku. Lai gan mēs nevaram kontrolēt dabas procesus, mēs varam iemācīties cienīt tos un rīkoties gudri un atbildīgi.
Saskaroties ar tādu neprognozējamu risku kā zibens, ir jāievēro stingrākā piesardzība, lai šī dabas parādība nekļūtu par draudu jūsu un jūsu tuvinieku dzīvībai. Esiet informēti, esiet gatavi un esiet drošībā!
Ja ir galīgi skumīgi, uzdziedi, tā klusi un pie sevis.
Nakts ir tumša un asa, rasa zālē kājas nāvē,
Negaisa laikā nedrīkst pie loga stāvēt.
Nakts ir tumša un asa, bailes biezas, logi ciet.
Negaisa laikā nedrīkst pie loga stāvēt, jā.
Piedz.
Negaisa laikā nedrīkst dziedāt
Un zem ozoliem stāvēt.
Negaisa laikā nedrīkst dziedāt,
Bet kā lai negaisu nāvē?
Nakts ir tumša un asa, zibens rīkste visu drīkst.
Negaisa laikā nedrīkst pie loga stāvēt.
Nakts ir tumša un asa, bailes biezas, logi ciet.
Negaisa laikā nedrīkst pie loga stāvēt, jā
Vari to dungot, negaisa laikā, būs jautrāk! 😉
Lai laba diena!
Īpaši bīstami pērkona negaisa laikā ir atrasties vannas istabā vai dušā. Pietiek ar to, ka tas trāpa, piemēram, kokā pagalmā – elektrība mājā var iekļūt pa caurulēm.
Pēc viņa teiktā, vannas istaba ir visbīstamākā vieta mājā pērkona negaisa laikā, lai gan cilvēki tur bieži meklē patvērumu.
Tāpat vajadzētu izvairīties no pieskaršanās metāla ūdens krāniem vai izlietnēm – tās labi vada elektrību. Pērkona negaisa laikā arī ieteicams atvienot sadzīves tehniku un televīzijas kabeļus no tīkla.
Mobilo tālruni pērkona negaisa laikā ir droši lietot, ja ievēro vienu vienkāršu noteikumu: “Nav briesmu, ja tajā brīdī to neuzlādējat.”