Lāčplēša Diena. Latvijas valsts armijas uzvara. Uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku. Ne visi zina vēsturiskos notikumus, kuru rezultātā tika pasludināta Lāčplēša diena.
Lāčplēša diena, atskats vēsturē.
Cīņu ar “Bermonta” armiju, ko organizēja krievu, respektīvi, cara, armijas pulkvedis Pāvels Bermonts (dzimis 1884. g.). Viņš 1919. gada 12. jūnijā ieradās Jelgavā pie vācu ģenerāļa Golca, kuŗa armijai, pamatojoties uz Strazdu muižas līgumu, bija jāatstāj Latvija.
Taču Golcs nepildīja līguma noteikumus un jau 26. septembrī noslēdza slepenu līgumu ar Bermontu. Mērķis bija iekarot Latviju.
Bermonta armijā bija 50 000 vīri, 40 000 vāciešu, bet pārējie krievi. Sestajā oktobrī tika dota pavēle uzbrukt Rīgai. (9. oktobrī Bermonts sevi nosauca par kņazu Avilovu.)
Uzbrukums sākās 8. oktobrī.
Latvijas valdība tādu notikumu gaitu nebija paredzējusi. Pret ienaidnieka 50 000 vīriem Latvijas armijā bija tikai 544 virsnieki un 10 662 kareivji. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā. Latvijas armija atkāpās uz labo krastu, izgrieza Daugavas tiltus.
Rīgā sākās liels satraukums, jo bermontiešu ienākšana Pārdaugavā bija reāls drauds Rīgai. Tieši šis ienaidnieka tuvums izraisīja milzīgu patriotismu.
Lāčplēša diena, par padošanos neviens nedomāja.
Organizēja jaunas karavīru vienības, uz kuŗām Daugavmalas ierakumos devās studenti un pat skolnieki no skolas sola.
Latviešu tauta cēlās kājās, lai pretotos bermontiešiem.
Daugavā iebrauca arī angļu un franču kaŗakuģi, kas sākumā izturējās neitrāli, bet, kad bermontieši sāka arī tos apšaudīt, 15. oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni.
Latviešu karavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. Sākās Rīgas atbrīvošanas cīņas. 4. novembrī Rīgas 6. kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju.
Sevišķi asiņainas kaujas notika pie Sudrabkalna.
Cīņās pret skaitliski lielāku un labāk apbruņotu pretinieku latviešu karavīri cīnījās ar lielu sajūsmu un varoņgaru. Latvijas armija cīnījās par mūsu zemes atbrīvošanu no ienaidnieka, bet bermontieši bija algotņu bars. Bermontu armija sīvās kaujās tika sakauta un atkāpās.
Lāčplēša diena, uzvara.
Vienpadsmitā novembrī, agrā rīta stundā, ienaidnieku izdzina no Pārdaugavas. Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt Rīgas baznīcas, ļaudis sajūsmā pulcējās ielās.
Šajā dienā iedibināja Lāčplēša kaŗa ordeni ar devīzi… «Par Latviju», 11. novembri pasludināja par Lāčplēša dienu.
Beidzot bija piepildījies Andreja Pumpura pareģojums par Lāčplēša uzvaru pār melno bruņinieku.
Lāčplēša diena ir Latvijas armijas uzvaras triumfs.
Uzbrukumi Bermonta armijai turpinājās, bermontiešus dzina pavisam ārā no Latvijas. 18.novembrī Bermonta-Avilova vietā par šīs armijas komandieri kļuva vācu ģenerālis Eberhards.
Viņš tūdaļ lūdza pārtraukt karadarbību, bet Kārļa Ulmaņa valdība paziņoja, ka atbrīvošanas kaujas turpinās, jo ir kara stāvoklī ar Vāciju. 21. novembrī atbrīvoja Jelgavu, bet jau 28. novembrī bēgošos bermontiešus iedzina Lietuvā.
1919. gada 1. decembrī Latvijas armijas vadība ziņoja, ka visa Kurzeme iztīrīta no ienaidnieka. Viens Latvijas atbrīvošanas cīņu posms bija beidzies.
Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. Tas simboliski dibināts 1919.gada 11.novembrī – dienā, kad Latvijas armija no Rīgas padzina uzbrucēju karaspēku.
Ordeņa darbības laikā – no 1920. līdz 1928. gadam kopumā pasniegtas vairāk nekā divtūkstoš visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes.
Aigara Prūša foto Liepājā, gan daudzus gadu atpakaļ, bet toties karavīri ir braši…
Lāčplēša diena, Liepājā.
Lāčplēša dienas svinības parasti sākas ar piemiņas dievkalpojumiem, dažādi pasākumi notiek visā Latvijā. Rīgā svētku atzīmēšana sākas ar ziedu nolikšanu Rīgas Brāļu kapos.
Dienas laikā pie Brīvības pieminekļa notiek militārā parāde, ko apmeklē arī valsts augstākās amatpersonas. Savukārt novakarē tūkstošiem cilvēku dodas uz Daugavmalu, lai pie Rīgas pils noliktu svecītes kā piemiņu varonīgajiem karotājiem.
Vakarā notiek svētku koncerti, Brāļu kapos un citās piemiņas vietās notiek lāpu gājieni.
Lāčplēša diena, Liepājā.
Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Jāņa Čakstes laukumā uzstāsies Ance Krauze, Zigfrīds Muktupāvels un Jānis Strazds ar grupu. Pēc koncerta sekos tradicionālais lāpu gājiens uz Ziemeļu kapiem, kur tiks pieminēti Latvijas brīvības cīnītāji.
11. novembrī par godu Lāčplēša dienai ikviens ir laipni aicināts doties uz Jāņa Čakstes laukumu, kur pulksten 18 norisināsies svētku koncerts.
Sākot no pulksten 18.30, gājiena dalībnieki tiks aicināti stāties ierindā, lai pulksten 19 uzsāktu tradicionālo lāpu gājienu.
Tajā piedalīsies Liepājas militārā garnizona vienības, nacionālpatriotiskās organizācijas, bruņoto spēku veterāni, skolēni, kā arī ugunsdzēsēji, robežsargi un policisti.
Labu Dienu!
Kuldīgā par godu Lāčplēša dienai no plkst. 18.00 līdz 21.00 Latvijas karoga krāsās tiks izgaismota Ventas rumba. Plkst. 18.00 Kuldīgas Pilsētas laukumā sāksies lāpu gājiens, kas virzīsies cauri Liepājas ielai līdz Pilsētas dārzam.