Ādas vēzis. Gadu desmitiem ilgi sabiedrībā un medicīnas aprindās valdījis uzskats, ka galvenais ādas vēža cēlonis ir ultravioletais starojums. Sauļošanās, solāriju apmeklējumi, neaizsargāta uzturēšanās saulē.
Uzskatīja, ka tie bija primārie vaininieki, par kuriem brīdināja ārsti un zinātnieki. Tomēr jauns pētījums liek pārskatīt šo tradicionālo skatījumu, atklājot, ka viens no izplatītākajiem ādas vēža veidiem, plakanšūnu ādas karcinoma (cSCC), varētu būt saistīts ar vīrusu.
Šis atklājums varētu kardināli mainīt slimības ārstēšanas pieeju un glābt tūkstošiem dzīvību.
Ādas vēzis un Beta-HPV.
Vairāk nekā tikai blakusfaktors.
Centrālajā lomā šajā atklājumā ir cilvēka beta-papilomas vīruss (beta-HPV). Līdz šim medicīnas pasaule to uzskatīja par vīrusu, kas tikai pastiprina ultravioletā starojuma kaitīgo ietekmi, bet nespēlē aktīvu lomu audzēja attīstībā.
Taču kāds unikāls gadījums mainīja visu.
Žurnālā “The New England Journal of Medicine” aprakstīta 34 gadus vecas pacientes slimības vēsture. Sievietei uz pieres bija attīstījusies agresīva plakanšūnu karcinoma. Ārsti izmēģināja visu, gan ķirurģisku audzēja izgriešanu, gan imūnterapiju, taču nekas nelīdzēja.
Audzējs atkal un atkal atgriezās, kļūstot arvien bīstamāks. Viss mainījās pēc padziļinātas šūnu analīzes. Ģenētiskā pārbaude atklāja šokējošu faktu: audzēja šūnu DNS bija iekļāvies vīruss.
Šis vīruss ražoja specifiskus proteīnus, kas uzturēja un veicināja vēža šūnu augšanu. Tas bija pirmais reģistrētais gadījums, kad beta-HPV tika identificēts nevis kā sekundārs risks, bet gan kā tiešs audzēja izraisītājs.
Šis atklājums radīja virkni jautājumu: kāpēc vīruss spēja izraisīt audzēju tieši šai pacientei? Kāpēc viņas ķermenis nespēja ar to tikt galā?
Imūnsistēma un vēzis.
Kad aizsardzība pieklibo.
Izpētot pacientes imūnsistēmu, zinātnieki atklāja iedzimtu patoloģiju, kas traucēja T-šūnu normālu funkcionēšanu. T-šūnas ir kā imūnsistēmas “karavīri”, kuru uzdevums ir atpazīt un iznīcināt organismā ienākušus vīrusus un citas kaitīgas šūnas.
Īpaši svarīgs izrādījās proteīns ZAP70, kas ir vitāli svarīgs imūnās atbildes aktivizēšanai. Lai gan pacientes ķermenis spēja tikt galā ar UV starojuma radītajiem bojājumiem, novājinātās T-šūnas nespēja apturēt vīrusu, ļaujot tam netraucēti inficēt šūnas un uzsākt nekontrolētu vēža attīstību.
Situāciju pasliktināja fakts, ka sievietei jau kopš bērnības bija citas ar HPV saistītas saslimšanas, piemēram, kārpas uz ādas un gļotādām. Šis simptomu kopums apstiprināja zinātnieku aizdomas, viņas imūnsistēma nespēja efektīvi kontrolēt vīrusus.
Šī atziņa parādīja, ka nevis vīruss pats par sevi, bet kombinācija ar vāju imūnsistēmu rada labvēlīgu vidi vēža attīstībai. Tas ir kā mājoklis ar slikti aizslēgtām durvīm, kāds zaglis varētu ielauzties, bet tikai zaglis, kurš zina, ka durvis nav aizslēgtas, gūs panākumus.
Jauna pieeja.
Terapija, kas uzvarēja vēzi.
Kad tika noskaidrots slimības patiesais cēlonis, ārsti pieņēma drosmīgu lēmumu. Tā vietā, lai turpinātu cīnīties ar pašu audzēju, viņi nolēma sakārtot imūnsistēmu.
Kā risinājums tika izvēlēta kaulu smadzeņu cilmes šūnu transplantācija. Mērķis bija nomainīt pacientes bojātās imūnās šūnas ar veselām donora šūnām.
Rezultāts bija satriecošs.
Audzējs izzuda, un visi ar HPV saistītie simptomi vairs neatgriezās trīs gadu garumā. Šis gadījums kalpoja par spilgtu pierādījumu, ka vīrusa iekļaušanās šūnu DNS patiešām var izraisīt vēzi cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Pats galvenais, imūnsistēmas atjaunošana var izārstēt slimību pat tās agresīvākajā formā.
Šis panākums atver jaunu nodaļu onkoloģijā un liecina, cik svarīga ir personalizēta pieeja. Proti, ārstējot pacientu, ir svarīgi izprast ne tikai audzēja veidu, bet arī tā izcelsmi, tostarp, iespējamus vīrusu un imunoloģiskos faktorus.
Secinājumi, kas maina zinātni.
Šis pētījums, protams, nenoliedz ultravioleto starojumu kā ādas vēža riska faktoru. Sauļošanās krēmi joprojām ir būtisks aizsardzības līdzeklis, un piesardzība saulē ir vitāli svarīga. Tomēr tagad ir skaidrs, ka vīrusiem un imūnsistēmas stāvoklim var būt izšķiroša loma, it īpaši, ja tie darbojas kopā.
Pētījums rosina svarīgu jautājumu: cik daudz cilvēku ar agresīvu plakanšūnu karcinomu patiesībā cieš no slēptiem imūndefektiem un vīrusu aktivitātes?
Iespējams, ka daudzi pacienti saņem standarta ārstēšanu, nezinot par patieso cēloni. Tā vietā, lai vienkārši cīnītos ar sekām, būtu jāmeklē slimības sakne.
Pieredze ar cita veida HPV – alfa-HPV, kas izraisa dzemdes kakla un rīkles vēzi – parāda, ka vakcinācija un personalizēta terapija ir spēcīgi ieroči pret vīrusu izraisītu vēzi.
Pateicoties profilaksei, mirstība no šiem vēža veidiem jau ir būtiski samazinājusies. Tas dod cerību, ka arī beta-HPV un plakanšūnu vēža gadījumā līdzīgi soļi nākotnē varētu dot pozitīvus rezultātus.
Ceļš uz personalizētu medicīnu.
Plakanšūnu karcinomas vīrusu izcelsmes atklāšana paver durvis uz personalizētām ārstēšanas metodēm, īpaši pacientiem ar traucētu imunitāti.
Tā vietā, lai ārsti izmantotu universālas ārstēšanas shēmas, viņi arvien vairāk pievērsīsies pacienta individuālajam imunoloģiskajam un vīrusu profilam. Ādas vēža ārstēšanas panākumu rādītāji jau tagad ir augsti, taču šis atklājums varētu tos padarīt vēl labākus.
Šis pētījums vēlreiz uzsver ciešas sadarbības nozīmi medicīnas nozarē. Pacientes dzīvību izglāba nevis viena speciālista darbs, bet gan imunologu, virusologu, onkologu un transplantologu komandas darbs. Viņu sadarbība ļāva ne tikai glābt dzīvību, bet arī veikt nozīmīgu atklājumu onkoloģijas mehānismu izpratnē.
Vēzis ir viena no sarežģītākajām un daudzpusīgākajām slimībām, ar ko saskaras medicīna. Pat tik labi zināms audzējs kā ādas vēzis var slēpt negaidītu vīrusu izcelsmi.
Šis atklājums piešķir zinātniskajai pasaulei jaunu intrigu un dod cerību – jo vairāk mēs zināsim par vēža mehānismiem, jo tuvāk mēs būsim efektīvu un personalizētu ārstēšanas metožu radīšanai.
Labu Dienu, Neslimo!
