Zvaigznes diena, tautas ticējumi un tā atzīmējama 6. janvārī

Sestais janvāris. Var rasties jautājums, kas tā par dienu? Ja pavisam īsi, tad tā ir Zvaigznes diena un ir saistīta ar reliģiskiem priekšrakstiem un ticējumiem. Šīs dienas izcelsme saistāma ar arābu apokrifiskā evaņģēlija leģendu.

Par zvaigžņveidīga eņģeļa parādīšanos Persijas debesīs, kas vēstīja, ka ir piedzimis ķēniņu ķēniņš un dievu dievs. Ja precīzi tad, Ziemassvētku laiks ilgst no 24. decembra vakara (nakts) līdz  6. janvārim.

Tie ilgst 12 dienas un 12 naktis.

Zvaigznes diena.

Visiem ticīgajiem tas ir svētais laiks, kad visi esam aicināti pārdomāt Kristus piedzimšanas brīnumu. Tas norāda uz procesu, kurā Kristus mūs atkal no sadalītiem cilvēkiem dara par viengabalainiem, vienojot mūsu sirdi un prātu.

Zvaigznes diena

Neesmu spēcīga bībeles rakstos, bet no lasīta noprotu, ka katoļu ticības apvidos,  tiek ievērots baznīcas proponētais Trijkungu dienas kanons. Tātad sastopami divējādi nosaukumi sestā janvāra apzīmēšanai… Trijkungu diena un Zvaigznes diena.

Sestajā janvārī mājās eglītē pēdējo reizi tiek aizdegtas sveces.

Pēc tam eglīte ar godu tiek iznesta no svinību vietas.  Zvaigznes dienā daudz uzmanības tiek veltīts aizsardzībai pret ļauniem gariem un lietuvēniem.

Krustus un lietuvēna krustus velk ne vien uz durvīm, bet arī uz logu slēģiem, stenderēm, uz dažādiem priekšmetiem un pat cits citam uz muguras, jo vairāk, jo lielāka aizsardzība no visiem ļaunumiem.

TICĒJUMI.

Ja Trijkungu dienā saule spīd visu dienu, tad tai gadā kara nebūs. Savukārt, ja Zvaigznes dienas naktī debesis nosētas zvaigznēm, tad būs daudz ogu un būs labs siena laiks.

Ja šajā dienā neatspīd saule, tad vasara būs lietaina, bet jo sevišķi siena laiks.

Saulītes atspīdēšana šajā dienā norāda uz to, ka laikā starp 2. Februāri līdz 16. februārim var būt saulainas dienas, bet aukstas naktis. Auksta šī diena liecina, ka arī ap Miķeļiem (29.septembrī) būs auksti.

Ja meita deviņas dienas pēc kārtas katru vakaru saskaita deviņas zvaigznes, tad pēc deviņiem mēnešiem viņa iegūs vīru.

Kristīgā tradīcija mājas durvju apliešana ar svētītu ūdeni un burtu “K+M+B” uzrakstīšana uz durvīm tika papildināta ar ticējumu, ka tas pasargā māju no ļaunuma un nes labklājību.

Bez burtiem uz durvīm velk lietuvēna krustu, aizsardzībai pret lietuvēnu un ļauniem gariem. Svēta dažādas lietas – zāļu pušķus, vasku, medu, sviestu, pienu, sieru, vilnu un citas lietas, lai svētība visu gadu tiktu ienesta un uzglabāta mājā.

Latgalē šajā dienā vērotas zīmes, lai noteiktu, kāds būs nākamais gads.

Piemēram, ja pēc deviņiem vakarā iestājas gaiša nakts, tā ir laba zīme. Ja debesīs vēl redz arī trīs spožas zvaigznes, dēvētas par triju ķēniņu zvaigznēm, gaidāma ražīga vasara. Savukārt, ja debesis apmākušās un bez zvaigznēm, gaidāma slikta raža.

Zvaigznes diena

Zvaigznes diena un Eiropa.

  • Mums tas ir Ziemassvētku laika nobeigums, tad citiem – tikai svinību sākums.
  • Spānijā Zvaigznes diena ir “Triju karaļu” svētki, kad bērni saņem dāvanas.
  • Itālijā tiek atzīmēta kā “Epifānija”, un tradicionāli bērnus apciemo La Befana – labā ragana, kas dala saldumus.
  • Austrumeiropā šo dienu bieži atzīmē ar svētītu ūdens ieliešanu ezeros un upēs.

Dažās Eiropas valstīs bērni pa nakti atstāj ārā savus apavus, lai tos piepildītu ar dāvanām. Citi atstāj salmus Triju ķēniņu zirgiem.
Saskaņā ar Grieķu pareizticīgās baznīcas tradīcijām, priesteris svēta ūdeņus, iemetot tajā krustu, ko pielūdzēji mēģina atņemt.

Arī Bulgārijā Austrumu pareizticīgo baznīcas priesteris jūrā iemet krustu. Vīri nirst tam pakaļ, sacenšoties, kurš to atradīs pirmais.

Sestais janvāris ir pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku vakars, bet  7.janvārī viņi svinēs Pirmos Ziemassvētkus. Pareizticībā šī diena tiek atzīmēta 19. janvārī. Pareizticīgo baznīca seko Jūlija Cēzara kalendāram.

Šī diena ir arī kultūrvēsturisku tradīciju piepildīts notikums.

Tā vieno cilvēkus caur ticību, paražām un kopīgiem rituāliem. Neatkarīgi no tā, vai svinam šo dienu ar baznīcas dievkalpojumiem vai sekojam tautas ticējumiem, Zvaigznes diena aicina mūs pārdomāt to, kas ir aiz muguras, protams gatavoties tam, kas vēl priekšā.

Ja godīgi, tad šī diena nepieder pie īsti latviskajām svinamajām dienām, taču senie ticējumi ir saplūduši ar kristietības elementiem.
Trejkungu diena tiek tradicionāli uzskatīta par pēdējo Ziemassvētku dienu, kurā pieņemts ar godu atvadīties no svētku rotājumiem mājās. To arī darīšu es un svinīgi iznesīšu eglīti dārzā, kur tā sagaidīs pavasari un ak vai, dos spēku kamīnam.

Labu Dienu!

 

Share this post

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top