Sēnes un alkohols. Rudens Latvijā nav iedomājams bez sēņošanas. Līganiem rītiem, kad migla vēl turas virs pļavām, došanās uz mežu pēc baravikām, gailenēm un apšu bekām ir kļuvusi par daļu no mūsu nacionālās identitātes.
Sēnes ir dabas dāvana, tās satur vērtīgus vitamīnus, minerālvielas un olbaltumvielas, turklāt tajās ir ļoti maz kaloriju. Uztura speciālisti, ārsti un, protams, gardēži tās slavē kā produktu, kas vienlaikus ir gan veselīgs, gan spējīgs jebkuru ēdienu padarīt par kulināru šedevru.
Kālijs atbalsta sirds veselību, šķiedrvielas uzlabo gremošanu, bet B grupas vitamīni palīdz justies mundrākam. Šķietami ideāls produkts, taču pastāv viens ļoti svarīgs “bet” jo ir situācijas, kad šī dabas velte var kļūt nāvējoši bīstama. Viena no tādām ir sēņu baudīšana kopā ar alkoholu.
Sēnes un alkohols, bīstama kombinācija.
Gandrīz ikviens ir dzirdējis tautas gudrību, ka nedrīkst kopā ēst sālītus gurķus un dzert kefīru. Taču par sēņu un alkohola nesaderību zina retais. Ticiet, jo es to zinu, sekas, ko var izraisīt šņabja vai alus uzkodas ar sēnēm, nevienam nepatiks.
Galvenais iemesls ir tas, ka noteiktas sēnes kombinācijā ar alkoholu var izraisīt smagu saindēšanos. Dažu sēņu, piemēram, Latvijas mežos sastopamās pelēkās tintenes (Coprinopsis atramentaria), sastāvā ir viela koprīns.
Pati par sevi šī viela nav indīga, taču, tiklīdz tā organismā sastopas ar etilspirtu, tā izraisa tā dēvēto “Antabusa efektu”. Antabuss ir medikaments, ko izmanto alkoholisma ārstēšanai, lai radītu pacientā nepatiku pret alkoholu.
Kā tas darbojas?
Koprīns bloķē vienu no aknu fermentiem, kas atbild par alkohola pārstrādi. Kad mēs lietojam alkoholu, organisms to vispirms sadala acetaldehīdā. Tā ir ļoti toksiska viela, kas izraisa paģiru simptomus. Veselā organismā cits ferments šo acetaldehīdu ātri pārvērš nekaitīgā etiķskābē.
Taču koprīns šo otro posmu nobloķē. Rezultātā asinīs strauji uzkrājas toksiskais acetaldehīds, izraisot spēcīgu saindēšanās reakciju.
Pietiek ar vienu vīna glāzi un sēņu uzkodu, lai sāktos nepatīkami simptomi: seju pārņem pēkšņs karstums un apsārtums, sirds sāk strauji dauzīties, parādās spēcīga slikta dūša un vemšana, reizēm krasi pazeminās asinsspiediens.
Pats viltīgākais ir tas, ka šī reakcija var nesākties uzreiz, bet pat divas vai trīs dienas pēc sēņu maltītes, ja šajā laikā tiek lietots alkohols.
Kā alkohols pastiprina saindēšanos?
Jāatceras, ka sēnes pašas par sevi ir grūti sagremojams produkts. Alkohols papildus kairina kuņģa un zarnu trakta gļotādu, kas jau tā ir noslogota ar sēņu pārstrādi.
Tas var pastiprināt sliktu dūšu un diskomfortu pat tad, ja sēnes nav indīgas. Tā vietā, lai baudītu gardas vakariņas, vakars var beigties “ciešā draudzībā” ar tualetes podu.
Taču pastāv vēl kāds, daudz bīstamāks risks. Alkohols iemidzina mūsu modrību. Dažas nāvīgi indīgas sēnes, piemēram, zaļā mušmire, savu postošo dabu neatklāj uzreiz.
Esot alkohola reibumā, cilvēks var viegli palaist garām pirmos saindēšanās simptomus, kā nelielu vājumu, vieglu nelabumu. Parasti to norakstot uz pašu alkoholu lietošanas faktu.
Šādā situācijā tiek zaudēts pats dārgākais- laiks. Kad runa ir par saindēšanos ar nāvīgi indīgām sēnēm, katra stunda ir izšķiroša.
Pasaules indīgākā sēne.
Par nāvējošāko sēni pasaulē tiek uzskatīta zaļā mušmire (Amanita phalloides). Tās inde ir tik spēcīga, ka, apēdot pat pusi no sēnes cepurītes (apmēram 30 gramus), izdzīvošanas iespējas ir minimālas.
Uzzināsim, kā šo sēni atpazīt un kāpēc tā ir tik bīstama.
Zaļā mušmire ir plaši izplatīta Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas mērenā klimata joslas mežos, tostarp arī Latvijā. Tā parasti aug lapu koku un jauktos mežos, bieži vien ozolu, dižskabāržu un lazdu tuvumā.
Lielākā traģēdija ir tā, ka nepieredzējuši sēņotāji to nereti sajauc ar ļoti populārām ēdamajām sēnēm- atmatenēm (bieži sauktām par šampinjoniem) un bērzlapēm.
Kā atpazīt zaļo mušmiri?
• Cepurīte: Krāsa variē no olīvzaļas līdz dzeltenīgi zaļai vai pat gandrīz baltai. Parasti gluda, bez zvīņām.
• Lapiņas: Sēnes apakšpusē lapiņas vienmēr ir baltas. Tā ir viena no svarīgākajām atpazīšanas pazīmēm, jo atmatenēm lapiņas sākumā ir sārtas, bet vēlāk kļūst tumši brūnas.
• Kātiņš: Kātiņš ir balts, bieži ar zaļganu lāsojumu. Uz kātiņa augšdaļā ir labi pamanāms “svārciņiem” līdzīgs gredzens.
• Pamatne: Vissvarīgākā un bieži nepamanītā pazīme – kātiņa pamatne ir ietverta bumbuļveida makstī, kas atgādina pārplēstas olas čaumalu. Šī maksts bieži vien ir paslēpta zemsedzē vai augsnē, tāpēc sēne ir jāizceļ no zemes uzmanīgi un pilnībā, nevis jānogriež.
Atmatenēm un bērzlapēm šādas maksts nekad nav.
Saindēšanās ar zaļo mušmiri.
Zaļās mušmires inde satur amatoksīnus un fallotoksīnus, vielas, kas neatgriezeniski sagrauj aknu un nieru šūnas. Vārīšana, cepšana vai cita veida termiska apstrāde šos toksīnus neiznīcina.
Saindēšanās process ir īpaši mānīgs un norit vairākās fāzēs:
1. Slēptais periods: Pirmie simptomi parādās ļoti vēlu, tikai pēc 6 līdz 24 stundām (reizēm pat vēlāk) pēc sēnes apēšanas. Šajā laikā inde jau aktīvi bojā iekšējos orgānus, bet cilvēks jūtas pilnīgi vesels.
2. Akūtā fāze: Sākas pēkšņa un spēcīga vemšana, asas sāpes vēderā un muskuļos, kā arī mokoša, ūdeņaina caureja, kas var būt ar asinīm. Slimnieks cieš no neizturamām slāpēm, jo organisms strauji zaudē šķidrumu. Pulss kļūst vājš, asinsspiediens pazeminās, iespējami samaņas zudumi.
3. Viltus labsajūtas periods: Pēc aptuveni diennakti ilgas mocīšanās simptomi pēkšņi izzūd. Slimniekam šķiet, ka viņš ir izveseļojies. Šis ir visbīstamākais posms, jo cilvēks var atteikties no medicīniskās palīdzības, domādams, ka viss ir kārtībā. Taču patiesībā toksīni turpina savu postošo darbu, neatgriezeniski iznīcinot aknas un nieres.
4. Orgānu mazspēja: Pēc 2-3 dienu “miera perioda” stāvoklis strauji pasliktinās. Parādās dzeltes pazīmes, jo aknas pārstāj darboties. Sākas nieru mazspēja. Ja netiek sniegta steidzama un ļoti specifiska medicīniskā palīdzība (kas bieži ietver aknu transplantāciju), nāve iestājas dažu dienu laikā sirds vai aknu mazspējas dēļ.
Drošības ieteikumi.
Sēņošana ir brīnišķīga un patiesi meditatīva nodarbe, kas ļauj mums būt tuvāk dabai un papildināt savu ēdienkarti ar gardām veltēm. Taču tā prasa zināšanas, lielu cieņu un atbildību.
• Zelta likums: Lasiet tikai tās sēnes, kuras pazīstat par visiem 100%. Ja ir kaut mazākās šaubas par sēnes identitāti- atstājiet to mežā.
• Neeksperimentējiet: Nemēģiniet noteikt sēnes indīgumu pēc garšas vai smaržas. Zaļā mušmire, piemēram, esot ar patīkamu, saldenu garšu.
• Pārbaudiet katru sēni: Pat ja lasāt sēnes pazīstamā vietā, pārbaudiet katru eksemplāru, jo blakus ēdamām sēnēm var augt to indīgie līdzinieki.
• Uzmanīgi ar alkoholu: Ja plānojat ēst sēnes, atturieties no alkohola lietošanas vismaz pāris dienas pirms un pēc sēņu maltītes. Tas pasargās jūs gan no nepatīkamām ķīmiskām reakcijām, ļaus laikus pamanīt pirmos saindēšanās simptomus.
• Rīkojieties nekavējoties: Ja pēc sēņu ēšanas jums vai kādam citam parādās jebkādi aizdomīgi simptomi (slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā), nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību, zvanot 113. Neārstējieties paši. Katra minūte ir svarīga, un šāda piesardzība var glābt ne tikai vakaru, bet arī dzīvību.
Labu Dienu un uzmanīgi ar alkoholu!
