Bīstama nolaidība. Kas notiek, vai var notikt, ja autobraucējs apdzen stāvošu autobusu izejot no savas joslas un neskatās atpakaļskata spogulī? Daudziem šāds jautājums būs saprotams, jo viņi zina atbildi. Taču ne visi!
Bīstama nolaidība ar potenciāli traģiskām sekām.
Autovadītājs, kurš, izbraucot no savas joslas, lai apdzītu stāvošu autobusu, neskatās atpakaļskata spogulī, izdara rupju ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumu un rada ārkārtīgi bīstamu situāciju ar augstu risku izraisīt smagu ceļu satiksmes negadījumu.
Šāda rīcība apdraud ne tikai pašu autovadītāju, bet arī citus satiksmes dalībniekus, īpaši pasažierus, kas tikko izkāpuši no autobusa.
Bīstama nolaidība, iespējamo seku ķēde šādā situācijā ir sekojoša:
1. Ceļu Satiksmes Noteikumu Pārkāpums.
Pirmais un acīmredzamais ir CSN pārkāpums. Latvijas Ceļu satiksmes noteikumi skaidri nosaka, ka pirms jebkura manevra, tai skaitā pārkārtošanās citā joslā apdzīšanai, vadītājam ir pienākums pārliecināties, ka tas netraucēs citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un būs drošs.
Fundamentāls princips, kas tiek mācīts ikvienam topošajam autovadītājam, ir “spogulis – signāls – manevrs”. Neieskatīšanās spogulī ir šī pamatprincipa klaja ignorēšana.
2. Sadursmes risks ar citiem transportlīdzekļiem.
Neieskatoties atpakaļskata spogulī, autovadītājs nevar zināt, kas notiek aiz viņa transportlīdzekļa. Pastāv vairāki tūlītēji sadursmes riski, jo aizmugurē braucošs transportlīdzeklis jau veic apdzīšanu. Cits transportlīdzeklis, kas braucis aizmugurē, jau var būt uzsācis apdzīšanas manevru.
Strauja izbraukšana tam priekšā neizbēgami novedīs pie sānu sadursmes. Šāda tipa avārijas pie lielāka ātruma var viegli beigties ar kontroles zaudēšanu pār abiem transportlīdzekļiem.
“Aklā zona”
Autovadītājs, paļaujoties tikai uz īsu skatienu pār plecu vai vispār to nedarot, var nepamanīt motociklistu vai citu, mazāku transportlīdzekli, kas atrodas tā saucamajā “aklajā zonā”.
3. Augstākais bīstamības risks, pasažieru, īpaši bērnu, notriekšana.
Vistraģiskākās sekas šādai rīcībai var būt saistītas ar pasažieriem, kas izkāpj no autobusa. Pasažieri, jo īpaši bērni, bieži šķērso ceļu autobusa aizmugurē. Autobuss ir liels objekts, kas pilnībā aizsedz redzamību gan autovadītājam, kurš apdzen, gan gājējam.
Gājējs, sperot soli uz brauktuves, neredz auto, un autovadītājs neredz gājēju līdz pēdējam brīdim, kad reaģēt ir jau par vēlu.
Bērnu neparedzamā rīcība.
Bērni pēc izkāpšanas no autobusa var būt satraukti, steigties uz mājām un aizmirst par ceļu satiksmes drošību. Viņu rīcība ir impulsīva un grūti prognozējama. Viņi var pēkšņi izskriet uz ceļa, neapzinoties briesmas.
Latvijā, atšķirībā no dažām citām valstīm, nav noteikuma, kas liktu obligāti apstāties aiz autobusa, no kura izkāpj bērni, taču autovadītājam ir jāsaglabā īpaša piesardzība.
4. Juridiskās sekas.
Ja šāda rīcība noved pie ceļu satiksmes negadījuma, autovadītāju gaida nopietnas juridiskās sekas, kas ir atkarīgas no negadījuma smaguma.
Kā tas notiek video:
Administratīvais sods: Par CSN pārkāpumu, kas izraisījis bīstamu situāciju, tiek piemērots naudas sods un soda punkti.
Materiālā atbildība: Vainīgajam autovadītājam vai tā apdrošinātājam būs jāsedz visi materiālie zaudējumi, kas nodarīti citiem transportlīdzekļiem vai personu mantai.
Kriminālatbildība.
Ja negadījumā ir cietuši cilvēki, atkarībā no miesas bojājumu smaguma pakāpes, autovadītājam var iestāties kriminālatbildība, kas var rezultēties ar transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz ilgu laiku un pat brīvības atņemšanu.
Ja ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma dēļ ir cietis cilvēks, autovadītājam iestājas kriminālatbildība. Tā vairs nav administratīva lieta par nepareizu apdzīšanu vai ātruma pārsniegšanu, bet gan noziedzīgs nodarījums pret personas veselību vai dzīvību.
Sodu apmērs ir tieši atkarīgs no cietušajam nodarīto miesas bojājumu smaguma pakāpes.
Latvijas Krimināllikumā atbildība par šādiem noziegumiem ir noteikta galvenokārt 260. pantā “Ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana”.
Lūk, kāda var būt kriminālatbildība, iedalot to pēc seku smaguma:
1. Vieglu miesas bojājumu nodarīšana
Ja ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma rezultātā cietušajam ir nodarīti viegli miesas bojājumi (piemēram, nobrāzumi, sasitumi, kas nav izraisījuši īslaicīgus veselības traucējumus), saskaņā ar Krimināllikuma 260. panta pirmo daļu vainīgo personu var sodīt ar vienu no šiem sodiem:
- brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem;
- īslaicīga brīvības atņemšana;
- piespiedu darbs;
- naudas sods.
Kā papildsodu gandrīz vienmēr piemēro transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
2. Vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšana
Ja nodarītie miesas bojājumi ir smagāki un tiek klasificēti kā vidēja smaguma (piemēram, kaulu lūzumi, ilgstošāki veselības traucējumi), atbildība iestājas saskaņā ar Krimināllikuma 260. panta 1.¹ daļu. Iespējamie sodi ir:
- brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem;
- īslaicīga brīvības atņemšana;
- probācijas uzraudzība;
- sabiedriskais darbs;
- naudas sods.
Arī šajā gadījumā obligāti tiek atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.
3. Smagu miesas bojājumu nodarīšana vai cilvēka nāve
Vissmagākās sekas paredz Krimināllikuma 260. panta otrā daļa. Ja ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma rezultātā cietušajam ir nodarīti smagi miesas bojājumi (piemēram, dzīvībai bīstami ievainojumi, redzes vai dzirdes zaudēšana, darbaspēju zudums) vai negadījums ir beidzies ar cietušā nāvi, sods ir:
- brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem.
- Papildus tam obligāti tiek atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.
Svarīgi papildu faktori.
Vainas forma: Šajos noziegumos vaina parasti tiek konstatēta aiz neuzmanības. Tas nozīmē, ka vadītājs nav vēlējies izraisīt šādas sekas, bet ir pārkāpis noteikumus, rīkojoties vieglprātīgi vai nolaidīgi.
Atbildību pastiprinoši apstākļi: Sods būs bargāks, ja pārkāpums izdarīts alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Šādos gadījumos tiek piemērots Krimināllikuma 262. pants, kas paredz vēl bargākus sodus, ieskaitot ilgākus cietumsodus un tiesību atņemšanu līdz pat desmit gadiem. Arī bēgšana no notikuma vietas ir uzskatāma par pastiprinošu apstākli.
Kaitējuma kompensācija: Papildus kriminālsodam vainīgajai personai ir pienākums atlīdzināt cietušajam vai viņa tuviniekiem nodarīto materiālo un morālo kaitējumu. To var noteikt tiesa kriminālprocesa ietvaros vai arī cietušais to var pieprasīt atsevišķā civilprocesā.
Noslēgumā.
Autovadītāja lēmums neieskatīties atpakaļskata spogulī, apdzenot stāvošu autobusu, ir nevis vienkārša kļūda, bet gan bezatbildīga un pārgalvīga rīcība.
Tā ir liktenīga sekunžu daļu nolaidība, kas var pārvilkt svītru ne tikai paša, bet arī nevainīgu cilvēku dzīvēm. Vienmēr jāatceras, ka ietaupītas dažas sekundes nav vērtas tās traģēdijas, ko var izraisīt neapdomīgs manevrs uz ceļa.
Labu Dienu bez avārijas!