Demence. Vai esat kādreiz aizdomājušies, cik daudz mēs patiesībā zinām par savu ķermeni un tā sarežģīto darbību? Bieži vien mēs pieņemam par pašsaprotamu visu, kas notiek mūsu organismā, līdz brīdim, kad rodas kādas problēmas.
Tomēr izpratne par mūsu veselību un iespējamiem riskiem var būt izšķiroša, lai saglabātu labu dzīves kvalitāti. Šoreiz aplūkosim vienu no tām- demenci.
Demence, kas būtu jāzina!
Demence nav viena konkrēta slimība, bet gan plašs termins, kas apraksta dažādu slimību izraisītus smadzeņu darbības traucējumus, kas noved pie neatgriezeniskiem, progresējošiem un daudzpusīgiem kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumiem.
Citiem vārdiem sakot, demence ir sindroms, kas rodas citu slimību rezultātā. Ir svarīgi atcerēties, ka demence pati par sevi nav normāla novecošanas sastāvdaļa, lai gan tās risks palielinās ar vecumu.
Šie traucējumi ietekmē dažādas spējas, piemēram:
• Atmiņu: grūtības atcerēties jaunus notikumus vai informāciju, aizmirstību.
• Valodu: grūtības atrast pareizos vārdus, saprast runu, uzturēt sarunu.
• Vizuāli telpisko izjūtu: grūtības orientēties pazīstamās vietās, atpazīt sejas, interpretēt telpu.
• Prasmes: grūtības veikt ikdienas uzdevumus, piemēram, apģērbties, pagatavot ēdienu.
• Spriešanas spējas: grūtības pieņemt lēmumus, risināt problēmas, plānot.
Sākotnēji kognitīvie traucējumi var būt viegli un bieži vien tiek sajaukti ar normālu novecošanas procesu vai pat parastu aizmāršību. Taču, atšķirībā no dabiskās novecošanas, demences gadījumā šīs izmaiņas progresē un būtiski ietekmē cilvēka ikdienas dzīvi, spēju funkcionēt un būt neatkarīgam.
Biežākie demences veidi.
Lai gan demence ir vispārīgs termins, to visbiežāk izraisa divi galvenie veidi:
• Alcheimera slimība: Tā ir visizplatītākais demences cēlonis, veidojot aptuveni 60-80% no visiem demences gadījumiem. Alcheimera slimība ir neirodeģeneratīva slimība, kas pakāpeniski iznīcina smadzeņu šūnas.
• Vaskulārā demence: Šo demences veidu izraisa smadzeņu asinsrites traucējumi, piemēram, insults vai nelieli, atkārtoti asinsvadu bojājumi smadzenēs. Šie bojājumi samazina skābekļa un barības vielu piegādi smadzeņu šūnām, izraisot to bojāeju.
Pastāv arī citi demences veidi, piemēram, Lūisa ķermenīšu demence, frontotemporālā demence un demence, kas saistīta ar Parkinsona slimību.
Katram veidam ir savas specifiskas pazīmes un progresēšanas gaita. Lai gan lielākajā daļā gadījumu psihes funkciju izmaiņas ir neatgriezeniskas, agrīna diagnostika un savlaicīga ārstēšana var palēnināt slimības progresēšanu un uzlabot dzīves kvalitāti.
Kā demence ietekmē uztveri?
Ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ka demence būtiski maina cilvēka uztveri par apkārtējo pasauli. Tā nav tikai atmiņas pasliktināšanās – tā ietekmē visas maņas un izpratni.
Šīs izmaiņas var būt mulsinošas un biedējošas gan pašam slimniekam, gan viņa tuviniekiem. Lūk, daži piemēri:
• Vizuālā uztvere: Cilvēkam ar demenci var būt grūtības atšķirt objektus no fona. Piemēram, ēdiens uz balta šķīvja var kļūt neredzams, jo šķīvja krāsa saplūst ar galda virsmu.
Tas pats attiecas uz melnu paklāju vai tumšām virsmām – tie var šķist kā bezdibeni vai caurumi zem kājām, izraisot paniku un bailes. Arī spogulis var kļūt par izaicinājumu, jo atspulgs var tikt uztverts kā reāls cilvēks, ar kuru telpa ir pārpildīta. Šādos gadījumos cilvēks var atteikties ieiet telpā vai liftā.
• Smaržas, ožas un garšas izmaiņas: Mainās spēja uztvert smaržas un garšas, kas var ietekmēt ēstgribu un uzturu.
• Izpratnes un spriešanas spēju traucējumi: Grūtības saprast sarežģītas instrukcijas, pieņemt lēmumus vai izprast situācijas, kas agrāk šķita pašsaprotamas.
Šo izmaiņu dēļ tuviniekiem ir ļoti svarīgi iepazīties ar slimību, lai spētu izprast un atbilstoši reaģēt uz cilvēka ar demenci uzvedību. Tas palīdzēs nodrošināt drošu un atbalstošu vidi, kā arī samazināt stresu abām pusēm.
Kognitīvo traucējumu novēršana un profilakse.
Lai gan demence ir nopietna slimība, ir veidi, kā samazināt tās attīstības risku un palēnināt kognitīvo funkciju pasliktināšanos. Profilakse un veselīgs dzīvesveids spēlē milzīgu lomu smadzeņu veselības saglabāšanā.
Fiziskās aktivitātes un soļu spēks.
Nesen veikts starptautisks pētījums, kas publicēts žurnālā “JAMA Neurology”, atklāja pārsteidzošus rezultātus. Ikdienas soļu skaita palielināšana var ievērojami samazināt kognitīvo traucējumu risku.
Pētnieki septiņu gadu laikā analizēja vairāk nekā 78 000 pieaugušo (vecumā no 40 līdz 79 gadiem) datus. Rezultāti liecināja, ka aptuveni 9800 soļu dienā var samazināt demences attīstības iespējamību nākotnē par 50 procentiem.
Interesanti ir tas, ka šis ieguvums nepalielinās, ja veikto soļu skaits bija vēl lielāks. Tomēr mazāks soļu skaits dienā palielināja slimības attīstības risku. Piemēram, tie, kas nostaigāja tikai 3800 soļus, samazināja neirodeģeneratīvas slimības iespējamību vien par 25 procentiem.
Šie dati tiek skaidroti ar asinsvadu stāvokļa uzlabošanos fizisko aktivitāšu laikā, kas ir galvenais faktors smadzeņu veselības profilaksē. Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo asinsriti visā organismā, tai skaitā smadzenēs, nodrošinot tām nepieciešamo skābekli un barības vielas. Tas atbilst arī iepriekšējo pētījumu rezultātiem un Britu Alcheimera biedrības ieteikumiem.
Smadzeņu vingrinājumi un uzturs.
Papildus fiziskajām aktivitātēm, ir citi svarīgi profilakses pasākumi:
• Mentālā stimulācija: Matemātikas uzdevumu risināšana, lasīšana, jaunu prasmju apgūšana, mīklu risināšana un intelektuāli stimulējošas nodarbes palīdz uzturēt smadzeņu aktivitāti un veido jaunas neironu saites.
• Sociālā aktivitāte: Regulāras sociālās mijiedarbības un aktīva dalība sabiedriskajā dzīvē var palīdzēt saglabāt kognitīvās funkcijas.
• Veselīgs uzturs: Sabalansēts uzturs, kas bagāts ar antioksidantiem un citām smadzeņu veselībai noderīgām vielām, ir ļoti svarīgs. Lūk, ko ārsti iesaka iekļaut savā diētā, lai samazinātu risku:
◦ Āboli: Šie augļi ir ne tikai garšīgi, bet arī ārkārtīgi vērtīgi smadzeņu veselībai. Apēdot tikai 150 gramus ābola dienā, jūs pasargājat sevi no vairākām veselības problēmām, kas netieši ietekmē arī smadzeņu veselību.
Āboli palīdz samazināt sirds un asinsvadu slimību risku, pazemināt asinsspiedienu, kopējo un “sliktā” holesterīna līmeni, samazināt iekaisumu un uzlabot asinsvadu endotēlija darbību. Antocianīni, kas galvenokārt atrodami ābolu mizās (tāpēc vēlams ēst ābolus ar mizu!), spēlē svarīgu lomu ar oksidatīvo stresu saistīto slimību, tostarp neirodeģeneratīvo slimību (īpaši demences) profilaksē.
◦ Antioksidantiem bagāti pārtikas produkti: Ogas (mellenes, avenes, zemenes), tumšā šokolāde, rieksti, zaļie lapu dārzeņi (spināti, kāposti) un pilngraudu produkti ir lielisks antioksidantu avots, kas cīnās pret brīvajiem radikāļiem un aizsargā smadzeņu šūnas.
◦ Omega-3 taukskābes: Atrodami treknās zivīs (lasis, skumbrija, sardīnes), linsēklās un valriekstos, šīs taukskābes ir būtiskas smadzeņu struktūrai un funkcijai.
◦ Vitamīni un minerālvielas: B vitamīni (īpaši B12), D vitamīns un folijskābe ir svarīgi smadzeņu veselībai.
• Veselīgs miegs: Pietiekams un kvalitatīvs miegs ir būtisks smadzeņu atpūtai un atjaunošanai. Miega laikā smadzenes attīrās no toksīniem un konsolidē atmiņas.
• Stresa mazināšana: Hronisks stress var negatīvi ietekmēt smadzeņu veselību. Stresa mazināšanas tehnikas, piemēram, meditācija, joga vai elpošanas vingrinājumi, var būt noderīgas.
Slimību saistība.
Ir vērts pieminēt, ka dažas slimības var palielināt demences attīstības risku. Piemēram, 2022. gada oktobrī Kalifornijas Universitātes pētnieki pamanīja, ka šizofrēnija var palielināt demences attīstības risku 2,5 reizes. Tas uzsver vajadzību pievērst uzmanību arī citām veselības problēmām un to ietekmei uz smadzeņu veselību.
Rūpes par savu ķermeni un prātu ir nepārtraukts process. Izprotot demences dabu un pielietojot profilaktiskus pasākumus, mēs varam ievērojami uzlabot savas smadzeņu veselības izredzes un baudīt pilnvērtīgu dzīvi ilgāk.
Kāda pārtika jālieto demences novēršanai?
Lai mazinātu demences risku un veicinātu smadzeņu veselību, ieteicams ievērot veselīgu uzturu, kas bagāts ar noteiktiem pārtikas produktiem. Šeit ir apkopoti galvenie ieteikumi:
1. Omega-3 taukskābes:
• Treknās zivis: lasis, skumbrija, makrele, sardīnes.
• Linsēklas
• Valrieksti
• Olas (ar Omega-3)
2. Antioksidantiem bagāti pārtikas produkti:
• Ogas: mellenes, zemenes, avenes, upenes, plūškoka ogas, dzērvenes.
• Dārzeņi:
◦ Zaļie lapu dārzeņi: spināti, kale, rukola.
◦ Citi dārzeņi: bietes, burkāni, artišoki, sarkanie sīpoli, sēnes, olīvas. Censties katru dienu apēst piecas līdz astoņas porcijas dārzeņu.
• Kakao: kakao pulveris, tumšā šokolāde (ar augstu kakao saturu).
3. Pilngraudi:
• Pilngraudu produkti (piemēram, pilngraudu maize, brūnie rīsi, auzas).
4. Pākšaugi:
• Pupas, lēcas, zirņi.
5. Veselīgie tauki:
• Olīveļļa (ieteicams izmantot kā galveno tauku avotu).
• Avokado.
• Rieksti un sēklas: mandeles, lazdu rieksti, ēdamie kastaņi.
6. Citi ieteicamie produkti:
• Vistas vai tītara gaļa (liesa).
• Garšaugi un garšvielas: krustnagliņas, piparmētra, zvaigžņu anīss, oregano.
• Ūdens: pietiekams kvalitatīva ūdens patēriņš ir ļoti svarīgs smadzeņu šūnu pilnvērtīgai funkcionēšanai. Ieteicamais daudzums ir aptuveni 2 litri dienā.
• Zaļā tēja un kafija (ar mēru).
• Sarkanvīns (ar mēru, ja lieto).
Jāizvairās vai jāsamazina:
• Cukurs: tā pārmērīga lietošana ir kaitīga veselībai kopumā un negatīvi ietekmē smadzeņu darbību.
• Dzīvnieku tauki un treknā gaļa.
• Pārstrādāti pārtikas produkti.
Papildus uzturam svarīgi ir arī:
• Regulāras fiziskās aktivitātes: tās uzlabo smadzeņu asinsriti un var veicināt jaunu neironu veidošanos.
• Garīgās aktivitātes: lasīšana, galda spēļu spēlēšana, jaunu valodu apguve, krustvārdu mīklu risināšana – viss, kas stimulē smadzeņu darbību.
• Pietiekams miegs: 7-9 stundas naktī.
• Kontrolēt riska faktorus: diabēts, augsts asinsspiediens, aptaukošanās, smēķēšana, depresija.
Šie ieteikumi balstās uz pētījumiem par demences profilaksi un veselīgu dzīvesveidu. Tomēr jāatceras, ka katrs cilvēks ir individuāls, un pirms nozīmīgām izmaiņām uzturā vēlams konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.
Labu Dienu!
