Dienvidkoreja ir valsts, kas mūsu prātos bieži asociējas ar K-pop, aizraujošām televīzijas drāmām un tehnoloģiju gigantiem kā “Samsung”. Tomēr šī valsts ir daudz daudzveidīgāka un spēj pārsteigt, nekā šķiet pirmajā mirklī.
Nebūšu es, ja nepateikšu pāris vārdu par to ar ko pats saskaros ikdienā no Dienvidkorejas. Lietoju “Samsung S24 Ultra” ar izvelkamo irbulīti. Pārvietojos ar “Sportage” auto, kur ir visas ērtības, pat sēdekļu ventilācija, kas parasti ir luksus automobiļos. Skaidrs, ka viņu precēm ir augsta pievienotā vērtība un tas liecina par šīs valsts varēšanu.
Dienvidkoreja ir vieta, kur senas tradīcijas satiekas ar futūristiskām inovācijām, un stingra disciplīna iet roku rokā ar drosmīgiem kultūras eksperimentiem. Reizēm Dienvidkoreja pārsteidz pat pašus korejiešus. Ja kas, ar saviem unikālajiem likumiem, ieradumiem un pasaules rekordiem. Kas padara Koreju par vienu no neparastākajām valstīm uz planētas? Iedziļināsimies šajā aizraujošajā pasaulē.
Dienvidkoreja, korejiešu vecums un metāla irbulīši.
Viena no unikālākajām Korejas kultūras iezīmēm ir bijusi īpašā vecuma skaitīšanas sistēma. Vēl nesen jaundzimušajam automātiski tika pieskaitīts viens gads, bet Jaunajā gadā vēl viens, neatkarīgi no dzimšanas datuma.
Tas nozīmē, ka zīdainis varēja kļūt par “divgadnieku” jau dažas dienas pēc piedzimšanas. Lai gan 2023. gadā valdība oficiāli atteicās no šīs sistēmas un ieviesa starptautisko vecuma skaitīšanu, ikdienā vecākā sistēma joprojām tiek lietota.
Ne mazāk neparasta ir tradīcija ēst ar metāla irbulīšiem. Atšķirībā no ķīniešiem un japāņiem, kuri dod priekšroku koka vai bambusa irbulīšiem, korejieši jau senatnē izmantoja metālu. Arheologi Trīs karaļvalstu perioda apbedījumos ir atraduši pat bronzas irbulīšus.
Uzskata, ka metāls simbolizēja labklājību un, iespējams, palīdzēja labāk sajust ēdiena garšu. Šodien metāla irbulīši ir kļuvuši par Korejas nacionālās identitātes simbolu.
Pasaules līmeņa izglītība un tehnoloģijas.
Valsts ir pasaules čempione izglītībā. 68% jauniešu iegūst augstāko izglītību, kas ir absolūts rekords starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm.
Tomēr šai sistēmai ir arī ēnas puses, jo ir liels spiediens uz skolēniem, garas mācību stundas un augsts stresa līmenis. Nereti studentiem ir jāmācās līdz vēlai naktij, lai konkurētu par vietu prestižākajās universitātēs.
Tehnoloģiju jomā valsts ir viena no līderiem. Tieši šeit pirmo reizi parādījās 5G tīkli, viedās transporta kartes un unikālie kino formāti kā 4DX un ScreenX. 4DX tehnoloģija ļauj skatītājiem piedzīvot filmas ar kustīgām sēdvietām, ūdens šļakatām un smaržām, savukārt ScreenX piedāvā trīspusēju, panorāmas skatu, kas aptver ne tikai centrālo ekrānu, bet arī sānus.
Šī tehnoloģija pirmo reizi tika demonstrēta Pusanas Starptautiskajā kinofestivālā, kur skatītājiem tika piedāvāta režisora Kim Džiuna īsfilma “The X”. Filma tika projicēta uz trim ekrāniem vienlaikus, radot neticami ieskaujošu pieredzi.
Lai pilnībā izmantotu šo formātu, filmēšanas komandai ir jāuzņem katra aina ar trim kamerām, kas novietotas dažādos leņķos.
Dienvidkoreja var lepoties arī ar unikālo “hangul” alfabētu, vienkāršu un loģisku rakstību, kas tika izstrādāta, lai padarītu rakstīšanu un lasīšanu vieglāku ikvienam.
Seulā durvis vērs Robotu muzejs, kuru cels paši roboti. Muzejs, ko finansē pilsētas valdība, aptvers 6500 kvadrātmetrus un būs veltīts ne tikai robotikai, bet arī mākslīgajam intelektam, virtuālajai realitātei un hologrāfijai. Pats muzeja nams kļūs par pirmo un galveno eksponātu.
Tomēr Koreja spēj pārsteigt arī ar savām senajām vēsturiskajām liecībām. Gyeongju pilsētā joprojām atrodas Cheomseongdae observatorija, kas celta 7. gadsimtā. Tā ir vecākā observatorija Āzijā un, pēc daudzu vēsturnieku domām, viena no senākajām pasaulē. Tās būve ir unikāls astronomijas un arhitektūras apvienojums.
“Džedžu” sieviete nirēja un modernie likumi.
Džedžu salā joprojām dzīvo un strādā leģendārās “haenyeo” sievietes nirējas, kas bez akvalangiem stundām ilgi ienirst okeāna dzelmē, lai iegūtu jūras veltes.
Viņas spēj aizturēt elpu pat trīs minūtes, un viņu organisms ir pielāgojies darbam aukstā ūdenī, veidojot vairāk oglekļa dioksīda, kas palīdz uzturēt ķermeņa siltumu.
Tomēr šodien haenyeo ir palikušas tikai ap trīs tūkstošiem, un šī unikālā profesija pamazām izzūd. 2016. gadā UNESCO to iekļāva nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, lai saglabātu un godinātu šo tradīciju.
Arī pati valsts mainās.
Tiek ieviesti jauni likumi, kas pārsteidz pat pasaules mērogā. Piemēram, līdz 2026. gadam skolās tiks aizliegti viedtālruņi stundu laikā, savukārt no 2027. gada būs aizliegts ēst suņu gaļu.
Suņu gaļa tradicionāli ir bijusi daļa no korejiešu virtuves, un šī pārmaiņa liecina par valsts spēju mainīties, pielāgojoties mūsdienu sabiedrības normām un vērtībām. Tas ir rets gadījums, kad valsts vienlaikus regulē gan digitālo nākotni, gan senas gastronomiskās tradīcijas.
Dienvidkoreja nav tikai aizraujošs K-pop un moderni gadžeti. Tā ir unikāla pasaule, kur blakus pastāv senu rituālu un ieražu stūrīši, pārcilvēcīgi modernās tehnoloģijas un likumi, kas spēj pārsteigt ikvienu.
Tā ir valsts, kas nepārtraukti attīstās un mainās, bet vienlaikus tur cieņā savu bagāto un daudzveidīgo kultūras mantojumu. Ceru, ka uzzināji to, ko varbūt nezināji par šo valsti.
Labu Dienu!
