Etniskā nācija. Vai Jūs kādreiz esat aizdomājušies, kādai nācijai pieder mūsu draugi amerikāņi? Daudzi atbildētu: “Kas tur ko domāt – amerikāņi un viss!” Tā jau varētu šķist, taču patiesībā ASV iedzīvotāji nav tik vienveidīgi, kā sākumā liekas.
Kādas “asinis” tad patiesībā dominē Amerikas cilvēkos? Kāda etniskā grupa veido amerikāņu sabiedrības kodolu? Lai labāk saprastu, pievērsīsim uzmanību jēdzienam “etniskā nācija”.
Kas ir etniskā nācija?
Etniskā nācija ir kopiena, ko vieno kopīga valoda, kultūra, vēsturiskā pieredze, identitātes izjūta un bieži arī kopīga teritorija. Nācija veidojas, kad cilvēki, apzinoties savu līdzību, organizējas kopīgos centienos saglabāt un attīstīt savu identitāti.
Latvijā šis process ir labi pazīstams. Mūsu dziesmu svētki ir spilgts piemērs tam, kā kultūras notikums spēj vienot cilvēkus ap kopīgām vērtībām, radot piederības sajūtu. Tāpat ļoti svarīga ir valoda: vienota valoda ir viens no pamatelementiem, kas veido nācijas kodolu.
Šie element, kultūra, valoda, kopīgā vēsture palīdz saliedēt cilvēkus, asimilēt atšķirīgās grupas un nostiprināt nacionālo vienotību.
Taču kā ir ar Ameriku?
Amerika, sapņu zeme vai tautību kaleidoskops?
Amerikas pamatiedzīvotāji, proti, indiāņi, mūsdienās veido ļoti nelielu daļu no ASV kopējā iedzīvotāju skaita. Lielākā daļa viņu dzīvo rezervātos vai īpaši izveidotos ciematos. Vēsturiski ASV iedzīvotāji galvenokārt ir ieceļotāji no Eiropas, kuri sāka apdzīvot šo plašo teritoriju jau 17. gadsimtā.
Amerikas Savienotajās Valstīs ir labi organizēti tautas skaitīšanas biroji, kas regulāri apkopo detalizētus datus par iedzīvotāju skaitu, to sadalījumu pēc dzimuma, vecuma, ekonomiskās aktivitātes un arī etniskās izcelsmes.
Kad ASV iedzīvotājus lūdz norādīt savu etnisko izcelsmi, daudzi vienkārši izvēlas “amerikānis”. Tas ir saprotami, jo gadsimtu gaitā daudzām ģimenēm ir izzudusi cieša saikne ar savām saknēm. Turklāt, multikulturālā sabiedrībā ir ērtāk identificēties ar vienotu amerikāņu identitāti.
Tomēr ir arī tādi, kas lepojas ar savu izcelsmi un īpaši norāda savas saknes tautas skaitīšanas datos. Tad rodas jautājums, kuras etniskās grupas šobrīd ir visredzamākās ASV sabiedrībā?
ASV lielākās etniskās grupas pēc tautas skaitīšanas datiem.
Apskatīsim populārākās etniskās grupas Amerikas Savienotajās Valstīs (aptuvenie dati):
• Zviedri – apmēram 4 miljoni,
• Norvēģi – 4,5 miljoni,
• Holandieši – 4,6 miljoni,
• Skoti – 5,5 miljoni,
• Francūži – 8,8 miljoni,
• Poļi – 9,6 miljoni,
• Itāļi – 17,2 miljoni,
• Angļi – 25,9 miljoni,
• Meksikāņi – 32,9 miljoni,
• Īri – 34,7 miljoni,
• Vācieši – 47,9 miljoni!
Protams, vēl simtiem citu tautu pārstāvju, kā portugāļi, grieķi, ķīnieši, japāņi, filipīnieši, somi un arī latvieši. Starp citu, 2000. gada tautas skaitīšanas laikā ASV tika uzskaitīti 87 564 latviešu izcelsmes cilvēki!
Kas dominē Amerikas sabiedrībā?
Pārsteidzoši, bet vācieši kā etniskā grupa ir visplašāk pārstāvētā etniskā kopiena Amerikas Savienotajās Valstīs! Gandrīz 48 miljoni cilvēku norāda, ka viņiem ir vācu saknes.
Šis fakts bieži vien paliek ēnā, jo vācu izcelsmes amerikāņi laika gaitā ir ļoti veiksmīgi integrējušies kopējā sabiedrībā, nezaudējot savu ietekmi uz Amerikas kultūru, uzņēmējdarbību un pat politiku.
Kopumā ASV iedzīvotāju skaits pēc 2020. gada datiem bija aptuveni 329,5 miljoni, un šajā daudzveidīgajā sabiedrībā dažādu nāciju sajaukums ir kļuvis par ASV identitātes neatņemamu sastāvdaļu.
Etniskā nācija, kā ir ar Latviju?
Pārcelsimies tuvāk mājām uz Latviju. Pēc 2023. gada datiem Latvijas iedzīvotāju skaits bija 1 883 008, un dominējošā etniskā nācija joprojām ir latvieši.
Vēsturē gan Latvijas etniskais sastāvs ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas.
18. gadsimta beigās:
• 90% iedzīvotāju bija latvieši,
• 6,5% vācieši,
• 1,1% ebreji,
• 0,8% poļi,
• 0,6% krievi.
19. gadsimta beigās situācija mainījās:
• Latviešu īpatsvars samazinājās līdz 68,3%,
• Krievu īpatsvars pieauga līdz 8%,
• Vāciešu īpatsvars bija 7,1%,
• Ebreju kopiena veidoja 6,3%.
Šīs izmaiņas lielā mērā ietekmēja Krievijas impērijas pārkrievošanas politika, industrializācija un migrācija. Otrā pasaules kara un padomju laika sekas. Otrais pasaules karš un tam sekojošā padomju okupācija vēl vairāk izmainīja Latvijas etnisko karti:
• Liela daļa vācbaltiešu atstāja Latviju (apmēram 50 000 cilvēku),
• Ebreju kopiena tika iznīcināta holokaustā,
• Tūkstošiem latviešu devās bēgļu gaitās uz Vāciju, Zviedriju, bet vēlāk – uz ASV, Kanādu un Austrāliju,
• PSRS laika masveida imigrācija no citām republikām samazināja latviešu īpatsvaru līdz 52%.
Šis periods ir būtiski ietekmējis Latvijas demogrāfiju līdz pat mūsdienām.
Secinājums: nācijas spēks ir bērnos un identitātē.
Lai saglabātu un stiprinātu savu nāciju, latviešiem ir svarīgi domāt par savu turpinājumu, ģimenē būtu jābūt vismaz diviem, bet vēl labāk trijiem bērniem.
Tikai tā nākotnē mēs varēsim nodrošināt latviešu nācijas dominanci Latvijā.Lai arī pasaulē dominē daudzveidība un migrācija ir kļuvusi par ikdienas parādību, nacionālā identitāte ir vērtība, ko vērts sargāt.
Kā rāda gan ASV, gan Latvijas piemēri, spēcīga nācija balstās ne tikai skaitļos, bet arī kopīgās vērtībās, valodā un kultūrā.
Cik latviešu ir citās pasaules valstīs?
Precīzs latviešu skaits ārpus Latvijas ir grūti nosakāms, jo dati atšķiras atkarībā no avotiem, migrācijas viļņiem un tā, vai tiek skaitīti tikai pilsoņi, tikai latvieši pēc tautības, vai arī latviešu izcelsmes cilvēki (diaspora). Taču pēc aptuveniem un publiski pieejamiem datiem var minēt šādu ainu:
Aptuvenais latviešu skaits citās pasaules valstīs:
Apvienotā Karaliste 40 000–50 000
Īrija 20 000–25 000
Vācija 20 000–30 000
Norvēģija 8 000–10 000
Zviedrija 10 000–15 000
ASV 85 000–100 000 (daļa jau trešā paaudze)
Kanāda 25 000–30 000
Austrālija 20 000–25 000
Krievija 15 000–20 000 (vēsturiski vairāk, tagad mazāk)
Spānija, Nīderlande, Beļģija u.c. 5 000–10 000 katrā
Kopā (pasaulē ārpus Latvijas) aptuveni 250 000–300 000
Kas veido šo diasporu?
Latvieši ārzemēs lielākoties pieder vienai no trim migrācijas “vilnim”:
- Pirmā emigrācija (1900–1940) – ekonomiskie bēgļi uz ASV un Kanādu.
- Otrā emigrācija (1944–1950) – bēgļi Otrā pasaules kara beigās, galvenokārt uz Vāciju, Zviedriju, vēlāk uz Kanādu, Austrāliju, ASV.
- Trešā emigrācija (pēc 2004. gada) – ekonomiskā migrācija pēc Latvijas iestāšanās ES, īpaši uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju un Skandināviju.
Svarīgi zināt.
Diasporas apjoms tuvojas 15% no visiem latviešiem pasaulē. Latvijā 2023. gadā bija apmēram 1,23 miljoni latviešu pēc tautības, bet kopā pasaulē to varētu būt 1,5–1,6 miljoni.
Daudzās valstīs (piemēram, ASV, Kanādā) daļa latviešu ir jauktas izcelsmes un nerunā latviski, bet saglabā identitāti caur kultūru un sabiedriskajām organizācijām.
Leposimies ar to, kas esam, un rūpēsimies par mūsu nācijas nākotni!
Labu dienu visiem!
