Dzeltenā žurnālistika, nesenajā vēsturē un ar ko operē tagad

Dzeltenā žurnālistika. Droši vien visi ir dzirdējuši frāzi “dzeltenā prese”. Visbiežāk tas tiek izmantots negatīvā kontekstā. Taču uz jautājumu, kāpēc radās šis termins un kāpēc prese kļuva dzeltena, būs grūti atbildēt uzreiz.

Mēģināšu to izdarīt, lai gan šis jēdziens ir diezgan izplūdis un mūsdienās var saplūst ar realitāti. Kas ir šī parādība un kāda ir tās vēsture, tagadne, un iespējams nākotne.

Dzeltenā žurnālistika, iespiestā vārda dzimšana.

Tātad, 19. gadsimta 30. gadi ASV aktīvi norisinās urbanizācijas process. Valsts teritorija paplašinās, ierodas daudz cilvēku.
Turklāt tie, kas nerunā ļoti labi angliski, nevar uzreiz pielāgoties amerikāņu realitātei.

Tieši viņiem 1833. gadā izdevējs Bendžamins Dejs sāka izdot laikrakstu The Sun (New York Sun) ar saukli “Saule spīd visiem”.

Dzeltenā žurnālistika

Dejs izvēlējās oriģinālo formātu, kas ļāva viņam samazināt drukas izmaksas un piesaistīt auditoriju. Atklāti sakot, laikraksts nebija kvalitatīvas žurnālistikas piemērs un sākotnēji bija vērsts uz mazprasīgas auditorijas vajadzībām.

Šīs avīzes lasītājus interesēja sajūtas un izklaide.

Protams, jāsaprot, ka pati provinces pilsētu dzīve 19. gadsimtā nekādas īpašas sajūtas nesagādāja. Un, ja sensācijas nav, varat tādu izdomāt.

Dzeltenā žurnālistika, viltojums.

Pirmais pilna mēroga viltojums ir saistīts ar populārzinātnisko žurnālistiku. “The Sun” galvenais redaktors nolēma izveidot pirmo, slavenāko mānīšanu tā laika vēsturē. To sauca par “Lielo mēness mānīšanu”.

Nedēļas laikā tika publicēti pat seši materiāli. Katru dienu tika publicēts šis stāsts, ka uz Mēness ir dzīvība, ka tur dzīvo spārnoti cilvēki, taisni staigājoši iemītnieki, inteliģenti bebri un spārnotie peļu cilvēki.

Aizskarošākais ir tas, ka publikāciju pamatā bija slavenā zinātnieka, astronoma Džona Heršela vārds. Viņš faktiski veica pētījumus šajā periodā Labās Cerības ragā un novēroja Mēnesi.

Dzeltenā žurnālistika

Protams, viņš tur nevienu cilvēku neatrada, taču tas netraucēja žurnālistiem piedēvēt viņam šo šķietamo atklājumu.
Tomēr tas nepalīdzēja avīzei, viņam bija jāatzīst šī maldināšana.

Pat tad, kad viltojumu veidotājs atzinās savā maldināšanā, cilvēki ilgu laiku nevēlējās tam ticēt, pārpublicējot un izplatot informāciju par “Mēness iemītniekiem”. Ilgu laiku daudzi cilvēki vienkārši bija pārliecināti, ka uz Mēness pastāv dzīvība.

“The Sun” publikācija neizdevās un pēc dažiem gadiem tika slēgta.

Dzeltenā žurnālistika un pavisam cits apgriezts risinājums.

Avīze “New York Herald”.

Tajos gados Ņujorku pārņēma noziedzības vilnis, un policija nebija īpaši efektīva. Iesaistīties noziegumu izmeklēšanā kļuva par labāko laikraksta New York Herald stundu.

Toreiz žurnālisti veica vienu no pirmajām praktiski profesionālajām žurnālistikas izmeklēšanām vēsturē. Viņi pierādīja kāda vīrieša nevainību, kuru policija aizturēja gandrīz nozieguma vietā, jo viņš vienkārši gāja garām.

Nevainību pierādīja žurnālisti.

Džozefs Pulicers un “dzeltenās preses” dzimšana.

Viens no pirmajiem laikrakstu magnātiem Amerikas Savienotajās Valstīs bija Džozefs Pulicers. Dzimis un audzis Austrijā un Ungārijā, viņš 17 gadu vecumā devās uz ASV kā algotnis, lai cīnītos pilsoņu karā.

Tās beigās negadījums Puliceru nogādāja Misisipi krastos, Sentluisas pilsētā (Misūri štatā). Tur viņš ieguva vietu pilsētas laikraksta redakcijā. Tā sākās viņa kāpums avīžu biznesa virsotnē.

1883. gadā viņš nopirka laikrakstu The New York World.

Pirmo reizi amerikāņu žurnālistikas vēsturē, viņš iepazīstināja ar redakcijas lapu. Tādējādi notika ziņu nodalīšana.

Uz viedokli – svarīgi!  Kas ir “jaunās žurnālistikas” zīme un Amerikas preses atšķirīga iezīme līdz pat mūsdienām.

1887. gadā Pulicers sāka izdot laikrakstus “Evening World” un “Sunday World”. Tieši Pulicera laikrakstos tika izveidots “apgrieztās piramīdas” princips, kā ziņu satura pasniegšanas tehnoloģija.

Dzeltenā žurnālistika, jauni virzieni.

“The New York World” publicēja populāro komiksu “The Yellow Kid”. Tās galvenais varonis bija lielausains bērns naktskreklā, kurš asprātīgi komentēja šīs dienas ziņas.

Sava veida 19. gadsimta beigu Barts Simpsons.

Bērna līnijas parādījās tieši uz viņa garā krekla dialoga burbuļu vietā, kas vēlāk parādījās komiksos. Šis gājiens bija domāts, lai izjokotu reklāmas saukļus uz stendiem.

Pirmie “Yellow Baby” numuri bija melnbalti un nebija īpaši populāri. 1895. gadā radās iespēja izdot krāsainas ilustrācijas.

Dzeltenā žurnālistika

Kopš tā laika “lielaausu” satīriķis ir stingri nostiprinājies laikrakstā un pat veicinājis jauna unikāla “žanra” – “dzeltenās mazuļu žurnālistikas” izveidē.

Galu galā šis termins tika saīsināts līdz “dzeltenā žurnālistika”.

Dzeltenā žurnālistika un mūsdienu tendences.

“Dzeltenā žurnālistika” mūsdienās ir kā “svaigs pincis” internetā. Vienmēr atrod savu ceļu uz mūsu ekrāniem un sirdīm, pat ja to tur negaidām.

Ja agrāk sensāciju mednieki “brauca ar rakstāmmašīnām” un cīnījās par labāko tabloīda vietu pie kioska, tad šodien katram ir savs digitālais kiosks kabatā. Ja kas, ziņu virsraksti ir vēl skaļāki par vecmāmiņas televizora skaļumu, kad viņa nesaprot, kā samazināt skaņu. Fakts…:)

Tendence “Šokējošās ziņas”

Vai neesi pamanījis, ka katru dienu var būt pasaules gals. Šodien katra otrā virsraksta neatņemama sastāvdaļa ir vārds “šokējošs”.

Ja viss ir šokējošs, vai tiešām vēl kaut kas mūs pārsteidz?

Ja kāds uzdāvinājis savam sunim “Gucci” somu — šokējoši. Ja kādam kaķim ir vairāk sekotāju Instagramā nekā cilvēkam — šokējoši. Protams, katrs slavenību pāris, kas izšķiras, ir apokalipses cienīga ziņa.

Vai izsakoties dūmaini, planētai jau vairāk reizes vajadzēja sabrukt nekā latviešiem “brīvdienās” apmeklēt Siguldu.

Dzeltenā žurnālistika, ko jūsu kaimiņš darīja vakar?

Uzzināsiet rīt!

Modernā dzeltenā prese ir kā tas “sīkumiņu” kaimiņš, kurš vienmēr zina, kas notiek jūsu mājā, pirms vēl jūs pats par to uzzināt.
Piemēram, ja jūsu iecienītākā slavenība ieelpoja dziļāk par parasto, tad gaidiet rakstu par viņas elpošanas tehniku un kā to pārņemt savā ikdienā. Neaizmirstiet “ekspertu” komentārus, TV šova dalībnieks noteikti pastāstīs, ko viņš domā par to.

Visi šausminās, bet mēs joprojām lasām!

Šķiet, ka neviens neatzīst, ka lasa dzelteno presi, bet kaut kā dīvainā kārtā tie raksti vienmēr ieņem populārāko ziņu augšgalu.

Katrs no mums par saviem klikšķiem var smīnot taisnoties: “es tikai nejauši uzspiedu,” “gribēju izlasīt, cik viss ir smieklīgs”.
Patiesībā mēs visi gribam zināt, kas kuram tīši vai nejauši gadījies, kādā rindā stāvējis pie intīmo preču veikala un tamlīdzīgiem “sāļiem” gadījumiem.

Dzeltenā žurnālistika, influenceru drāmas.

Ja kas, šīs drāmas ir slavenību skandālu mazās māsas. Tā kā īstas slavenības kļūst arvien grūtāk “dzeltināt”, jo viņām ir PR komandas, kas visu slēpj, dzeltenā prese ir pievērsusies jaunam zvaigžņu veidam — influenceriem.

Kurš gan nav sekojis līdz tam, kā divi “TikTok” influenceri “nejauši” sāk ķildoties tiešraidē, un tad divas dienas vēlāk piedod viens otram (protams, ar sponsoru palīdzību)?

Mēs viņus pazīstam vairāk nekā mūsu pašu radiniekus, un dzeltenā prese par to stāsta, lai mēs nepalaistu garām nevienu sekundes daļu. Tā nu mūsdienās dzeltenā prese ir pielāgojusies.

Tā ir izteikti ātrāka, gudrāka (vai varbūt tieši otrādi), un nedaudz smaržo pēc “kaitinošas reklāmas pauzes”.

Pat ja mēs pukojamies par tās kvalitāti, to visu tāpat lasām, jo galu galā, kas gan vēl labāk uzlabo garastāvokli par kārtīgu devu no slavenību neveiksmju sērijas vai “šokējošu” ziņu, vai ne?

Nu ko, kā ar tevi?

Labu Dienu!

 

Dalies ar šo ziņu

labākais

Viena atbilde uz “Dzeltenā žurnālistika, nesenajā vēsturē un ar ko operē tagad”

  1. Harijs saka:

    No Latvijas laikrakstiem, svarīgākais!
    Mākslinieks Kristians Brekte saderinājies. Kas ir viņa līgava?
    Šķiršanās procesā tiek izmantoti visi ieroči. Baiba Sipeniece-Gavare par šķiršanos no bijušā vīra. Uttt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

uz augšu