Lielākai daļai tautiešu ir zināms, ka desmitajā novembrī ir Mārtiņi. Loģiski, ka tiek sumināts tieši Mārtiņš. Protams, netiks aizmirsts arī Markuss, Mārcis un Marks, tas nozīmē, ka klāt ir Mārtiņi vai pareizāk teikt, Mārtiņdienas.
Mārtiņi ir ziemas priekšvēstnesis.
Šī diena, Mārtiņi, latviešu gadskārtā ir zīmīga ar pēdējo rudens darbu nobeigšanu un sagatavošanos ziemai. Mārtiņos, beidzoties klusajam veļu laikam, ar dullām izdarībām un ziemas masku gājieniem sākas jautrais budēļu jeb ķekatu laiks.
Laikā, kad saules enerģija ir mazinājusies, mūsu senči caur Mārtiņdienas tradīcijām vairojuši ne tikai savu pozitīvo enerģiju, bet arī spēku, svētību un auglību nākamajam gadam.
Mārtiņdienas svinības Latvju tautai saistās ar gaiļa un vistas upurēšanu, lai saimniecības lopi būtu aizsargāti un zirgiem un govīm nepiemestos kaites.
Lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņdienā to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa dienā bērnu nosaukumi ir dažādi – mārtiņi, budēļi, buduļi,kūjnieki, čigāni u.c.
Mārtiņi, visi Latvieši ticēja.
Mārtiņa vakarā meitas ar aizsietām acīm un izplestām rokām skrejot uz sētu un ķerot sētas mietus. Cik roku starpā paliekot sētas mietu, tik gadu vēl jāgaida uz preciniekiem.
Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav iespējams nokļūt.
No Mārtiņiem līdz pat Metenim latvieši gājuši masku jeb viepļu gājienos. To nosaukumi un parašas atšķiras atkarībā no vietas un laika, kad maskās iets.
Kurzemē tās ir ķekatas, Zemgalē – budēļi, Latgalē – kaladnieki.
Mazāk zināmi nosaukumi ir buki, miežvilki, bubuļi u.c. Gājieni dodas no mājas uz māju, trokšņodami, dziedādami raksturīgas dziesmas ar piedziedājumiem kaladō, tōtari, duidō, olilō, kūčō u.c.
Galvenais, jābūt lielam troksnim.
Nedrīkst aizmirst, ka ķekatas saimniekiem jālaiž sētā, istabā, citādi svētība, veselība, auglība nenāks iekšā.
Mārtiņdienas vakarā vīrieši dotos dzīt Mārtiņu.
Ķekatniekus Mārtiņdienā sauc par Mārtiņa bērniem, viņi ir jautri un priecīgi, tika uzskatīts, ka mājās, kurās tie paviesojas, tiek nesta svētība. Pietiekams iemesls, lai dotos ķekatās pie tuvējiem draugiem un radiem.
Mārtiņbērni apvilkuši kažokus ar spalvaino pusi uz āru, nereti uzlikuši seju pakausī, nākuši istabā atsprākleniski jeb atmuguriski.
Rokās – žagaru bunte, un kaklā pakārta kulīte, kur ielikt cienastu.
Dzīvinošo pērienu ar bērza žagara rīksti dabū gan saimniece, gan mājas bērni, jo sevišķi ja nemāk pātarus skaitīt vai grāmatu lasīt, tāpat izkulti tiek arī saimes ļaudis.
Mārtiņbērni danco ar mājiniekiem, jokojas un ērmojas, pretī saņemot ceptu vai vārītu gaili, vistas kājas, karašas un plāceņus, nereti arī cimdus un zeķes.
Pazīstamākās ķekatnieku maskas mūspusē ir lācis, čigāns, zirgs, kaza, dzērve, arī Nāve, Velns, Laima, Ragana un citi.
Saulgriežos arī vareni jāēd un jādzer.
Līdz ķekatām vajagot saēst visu gaļu, un ja nevar
visu saēst, tad var vēl palikt tikai tik daudz, kā
var zobos saturēt; bet ja paliek vairāk, tad tas
jādzen laukā no mājas, tas nav nekāds saimnieks.
/J. Atteka, Nīca./
Ķekatu dienā vajaga lēkt ķekatās un paņemt lielu,
garu kadeģi un kadeģa galā vajaga uzsiet kādu linu
sauju, tad to gadu būs lieli lini.
/M. Ķaupelis, Nīca./
Cūkas kājiņas jāvāra par ķekatām.
/K. Lielozols, Nīca./
Kad lec ķekatās, tad aug gari lini.
/K. Lielozols, Nīca./
Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijā ir, apmēram, 13 400 Mārtiņa vārda īpašnieku.
Mārtiņdienu svin vairākas Eiropas tautas, un katrai no tām ar šo dienu saistās savas ieražas un tradīcijas. Vācieši Mārtiņos ceļ galdā zoss cepeti un alu, zviedri – putraimu putru un pīrāgus, latvieši Mārtiņdienā ēd zirņu pītes, gaili un iet budēļos.
Latviešu tautas ticējumi.
Tie noteic, ka Mārtiņu vakarā ir dūšīgi jādanco, lai aitām dzimst daudz jēru. Toties adīt Mārtiņos nedrīkst, jo tad dzimstot ragaini jēri.
Mārtiņu vakarā arī mēdz zīlēt. Lauku meičām, kuras vēlas noskaidrot, vai drīzumā tiks pie vīra, tiek ieteikts vakarā iet uz kūti un tumsā ķert jērus. Ja izdodas noķert aunu – vīrs būs rokā, ja aitu – kāzas nāksies vēl pagaidīt.
Pilsētniecēm tiek ieteikts pirms gulēt iešanas nomazgāt seju, bet to nenoslaucīt, jo sapnī parādīšoties nākamais vīrs ar dvieli pār plecu.
Tās pilsētnieces, kurām ūdens piegāde par parādiem atslēgta, bet uz aku iet slinkums, atliek vakarā izbāzt galvu pa logu un klausīties, no kuras puses suns ries, un cerēt, ka no turienes brauks arī precinieks.
TICĒJUMI.
- Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema.
- Ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.
- Ja Mārtiņdienā zosis pa dubļiem staigā, tad Lieldienās tās ies pa ledu.
- Ja ap Mārtiņiem kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasarsvētkiem būs maz zaļu lapu.
- Ja Mārtiņa diena iekrīt vecā mēnesī, tad tika pareģots, ka lopu labībai nebūs sāta un lopi daudz ēdīs.
- Ja Mārtiņdiena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
- Ja Mārtiņdiena ir miglaina, tad ziema būs silta. Ja Mārtiņdienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.
Mārtiņos gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai guntiņas nevajaga,
Kumeliņus barojot.
Nedomā saimeniece,
Ka es lēcu gaļas dēļ;
Es atlecu šovakar
Savus bērnus apraudzīt.
Saiminiece bēdājās,
Daudzi nāca budēlīši;
Nebēdājies, saimeniece,
Esam visi paēduši.
Nebaidies, saimeniece,
Mēs nenācām ēst uz dzert,
Mēs tik nācam padziedāt
Un ar tevi parunāt.
Mārtiņi un zīmīgi ticējumi.
- Ja ap Mārtiņiem kokos vēl zaļas lapas – nākamgad ap Vasarsvētkiem to būs maz.
- Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
- Ja Mārtiņa diena miglaina, tad ziema būs silta.
- Ja Mārtiņos jumti ir sniegā – būs gara ziema.
- Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.
- Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.
- Ja Mārtiņos zosis pa ledu iet – Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.
RECEPTES MĀRTIŅIEM.
Super ēdiens no vištuka…
Sastāvdaļas (4 porcijas):
– Vista – 1gab
– Ķiploks – 3 daiviņas
– Čili pulveris – 2 tējkarotes
– Sviests – 1 ēd.k.
– Āboli – 3 gab
– Rozīnes – 1 sauja
– Medus – 1-2 ēdamk.
– Rozmarīns – 2 zari
– Sāls/pipari – pēc garšas
Piedevas:
– Pastinaks – 2 gab
– Kālis – 2 gab
– Rācenis – 1 gab
– Burkāns – 3 gab
– Ķiploks – 2 gab
– Rozmarīns – 1 zars
– Sviests – 1-2 ēdamk.
– Sāls/pipari – pēc garšas
Pagatavošanas laiks: 2,5 stundas
Pagatavošana:
– Nomizo ābolus, attīri no sēkliņām, sagriez gabalos
– Sajauc ābolus ar rozīnēm un medu. Klāt pievieno 1 tējkaroti čili, 1 zariņu sasmalcināta rozmarīna un 1 daiviņu sasmalcināta ķiploka.
– Pārējo rozmarīnu un ķiploku sasmalcini, sajauc kopā ar čili, izkausētu sviestu un apsmērē vistu gan no iekšpuses, gan ārpuses.
– Pildi vistu ar āboliem, aizsien ar diegu, lai pildījums neizbirst.
– Sakarsē cepeškrāsni līdz 170 grādiem un liec pildīto vistu cepties aptuveni 1,5 – 2 h.
Atceries! Cepeti vari cept arī folijā, folija plēvē vai čuguna katliņā ar vāku. Tad viss šķidrums paliks traukā un cepetis būs sulīgāks.
Piedevas – krāsnī ceptas saknes.
– Notīri saknes un sagriez vienāda lieluma gabalos.
– Ķiploku attīri tikai no ārējās mizas un liec veselu klāt dārzeņiem – tā tas saglabās visas garšas.
– Sajauc dārzeņus ar sasmalcinātu rozmarīnu, sāli, pipariem un sviestu.
– Tāpat kā cepeti, saknes un ķiploku cep noslēgtā traukā, folijā vai folija plēvē.
– Kad cepetis gandrīz gatavs, liec krāsnī dārzeņus.
Atceries! Šādā veidā vari pildīt arī zoss vai gaiļa cepeti.
Ja kas, Mārtiņdienas simbols ir gailis. Gailis ir gaismas saucējs, tā dziesma atskan kā vēstnesis saules lēktam. Savukārt sarkanās krāsas simbolika saistīta ar uguni un dzīvību.
Mūsdienās šo tradīciju ar Mārtiņa meklēšanu var pielāgot, dodoties masku gājienā uz māju, kurā patiešām mīt Mārtiņš, apdziedot viņu un kopā izdancojoties.
Kāpēc gan ne, gardumus līdzi var paņemt arī paši ķekatnieki.
Labu Dienu, sakarīgus Mārtiņus!
Skaidras mēneša naktis ap Mārtiņiem sakrīt ar skaidru siena laiku.
Kad ap Mārtiņiem vēl kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasaras svētkiem būs vēl maz zaļu lapu.
Cik ilgi pēc Mārtiņiem kokiem vēl turas lapas, tik ilgi pēc Jurģiem nebūs vēl zāles.
Ja Mārtiņa dienā zosis iet pa ledu, tad Ziemassvētkos viņas peldēs pa ūdeni.
Smuki!