Īrijas paradoksi. Kas ir pirmā lieta, par ko jūs domājat, kad kāds saka “Īrija”? Alus, jūra, rudmataini cilvēki, Leprikoni, varbūt āboliņa lapas? Šodien es mēģināšu atspēkot daudzus stereotipus par Īriju un parādīšu to no otras puses.
Kā nekā es tur esmu bijis un arī alu baudījis! Daudz atziņu ieguvu Droghedas muzeja apmeklējuma laikā. Piemēram, es jums teikšu, ka šajā valstī nav tik daudz rudmatainu indivīdu, kā pieņemts uzskatīt.
Dublinas Ginesa alus patēriņa ziņā īri ne tuvu nav priekšā visas pasaules lielajiem dzērājiem. Vai esi gatavs uzzināt negaidītus faktus? Domāju, ka jā!
Īrijas paradoksi, tikai 10% īru cilvēku ir rudmataini.
Īri galvenokārt asociējas ar ugunīgi rudmatainiem skaistiem vīriešiem un skaistām sievietēm. Lauzīšu šo stereotipu ar statistikas palīdzību, saskaņā ar kuru tikai 10% īru ir dabiski rudi mati.
Drakulai ir īru saknes.
Daudzi zina, ka Brema Stokera romāna “Drakula” varoņa prototips ir reāla persona. Vlads III Basarabs, plašāk pazīstams kā Vlads Drakula, Valahijas (mūsdienu Rumānijas teritorija) princis.
Viņš esot dzīvojis 15. gadsimtā, tātad pasen. Tomēr daži vēsturnieki uzskata, ka Stokers, kurš dzimis un audzis Dublinā, smēlies iedvesmu no īru folkloras, lai radītu slavenā asinssūcēja tēlu. Saskaņā ar leģendu Vlads bija ļoti bāls, kā jau vampīram pieklājas.
Viņš terorizēja savus pavalstniekus, kuri no viņa baidījās un uzskatīja viņu par burvi. Reiz viņu pacietība pārtrūka, un viņi lūdza vienu karavīru nogalināt viņu kungu. Karotājs burvi nogalināja veselas divas reizes, bet katru reizi viņš piecēlās no kapa un pieprasīja no neuzticīgajiem pavalstniekiem cieņu.
Cieņa izpaudās ar pavalstnieku upurēšanu, asiņu kausu veidā. Drakula neatgriezās dzīvē tikai tad, kad pēc druīda ieteikuma karotājs vispirms ar zobenu nocirta Drakulai galvu. Pēc tam apglabāja ar kājām pret debesīm un uzlika uz kapa milzīgu akmeni.
Īrijas paradoksi, pirātu karaliene.
Granuāla jeb Greisa O’Malija ir klana vadoņa, īru nemiernieka un ziemeļu jūru pērkona negaisa meita, kas dzīvoja 16. gadsimtā. Pēc tēva nāves Granuāla godīgā cīņā uzvarēja brāli un ieņēma līdera vietu.
Viņas nodarbošanās bija pirātisms. Viņa lieliski pārvaldīja zobenu cīņas tehniku, cīnījās līdzvērtīgi vīriešiem, izcēlās ar drosmi. Bija kaislīga rakstura un tajā pašā laikā pārdomāta stratēģe, laba politiķe.
Kā vēsta viena leģenda, drosmīgā Greisa jau nākamajā dienā pēc dzemdībām piedalījās jūras duelī ar Alžīrijas pirātiem un iedvesmoja savus ļaudis ar vārdiem, ka dzemdēt ir sliktāk nekā cīnīties. Lūk tā, bet vai tu zināji par īru Greisu?
Īrija ir otrā tējas patērētāja valsts pasaulē.
Statistika liecina, ka turki ir pirmajā vietā, bet īri ir godpilnajā otrajā vietā. Zīmīgi, ka Lielbritānija ir tikai trešajā vietā.
Svētā Patrika diena.
Svētā Patrika diena tiek svinēta 17. martā un ir valsts svētki Īrijā, Ziemeļīrijā un Kanādas provincē Ņūfaundlendā un Labradorā. Kanādā svētkus popularizē alus zīmols Guinness.
Dublinā un daudzās citās Īrijas pilsētās visos valsts bāros notiek festivāli, parādes un, protams, alus ballītes. Svētku simboli ir trīslapu āboliņš, Īrijas karogs un Leprikons.
Leprikoni ir vispopulārākie Īrijā dzīvojošie pasaku tēli. Tie eksistē īru leģendās jau kopš Viduslaikiem. Tradicionāli leprikoni ir gara auguma un bieži vien parādās cilvēkiem kā veci vīriņi.
Tātad, daudz citādāki, kādus mūsdienās esam tos raduši idealizēt. Bieži tos attēlo, kā mazus, bērnišķīgus un zaļā kostīmā. Šajā dienā ir pieņemts valkāt zaļas drēbes. Amerikas pilsētā Čikāgā Svētā Patrika dienā krāso upi zaļā krāsā.
Paskats patiešām ir iespaidīgs.
Svētā Patrika diena tiek svinēta daudzās citās pasaules valstīs. Svinības ir īpaši plašas Apvienotajā Karalistē, Kanādā, ASV, Argentīnā, Austrālijā un Jaunzēlandē.
Ja kas, Nigērija pārdod vairāk Ginesa alu nekā Īrijā.
Pārsteidzošs fakts! No 150 pasaules valstīm, kurās tiek pārdots Īru Guinness, Nigērija ir līdere gan patēriņa, gan ražošanas apjoma ziņā. Tādējādi izrādās, ka Nigērijā dzer Ginesa alu vairāk nekā pašā Īrijā.
Īrijas paradoksi vai īru filozofija.
Īru tautas pasaulīgā filozofija un attieksme pret dzīvi kopumā ir tieši tas, ko ārzemniekiem vajadzētu mācīties no īriem. Man patīk viena no īru tautas gudrībām:
“Ir tikai divas lietas, par kurām jāuztraucas. Vai esat vesels vai slims. Ja esi vesels, tad tev nav par ko uztraukties, bet ja esi slims, tad ir tikai divas lietas, par kurām jāuztraucas. Vai nu tu izveseļosies, vai tu nomirsti.
Ja tu izveseļosies, tad tev nav par ko uztraukties, bet ja tu nomirsti, tad ir tikai divas lietas, par kurām jāuztraucas. Vai nu nokļūsi debesīs vai ellē”.
Filozofiska prātojuma nobeigums ir satriecoši interesants.
Ja tu nokļūsi debesīs, tev nav par ko uztraukties, bet, ja tu nokļūsi ellē, tu būsi tik sasodīti aizņemts, nu ļoti aizņemts! VELNS PARĀVIS, būsi aizņemts spiežot roku draugiem, ka tev vairs nebūs ne par ko jāuztraucas.
Optimisma pilna filozofija. Vai tu zināji šos faktus? Domāju, ka šo to nezināji.
Labu Dienu!
