Kaķis iestrēgst. Viņi ar savu dabisko graciozitāti, ir meistari vertikālajā kustībā. Viņi ar vieglumu pārvietojas pa mēbelēm, baletdejotājiem līdzīgi izvairoties no trausliem priekšmetiem un lidojot augšup pa aizkariem kā cirka akrobāti.
Tomēr šis medību un spēles instinkts, kas dzen viņus augšup, bieži vien noved pie dīvainas un mulsinošas situācijas: iestrēgšanas kokā.
Kāpēc radījums, kas spēj piezemēties uz četrām ķepām pēc kritiena no jebkāda augstuma, pēkšņi zaudē savu drosmi un paliek bezpalīdzīgs uz koka zara?
Šis fenomens ir aizraujošs anatomijas, fizikas un psiholoģijas sajaukums.
Kaķis iestrēgst, instinktu duelis.
Kaķu motivācija kāpt kokos ir sadalīta divos pretrunīgos instinktu polos: mednieks un medījums.
Mednieka Aicinājums.
Kaķis ir dzimis plēsējs. Sīvā medību tieksme var likt viņam bez domāšanas sekot putnam, vāverei vai pat lidojošai lapai augšup pa koka stumbru. Koka augšējie zari piedāvā ideālu skatu punktu, kas ļauj pārraudzīt apkārtni un plānot nākamo uzbrukumu.
Augstums nodrošina arī neaizskaramības sajūtu, radot mierīgu, no apkārtējās pasaules nošķirtu oāzi, kurā pat visuzmanīgākais plēsējs jūtas drošībā.
Patvērums no Briesmām.
Biežāk kaķi kāpj kokos, lai izbēgtu no briesmām. Skaļš troksnis, agresīvs suns vai cits plēsējs var pārvērst kaķa reakciju no eleganta soļa uz panisku bēgšanu. Šādā situācijā koks ir ātrs un efektīvs drošības patvērums.
Kaķis intuitīvi zina, ka augstums sniedz distanci no zemes līmeņa draudiem, un, vadoties no instinkta, tas nekavējoties meklē vertikālu glābiņu.
Vienkārša Ziņkārība un Spēle.
Papildus medībām un izdzīvošanai, kaķi, it īpaši jaunāki, bieži izmanto kokus vienkārši spēlēm un izpētei. Koks viņiem ir kā milzīgs, strukturēts vingrošanas zāles trenažieris un liela kaķu skrāpēšanas stabs.
Kāpjot augšup, kaķis stiepj ķermeni, stiprina muskuļus un uzjautrina savas maņas, kas ir tīra bauda. Tas ir adrenalīns, ko rada kustība, atklājot, “kas gan atrodas tur augšā?” Tomēr tieši šis spēles prieks noved pie bēdīgā atklājuma, ka mehānika, kas ļauj pacelties, ir radikāli atšķirīga no tās, kas nepieciešama nolaišanai.
Anatomiska mīkla, kāpšanas un nolaišanās mehānika.
Galvenais iemesls, kāpēc kaķi iestrēgst, ir tieši viņu anatomijā. Kaķa nagi, kas ir perfekti piemēroti pacelšanai, faktiski ir šķērslis nolaišanai.
Aizkarošie nagi.
Kaķu nagi ir stipri, asi un izliekti iekšup, veidojot ideālus āķus, kas satver koka mizu, nodrošinot maksimālu saķeri kustībā uz augšu. Tie darbojas kā alpīnista cirvīši, pavelkot ķermeni uz nākamo pakāpienu.
Tomēr, lai nolaistos ar galvu uz leju, kā tas notiek, piemēram, vāverēm vai jenotiem, šiem pašiem nagiem būtu jāspēj atspiesties un satvert mizu virzienā uz leju. Tā kā tie ir izliekti, tie nespēj to izdarīt, un kaķa ķepas vienkārši slīd.
Kājas rotācijas ierobežojums.
Atšķirībā no vāverēm vai, piemēram, tām retajām savvaļas kaķu sugām kā margaju kaķis, mājas kaķiem trūkst nepieciešamās potītes locītavu elastības, lai tās pagrieztu par 180 grādiem.
Tieši šī kustība ļauj citiem dzīvniekiem, nolaižoties ar galvu uz leju, vērst pakaļkāju nagus pret koku, nodrošinot drošu bremzēšanu. Mājas kaķis to nevar, kas nozīmē, ka nolaišanās ar galvu uz leju ir praktiski neiespējama bez nekontrolētas krišanas riska.
Mugurkaula koordinācija.
Teorētiski kaķis var mēģināt nolaisties, atpakaļgaitā rāpjoties, ar asti uz leju. Šī poza ļauj nagiem darboties pareizajā virzienā. Tomēr šī kustība nav kaķa dabiskais ieradums.
Tā prasa sarežģītu priekšējo un pakaļējo ķepu koordināciju, un galvenais. tā prasa, lai kaķis nevarētu redzēt, uz ko viņš kāpj. Kaķa smadzenes, kas ir ieprogrammētas kontrolētai, redzei balstītai kustībai, bieži signalizē “apstāties!” vai “briesmas!”.
Ikdienā kaķi reti praktizē nolaišanos; parasti viņi vienkārši nolec no zemiem augstumiem. Kad kaķis ir uzkāpis pārāk augstu, lai lēktu, un nespēj nolaisties atpakaļgaitā, viņš ir iestrēdzis. Iekļūšana kokā bija ieradums, bet nolaišanās kļūst par eksistenciālu stresu.
Psiholoģiskā barjera.
Bailes un panika.
Dažreiz kaķis nav fiziski iestrēdzis, bet gan psiholoģiski paralizēts. Panika pastiprina fiziskās grūtības. Ja kaķis tika uzspiests kokā ar pakaļdzīšanās palīdzību, vai ja tas ir iekštelpu kaķis, kurš nav pieradis pie āra vides, viņa bailes no augstuma, svešiem trokšņiem un zemes līmeņa draudiem var būt tik lielas, ka viņš sastingst un atsakās mēģināt jebkādu kustību, pat ja fiziski spētu nolaisties.
Viņa instinkts ir nekustīgi turēties pie zara, gaidot, ka briesmas pāries. Šeit jāatgādina par briesmām, ko rada nekontrolēta kaķu atrašanās ārpus mājas, kas var radīt dzīvniekam riskantas situācijas un pat maksāt dzīvību.
Glābšanas darbības.
Ko Darīt, ja kaķis iestrēdzis kokā?
1. Saglabājiet Mieru: Kaķi ir ļoti jutīgi pret cilvēka emocijām. Jūsu panika tikai pastiprinās kaķa bailes. Sēdiet pie koka vai stāviet mierīgi, runājiet ar viņu rāmā, nomierinošā balsī. Viņam ir jāsaprot, ka briesmas ir pagājušas.
2. Izmantojiet Ēdiena Spēku: Kaķa oža ir spēcīgs motivators. Novietojiet zem koka bļodu ar viņa iecienītāko, smaržīgāko ēdienu. Mitrā barība, nedaudz sasildīta, radīs spēcīgāku aromātu, kas var pārvarēt viņa bailes un pārliecināt, ka nolaišanās ir vērta riska. Sēdiet klusi netālu, ļaujot kaķim redzēt jūsu klātbūtni kā drošības signālu.
3. Izveidojiet Rampas Ceļu: Ja kaķis atrodas sasniedzamā augstumā, varat mēģināt atvieglot viņa nolaišanos, atbalstot pret koku garu dēli vai stabilas kāpnes. Novietojiet to slīpā leņķī. Tā vietā, lai mēģinātu rāpties pa stāvu stumbru atpakaļgaitā, kaķis var “nolīst” pa drošāku rampu. Pēc rampas izveidošanas, dodieties prom uz kādu laiku. Kaķis, jūtoties vienatnē, var būt drosmīgāks.
4. Zvaniet Profesionāļiem: Ja kaķis atrodas ļoti augstu, vai ja laika apstākļi pasliktinās, ir prātīgāk meklēt profesionālu palīdzību. Vairumā valstu šim nolūkam ir specializētas kaķu glābšanas grupas (bieži ar alpīnistu vai arboristu pieredzi), vai arī var vērsties pie vietējiem ugunsdzēsējiem vai koku apkopējiem. Viņiem ir pareizs aprīkojums, lai nodrošinātu drošu glābšanu gan kaķim, gan sev.
Neuzņemieties Nepamatotu Risku.
Kaķa saimniekam, kuram nav pieredzes kāpšanā, nevajadzētu mēģināt pašam uzkāpt kokā. Nobijies kaķis var spēcīgi saskrāpēt, un kritiens no koka var beigties ar nopietnu savainojumu jums pašam.
Jūsu drošība ir svarīga.
Kaķi nav gļēvi, bet viņi ir radības, kas bioloģiski nav piemērotas atkāpšanās kustībai no augstuma. Viņi ir veiklības un lokanības iemiesojums, kas uzdrošinās doties turp, kur neviens cits neiet. Tieši šajā drosmē un viņu neatkārtojamajā anatomijā slēpjas atbilde.
Kaķi iestrēgst, jo viņi ir radīti, lai ietu uz priekšu un augšup, bet ne atpakaļgaitā un lejup. Pat visveiksmīgākajam alpīnistam reizēm ir nepieciešama palīdzība, lai droši nokļūtu atpakaļ uz zemes.
Labu Dienu kopā ar savu draugu, kaķi!
