Kara draudi. Skatoties uz politisko un drošības situāciju 2026. gada sākumā, Krievijas iespējamais uzbrukums Baltijas valstīm, Polijai vai Somijai tiek vērtēts caur divām atšķirīgām prizmām, kā tieša militāra agresija un hibrīdkara eskalācija.
Pašreizējā analīze rāda, ka tiešs, konvencionāls uzbrukums NATO dalībvalstij 2026. gadā joprojām tiek uzskatīts par maz ticamu, taču “pelēkās zonas” konflikti ir kļuvuši par ikdienu.
Kara draud,i krievu retorika un publikācijas.
“Vēsturiskās zemes”
Krievijas presē un amatpersonu (piemēram, Dmitrija Medvedeva) izteikumos 2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā dominē agresīvs tonis, īpaši vēršoties pret Somiju un Baltijas valstīm.
- Vēsturiskais revizionisms: Krievijas propaganda arvien biežāk izmanto tēzi par “vēsturiskajām zemēm”, kas ietver ne tikai Ukrainu, bet arī Somiju, Poliju un Baltiju.
- Somijas faktors: Kopš Somijas iestāšanās NATO, Krievijas retorika ir kļuvusi īpaši asa. Medvedevs 2026. gada janvārī atklāti draudēja Somijai, apgalvojot, ka tai “jāmaksā par rusofobiju”.
- Robežu jautājums: Tiek uzturēta spriedze par robežu pārskatīšanu Baltijas jūrā, ko eksperti vērtē kā mēģinājumu testēt NATO reakcijas ātrumu un vienotību.
Eiropas politiķu un izlūkdienestu vērtējums.
Eiropas līderu un drošības ekspertu viedokļi 2026. gadā ir kļuvuši pragmatiski skarbi:
- Igaunijas un citu Baltijas valstu izlūkdienesti: Lai gan tiek ziņots, ka Krievija šobrīd nepārvieto lielus spēkus tiešam uzbrukumam NATO (jo lielākā daļa resursu joprojām ir piesaistīti Ukrainai), tiek uzsvērts, ka Krievijas armijas reforma un ražošanas jaudu palielināšana ir vērsta uz ilgtermiņa konfrontāciju ar Rietumiem.
- Hibrīdkarš kā galvenais risks: Eiropas Savienības 2026. gada riska analīzēs kā lielākais apdraudējums tiek minēta kritiskās infrastruktūras sabotāža (zemūdens kabeļi, energotīkli) un masveida dezinformācija, lai šķeltu sabiedrību pirms vēlēšanām.
- Deterrence (Atturēšana): NATO amatpersonas, tostarp ģenerālsekretārs Marks Rute, uzsver, ka 2026. gads ir izšķirošs investīcijām aizsardzībā, lai “aizvērtu iespēju logu” Krievijai.
Maz ticams, ka 2026. gadā mēs redzēsim tanku kolonnas pie Latvijas vai Somijas robežām, taču ir gandrīz droši, ka turpināsies un pastiprināsies kiberuzbrukumi, gaisa telpas pārkāpumi ar droni un mēģinājumi destabilizēt ekonomiku.
Ņemot vērā 2026. gada sākuma saspīlēto gaisotni, hibrīdkarš vairs nav tikai “teorētisks apdraudējums”, tā ir ikdienas realitāte, kas vērsta uz sabiedrības nogurdināšanu un valsts struktūru paralizēšanu.
Šeit ir padziļināta analīze par diviem kritiskākajiem hibrīdkara aspektiem Baltijā:
Enerģētikas karš.
BRELL atslēgšana un “energo-terorisms”.
- gada sākums ir vēsturisks brīdis, jo Baltijas valstis ir praktiski pabeigušas sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem.
- Krievijas reakcija presē: Krievijas enerģētikas eksperti un propagandas kanāli (piemēram, TASS vai RIA Novosti) to interpretē kā “enerģētisko blokādi pret Kaļiņingradu”. Tas kalpo par ieganstu atbildes pasākumiem.
- Sabotāžas risks: Eiropas politiķi (īpaši Polijas un Zviedrijas pārstāvji) uzsver risku zemūdens enerģijas kabeļiem (NordBalt, Estlink). Jebkurš “tehnisks negadījums” Baltijas jūrā 2026. gadā tiek uztverts kā apzināta diversija.
- Mērķis: Izraisīt īslaicīgus elektroapgādes traucējumus vai strauju cenu lēcienu, lai izraisītu iedzīvotāju neapmierinātību un protestus pret vietējām valdībām.
Dezinformācija un “Iekšējā šķelšana”.
Krievijas dezinformācijas mašinērija ir kļuvusi daudz smalkāka, izmantojot mākslīgo intelektu (deepfakes), lai radītu haosu.
- Galvenie naratīvi:
- “Pamestie un nodotie”: Baltijas iedzīvotājiem tiek potēta doma, ka lielās NATO valstis (Vācija, Francija) krīzes brīdī nepalīdzēs un Baltija ir tikai “lielvaru spēļu laukums”.
- Sociālā netaisnība: Tiek izmantots fakts, ka liela daļa budžeta tiek novirzīta aizsardzībai. Propaganda kliedz: “Nauda tiek tērēta tankiem, nevis slimnīcām un pensijām.”
- Etniskā spriedze: Mēģinājumi radīt konfliktus starp vietējiem iedzīvotājiem un ukraiņu bēgļiem, kā arī starp latviešiem un krievvalodīgajiem, izmantojot mākslīgi radītus “incidentus” sociālajos tīklos.
Eiropas politiķu atbildes stratēģija.
Eiropas līmenī 2026. gadā ir mainījusies pieeja: no “reaģēšanas” uz “proaktīvu ierobežošanu”.
- Hibrīdā reaģēšanas vienība: Baltijas valstīs ir izvietoti pastāvīgi NATO hibrīdā apdraudējuma analīzes centri, kas cieši sadarbojas ar tehnoloģiju milžiem (Google, Meta), lai bloķētu mākslīgā intelekta ģenerētu propagandu reāllaikā.
- Vienotā aizsardzība: Polija un Baltijas valstis 2026. gadā veido vienotu “Dzelzs priekškaru 2.0” — masīvu robežu nostiprināšanas projektu, kas ietver gan fiziskus žogus, gan elektroniskās karadarbības (EW) sistēmas, kas slāpē Krievijas dronu aktivitātes pie robežām.
Vai tas strādā?
Krievijas mērķis 2026. gadā nav “iekarot” teritoriju hibrīdkarā, bet gan radīt pārliecību, ka Baltija ir nestabila. Ja investori un iedzīvotāji jutīsies apdraudēti, valsts ekonomika pavājināsies pati no sevis.
Kritisks novērojums: Eiropas politiķi tagad atklāti atzīst hibrīdkarš ir karš, un uz to var nākties atbildēt ne tikai ar sankcijām, bet arī ar asimetriskiem pretpasākumiem kiberstelpā.
Šogad Baltijas valstis ir pārgājušas no pasīvas aizsardzības uz “aktīvās noturības” modeli. Tā vairs nav tikai reaģēšana uz incidentiem, bet gan integrēta sistēma, kurā kiberdrošība ir tikpat svarīga kā robežsardze.
Lūk, galvenie virzieni, kuros Latvija, Lietuva un Igaunija 2026. gadā stiprina savu noturību:
“Mākoņa valdība” un datu suverenitāte.
Mācoties no Ukrainas pieredzes, Baltijas valstis ir ieviesušas risinājumus, lai valsts darbība neapstātos pat fiziska iebrukuma vai masīva kiberuzbrukuma gadījumā:
- Datu vēstniecības: Igaunijas aizsāktais modelis tagad ir realitāte visām trim valstīm. Kritiskie valsts reģistri (iedzīvotāju dati, zemesgrāmata, banku sistēmas) tiek spoguļoti “mākoņos” serveros Luksemburgā un Islandē.
- Valsts darbība no jebkuras vietas: 2026. gadā Latvijas un Lietuvas ierēdņi ir apmācīti strādāt pilnīgi decentralizēti, izmantojot drošus, kvantu-noturīgus šifrēšanas kanālus.
Kiber-zemessardze un sabiedrības iesaiste.
Baltijā kiberdrošība vairs nav tikai dažu speciālistu darbs. Tā ir kļuvusi par “totālās aizsardzības” sastāvdaļu:
- Brīvprātīgie kiber-vienību speciālisti: Latvijas Zemessardzes Kiberapsardzības vienība un Igaunijas Kaitseliit kiber-vienība 2026. gadā ir dubultojusi savu skaitlisko sastāvu. Tie ir augstākā līmeņa IT speciālisti, kuri ikdienā strādā privātajā sektorā, bet krīzes brīdī nekavējoties pieslēdzas valsts kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.
- Digitālā pašizglītība: Skolās un valsts iestādēs 2026. gadā regulāri notiek “digitālās ugunsdzēsības” mācības — iedzīvotāji tiek apmācīti atpazīt AI ģenerētus viltus video un ziņojumus, kas vērsti uz panikas celšanu.
Tehnoloģiskais “Vairogs” un AI pret AI.
Tā kā Krievija uzbrukumiem izmanto automatizētus botu tīklus un AI rīkus, Baltija atbild ar to pašu:
- Reāllaika dezinformācijas monitorings: Izmantojot kopīgu Baltijas valstu AI platformu, tiek analizētas sociālo tīklu plūsmas. Sistēma spēj identificēt koordinētu viltus ziņu kampaņu dažu minūšu laikā, pirms tā kļuvusi virāla, un automātiski brīdināt medijus un iedzīvotājus.
- Kritisko tīklu automatizēta aizsardzība: Energoapgādes un ūdensapgādes sistēmas ir aprīkotas ar pašdziedinošiem algoritmiem, kas, pamanot aizdomīgu aktivitāti (piemēram, mēģinājumu attālināti slēgt apakšstacijas), automātiski izolē bojāto segmentu, neietekmējot kopējo tīklu.
Reģionālā sadarbība: “Baltijas kiber-koridors”.
Skaidrs ka vairs nepastāv trīs atsevišķas kiberzonas.
- Kopīgs operāciju centrs: Rīgā vai Viļņā bāzēts apvienotais centrs nodrošina, ka uzbrukums vienai valstij tiek uzreiz uztverts kā uzbrukums visām trim. Ja Igaunijas banku sektors piedzīvo uzbrukumu, Latvijas un Lietuvas aizsardzības sistēmas automātiski pielāgo savus filtrus.
Kopsavilkums par politisko gribu.
Eiropas politiķi, vērojot šos procesus, Baltiju 2026. gadā dēvē par “Digitālo cietoksni”. Šī noturība ir galvenais iemesls, kāpēc tiešs uzbrukums Krievijai šķiet nepievilcīgs Baltijas valstis ir pierādījušas, ka tās nav viegls mērķis, kuru varētu demoralizēt tikai ar dažiem kiberuzbrukumiem vai elektrības atslēgšanu.
Labu Dienu!
