Kukaiņi dārzā. Dārza pasaule ir daudzveidīga un piepildīta ar dzīvību, un tajā nozīmīgu vietu ieņem kukaiņi. Lai gan daudzi dārzkopji tos uzskata par ienaidniekiem, no kuriem jāatbrīvojas, patiesībā liela daļa kukaiņu ir dārza labie palīgi.
Pēdējā laikā arvien populārāka kļūst dabīgā dārza kopšana, kas nozīmē atteikšanos no plaša spektra insekticīdu lietošanas un paļaušanos uz dabas līdzsvaru. Šajā pieejā kukaiņi spēlē galveno lomu, palīdzot mums cīņā pret kaitēkļiem un nodrošinot bagātīgu ražu.
Šo noderīgo kukaiņu pamatgrupas ir divas: apputeksnētāji, bez kuriem augļi un sēklas vienkārši neizveidotos, un entomofāgi jeb plēsīgie kukaiņi, kas medī un iznīcina kaitēkļus. Iepazīsimies ar dažiem no svarīgākajiem dārza sabiedrotajiem un uzzināsim, kā tos piesaistīt savā dārzā.
Kukaiņi dārzā, apputeksnētāji.
Bez apputeksnēšanas nav iespējams iegūt augļus, sēklas vai ogas. Tā ir dzīvības atslēga dārzā. Šeit svarīgākie palīgi ir bites un kamenes.
Medus bites (Anthophila)
Bites ir vieni no svarīgākajiem apputeksnētājiem. Tās apputeksnē aptuveni 80% no visiem kultivētajiem augiem, tostarp augļu kokus, dārzeņus un ogulājus.
Kā reiz izcilais fiziķis Alberts Einšteins esot teicis: “Ja bites pazudīs, cilvēcei atliks tikai četri gadi.” Lai gan šī frāze nav dokumentāli apstiprināta, tā uzsver bišu lielo nozīmi ekosistēmā.
Diemžēl mūsdienās bišu populācija visā pasaulē samazinās, galvenokārt pārmērīgas pesticīdu un herbicīdu lietošanas dēļ.
Medus bites ir ne tikai lieliskas apputeksnētāja, bet arī ražo medu, vasku, ziedputekšņus, propolisu un peru pieniņu, kas ir vērtīgi produkti gan uzturā, gan medicīnā.
Lai piesaistītu bites, stādiet dārzā bagātīgi ziedošus, nektāru un ziedputekšņus ražojošus augus.
Kamenes (Bombus)
Kamenes ir vēl vieni izcili dārza strādnieki. Tās ir miermīlīgas, aukstumizturīgas un spēj strādāt arī vēsākos laika apstākļos, kad bites vēl nav aktīvas.
Pateicoties to garajai mēlei, kamenes ir ideālas apputeksnētāja augiem ar dziļiem ziediem, piemēram, sarkanajam āboliņam. Viena kamene dienas laikā var apputeksnēt pat tūkstošu ziedu, turklāt tās spēj apputeksnēt arī tomātu ziedus, kas bieži prasa vibrācijas apputeksnēšanu.
Kameņu saimes parasti veido ligzdas pazemē, dobumos vai pat putnu būrīšos. Pavasarī no pārziemojušas karalienes izšķiļas strādnieces, un vasaras beigās parādās jaunās karalienes un tēviņi, lai nodrošinātu sugas turpināšanos.
Lai piesaistītu kamenes, dārzā atstājiet dabiskas vietas ar sausiem stiebriem un zariem, kur tās varētu veidot ligzdas.
Vientuļās bites (Osmija).
Pasaulē pastāv arī daudzas vientuļās bišu sugas. Viena no tām, osmija, ir īpaši slavena ar savu darba sparu un miermīlīgo raksturu.
Tās nekož un ir lieliski apputeksnētāji, kas palielina ražu bumbieru un citu augļu koku dārzos. Vientuļās bites parasti nelido tālu no savas ligzdas, tādēļ tās ir īpaši efektīvas nelielu platību apputeksnēšanai. Tās strādā pat lietainā un mākoņainā laikā, kad medus bites nedarbojas.
Lai piesaistītu osmijas, dārzā var izveidot “viesnīcas” no sausiem niedru kātiem vai koka bluķīšiem ar izurbtiem caurumiem. Novietojiet tās saulainā, no vēja pasargātā vietā.
Entomofāgi.
Dabiskā kaitēkļu kontrole.
Šie kukaiņi ir dārza “mednieki”, kas barojas ar kaitēkļiem, tādējādi palīdzot uzturēt ekosistēmas līdzsvaru.
Mārīte (Coccinella septempunctata)
Mārīte un tās kāpuri ir ārkārtīgi rijīgi plēsēji. Šī mazā, sarkanā vabole ar septiņiem punktiem ir spēcīgs ierocis cīņā pret laputīm, krustziežu blusām un ērču sugām.
Viena mārīte dienā var apēst aptuveni 200 laputu, bet tās kāpuri ir vēl rijīgāki. Lai piesaistītu mārītes, dārzā stādiet kliņģerītes, koriandru, ķimenes, dilles un pelašķus.
Mārītes var piesaistīt arī ar cukura sīrupu, ko izsmidzina uz laputu skartajiem augiem (150 g cukura uz 1 litru silta ūdens). Ziemošanai atstājiet sakritušās koku lapas un mizas gabalus.
Zeltactiņa (Chrysopidae)
Zeltactiņa ir elegants, zaļš kukainis ar caurspīdīgiem, tīklotiem spārniem un zeltainām acīm. Gan pieaugušie kukaiņi, gan to kāpuri ir neapšaubāmi dārza palīgi, kas medī laputis, baltās mušas un citus mīkstus kukaiņus.
Zeltactiņu olas bieži var redzēt karājamies uz gariem pavedieniem zem lapām. Lai piesaistītu zeltactiņas, dārzā stādiet papardes, dillēm un pelašķiem līdzīgus augus.
Ugunsdzēsēju vabole (Cantharidae)
Šī, no bērnības pazīstamā, mīkstā vabole ir lielisks dārza sargs. Tā iznīcina laputu kāpurus, gliemežus un citus kaitēkļus. Tās ir viegli atpazīstamas pēc sarkanās vai oranžās krāsas ar melniem plankumiem.
Tās ir aktīvas dienas laikā un ir viegli novērojamas, pārvietojoties pa augiem.
Ziedmušas (Syrphidae)
Ziedmušas bieži sajauc ar lapsenēm, jo tās ir līdzīgi svītrainas, taču tās nespēj dzelt. Tās ir izcilas apputeksnētājas, bet to kāpuri ir nešpetni plēsēji, kas pārtiek no laputīm.
Atšķirībā no lapsenēm, ziedu mušas spēj ilgstoši karāties gaisā vienā vietā. Pieaugušās mušas barojas ar nektāru, tāpēc tās piesaista ziedoši augi.
Braucēji (Parasitica)
Šie ir ļoti īpatnēji un noderīgi kukaiņi. Braucēji dēj savas olas kaitēkļu, piemēram, kāpostu lapu kāpuru vai ziemas kožu, ķermeņos. Izšķīlies kāpurs pamazām apēd savu saimnieku, tādējādi iznīcinot kaitēkli.
Braucēji ir ārkārtīgi precīzi un spēj noteikt mizas biezumu, lai atrastu mizas apakšā esošus kāpurus. Piemēram, braucēja suga Trichogramma ir tik maza, ka dēj olas citu kukaiņu olās. Viena mātīte gada laikā var izdēt pat piecsimt olu!
Plēsīgās blaktis (Macrolophus)
Makrolofusi, jeb plēsīgās blaktis, ir īpaši efektīvi siltumnīcās. Tās medī baltās mušas (gan oliņas, gan kāpurus), tīklērces, tripšus un pat laputis.
Tās ir svarīgs dabas kontroles līdzeklis, ko izmanto bioloģiskajā dārzkopībā, lai cīnītos pret kaitēkļiem, neizmantojot ķīmiju.
Zemes vabole (Carabidae)
Zemes vabole jeb skrejvabole ir melns, ātrs kukainis, kas pārvietojas pa zemi. Tā ir ļoti efektīvs kaitēkļu mednieks, kas iznīcina gan kukaiņus, gan gliemežus.
Viena skrejvabole vasaras laikā var apēst vairāk nekā tūkstoti kaitīgu kukaiņu. Vaboles ir viena no daudzveidīgākajām dzīvnieku grupām, un 40% no visām kukaiņu sugām ir tieši vaboles.
Dažas sugas spēj pat ar saviem žokļiem saspiest gliemežu čaulas.
Citas sugas.
Skudras (Formicidae)
Skudras ir divējādi kukaiņi. No vienas puses, tās iznīcina daudz kaitēkļu, palīdzot attīrīt dārzu. No otras puses, daudzas skudru sugas, īpaši melnās dārza skudras, “ganās” ar laputīm, aizsargājot tās un izmantojot laputu saldos izdalījumus.
Šī iemesla dēļ daudzi dārzkopji tās uzskata par nevēlamiem viesiem. Ja skudru pūznis atrodas nevēlamā vietā, var mēģināt to pārvietot, bet parasti labāk ir pievērsties laputu kontrolei, kas samazinās arī skudru aktivitāti.
Spāres (Odonata)
Spāres ir vieni no senākajiem un krāšņākajiem kukaiņiem. Tās ir lielisks dārza palīgs, jo dienas laikā iznīcina līdz pat tūkstotim odu un citu asinssūcēju kukaiņu.
Lai gan to izskats var šķist biedējošs, spāres ir pilnīgi nekaitīgas cilvēkiem. Turklāt tās ir svarīgs pārtikas avots putniem, piemēram, strazdiem un mazajiem riesta piekūniem.
Kā piesaistīt dārza labos kukaiņus?
Lai jūsu dārzs kļūtu par patvērumu labajiem kukaiņiem, ir nepieciešams radīt tam labvēlīgu vidi.
• Daudzveidība: Stādiet pēc iespējas vairāk dažādu augu, it īpaši tādus, kas bagātīgi zied. Izvēlieties augus ar atvērtiem ziediem, kas pieejami kukaiņiem. Piemēram, kaķumētras, pelašķi, kliņģerītes, dilles un facēlija ir lieliskas izvēles.
• “Kukaiņu viesnīcas”: Izveidojiet speciālas mājiņas vientuļajām bitēm no koka vai niedru kātiem. Tās var kalpot par patvērumu arī citiem kukaiņiem.
• Ūdens avots: Nodrošiniet seklu ūdens trauku ar akmeņiem vai zariņiem, lai kukaiņi varētu droši padzerties.
• Atstājiet dabisko: Neatbrīvojieties no katra sausa zara vai lapu kaudzes. Tās var kalpot par lieliskām ziemošanas vietām mārītēm un citiem kukaiņiem.
• Mazāk ķīmijas: Pilnībā atsakieties no plaša spektra insekticīdiem. Ja tiešām nepieciešama iejaukšanās, izmantojiet dabīgus līdzekļus un apstrādājiet augus lokāli, lai nekaitētu dārza sabiedrotajiem.
Sadzīvot ar dārza kukaiņiem nozīmē saprast, ka dārzs ir sarežģīta un līdzsvarota ekosistēma. Iemācoties atšķirt labos un ļaunos kukaiņus, mēs varam radīt veselīgu dārzu, kurā daba pati par sevi rūpējas.
Labu Dienu Dārzam!
