Laika joslas. Ja dzirdam vārdu “laika josla”, šķiet, ka viss ir vienkārši jo diennaktī ir 24 stundas, tātad ir 24 laika joslas. Tomēr patiesībā viss ir nedaudz sarežģītāk. Laika joslas tika ieviestas 19. gadsimtā, lai atvieglotu dzelzceļa satiksmi, un kopš tā laika laika kartē parādījušies daudzi pārsteigumi.
Mūsdienās dažas valstis dzīvo “pēc saules”, citas pielāgo laiku savām ekonomiskajām vai politiskajām vajadzībām, bet trešās nobīda laiku par 15 vai 30 minūtēm.
Laika joslas, patiesais skaits.
Oficiāli uz Zemes ir 24 standarta laika joslas, konkrēti pa vienai katrai stundai. Taču patiesībā to ir daudz vairāk. Ja ņem vērā visas 15, 30 un 45 minūšu nobīdes, kopējais laika zonu skaits sasniedz aptuveni 38–39.
Daži pētnieki apgalvo, ka ir pat vairāk nekā 40 dažādu variantu. Tas notiek tāpēc, ka valstu valdības var patvaļīgi mainīt laiku, lai tas būtu ērtāks ekonomiskajiem un politiskajiem mērķiem.
Piemēram, Indijā laiks ir UTC+5:30, bet Nepālā – UTC+5:45. Dažās Klusā okeāna salās laika starpība ir vēl lielāka, kā rezultātā kaimiņvalstis var atšķirties pat par gandrīz veselu diennakti.
Visos oficiālajos dokumentos un tehnoloģijās tiek izmantots UTC (Coordinated Universal Time) koordinētais universālais laiks. Tas ir starptautisks, mūsdienīgs laika skaitīšanas standarts, kas balstīts uz atoma pulksteņiem (kas nodrošina īpaši precīzu sekunžu mērījumu) un ir saskaņots ar Zemes rotāciju.
UTC aizstāja GMT (Greenwich Mean Time – Griničas vidējais laiks), lai gan ikdienā tos bieži jauc.
Kāpēc ir vairāk nekā 24 laika joslas?
Iemesls ir pavisam vienkāršs, kā jau rakstīju, valstis vēlas pielāgot laiku savām vajadzībām. Piemēram, Ķīna dzīvo pēc vienotas laika joslas UTC+8, lai gan tās teritorijas dēļ tai būtu piemērotas piecas dažādas joslas.
Savukārt Austrālija ir sadalīta vairākās zonās ar pusstundas laika starpību. Tam vēl klāt nāk pāreja uz vasaras un ziemas laiku, kas joprojām notiek vairākās valstīs un rada vēl vairāk laika variāciju.
Neierastākās laika zonas.
Uz Zemes ir arī īsti “laika kuriozi”. Piemēram, Kiribati salu valsts Klusajā okeānā oficiāli pārcēla savu laika joslu par veselu diennakti uz priekšu.
Tas notika 1995. gadā, lai valsts daļas nedzīvotu dažādos datumos. Pateicoties šim solim, Kiribati tagad Jauno gadu sagaida pirmie, un tas notiek 24 stundas agrāk nekā Havaju salās.
Cits piemērs ir Arizonas štats ASV.
Atšķirībā no vairuma Amerikas reģionu, tas nepāriet uz vasaras laiku (izņemot Navajo rezervāciju). Tāpēc vasarā Arizonas laiks sakrīt ar Kalifornijas laiku, bet ziemā ar Jūtas un Ņūmeksikas laiku. Tas bieži rada apjukumu gan iedzīvotājiem, gan tūristiem.
Savukārt Spānija dzīvo “svešā” laikā.
Ģeogrāfiski tai tuvāk būtu Portugāles un Apvienotās Karalistes laika josla, taču 1940. gadā Spānija pārcēla pulksteņu rādītājus uz priekšu, lai sinhronizētos ar Vāciju. Kopš tā laika Madride atrodas vienā laika joslā ar Berlīni, lai gan platuma grādos tai būtu loģiskāk dalīt laiku ar Lisabonu un Londonu.
Tātad pasaulē ir aptuveni 38 laika joslas, ja ņem vērā visas laika nobīdes un īpatnības. Tas nozīmē, ka jēdziens “laika josla” ne vienmēr sakrīt ar ierastajām 24 stundām. Laika karte ir ne tikai astronomija, bet arī politika, ekonomika un mazliet arī vēsture.
Kāpēc diennakts ilgums nākotnē mainīsies?
Mūsu laika mērīšanas sistēma sastāv no 24 stundām diennaktī, kur katra stunda dalās 60 minūtēs, un katra minūte 60 sekundēs.
Šis sarežģītais un interesantais aprēķins aizsācies senās civilizācijās, it īpaši pie ēģiptiešiem, kuri dienas gaišo daļu dalīja 10 stundās, pievienojot vēl vienu stundu dienas sākumā un beigās.
Nakts laiks tika sadalīts 12 stundās, balstoties uz zvaigžņu novērojumiem.
Interesanti, ka šajā sistēmā dienas un nakts ilgums nebija vienāds un mainījās atkarībā no gadalaika. Tādējādi, lai gan mūsdienu laika mērīšanas metodes ir daudz precīzākas un ērtākas, 24 stundu diennakts tradīcija ir saglabājusies, pateicoties tās vēsturiskajām un kultūras saknēm.
Tomēr ne viss ir tik vienkārši, jo stundu skaits diennaktī ir tieši atkarīgs no Zemes rotācijas ātruma, kas, kā zināms, palēninās. Kā liecina nesen publicēta pētījuma rezultāti, pēc 200 miljoniem gadu diennakts uz mūsu planētas ilgs 25 stundas.
Lūk tā, bet vai Zemes iedzīvotāji sagaidīs tās 25 stundas ir vēl lielāks jautājums. Kā tu domā, vai agresīvā vide un mūžīgie kari ļaus sasniegt ko ievērojamu pēc miljoniem gadu?
Labu Dienu ar 24. Stundām!
Ja tā godīgi, pilnīgs bardaks un nesaprotami, jo katra valsts dara kā grib.