Liepājas kapi. Kapu kopšanas tradīcija pavisam noteikti ir latviešu kultūras vērtība. Ne velti tā iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kurā norādīts, ka kapu kopšanas tradīcija ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm.
Mūsu kultūrā ir pieņemts rūpēties par aizgājēja kapavietu, izrādot cieņu un mīlestību. Tā ir tradīcija, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē.
Liepājas kapi, tradīcijas.
Taču, viss kaut kādā mērā mainās, arī kapu kopšanas tradīcijas. Varbūt ne būtiski, bet dažas nianses noteikti. Piemēram, kapu apstādījumiem ir modes tendences, kas laika gaitā mainījušās.
Mūsdienās aizvien biežāk daudzgadīgos zaļos augus (mirtes, rāfes, efejas u.c.) aizstāj viengadīgi ziedoši augi. Populārākas kļūst slēgtas vai daļēji slēgtas kapu virsmas, kas, manuprāt, parādās tādēļ, lai atvieglotu rūpes, kas nepieciešamas kapu uzturēšanai.
Arī kapu apmeklēšanas paradumi mainās. Tas saistīts ar ikdienas steigu un migrāciju uz ārzemēm, tomēr cilvēki turpina aprūpēt mirušo tuvinieku atdusas vietas.
Cilvēki dodas uz kapiem ne tikai godināt mirušos un izpaust sēras, bet arī tādēļ, lai uzturētu saikni ar mirušo tuvinieku un pārdomātu eksistenciālus jautājumus. Tā ir īpaša vieta, kas glabā atmiņas, sāpes, bailes, skumjas, stāstus un cerības.
Kapsētas kā kultūrvēstures mantojuma redzamās zīmes vēstī par sabiedrības vērtībām, tradīcijām, pagātnes notikumiem un reliģiskām praksēm.
Liepājas kapi, kā piešķir kapavietu?
Tas notiek klātienē Liepājas Kapsētu pārvaldē. Kapavietas uzturētājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu, uzraksta iesniegumu un noslēdz līgumu ar Kapsētu pārvaldi.
Pieprasot kapavietu, jāiesniedz miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu). Kapavietas uzturētājs izvēlas kapavietu atvērtā vai daļēji slēgtā kapsētā. Atvērtās kapsētas ir Dienvidu kapsēta, Vecā kapsēta un Garnizona kapsēta.
Daļēji slēgtās ir Centrālā, Līvas un Ziemeļu kapsēta. Tur vietu piešķir tikai gadījumā, ja kapavietas pieprasītājam jau ir līgums par kapavietas uzturēšanu šajā kapsētā, piemēram, ģimenes kapavieta.
Noslēdzot līgumu, Liepājas Kapsētu pārvalde sazinās ar izvēlētās kapsētas pārzini un tiek piešķirta vieta kapsētā, norādot sektoru, rindu un vietu.
Liepājas kapi, Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā atrodas sešas kapsētas:
Dienvidu kapsēta –14,8 ha;
Centrālā kapsēta – 17,35 ha;
Līvas kapsēta – 5,54 ha;
Ziemeļu kapsēta – 4,56 ha;
Vecā kapsēta – 4,31 ha;
Garnizona kapsēta – 3,91 ha.
Liepājas kapsētās būs svecīšu vakars jeb Mirušo piemiņas diena.
Svētdienā pirms Pirmās adventes. Šogad 24. novembrī. Tradicionāli šajā dienā tiek sakoptas kapu kopiņas, novāktas lapas, uzsegti egļu zari un iedegtas svecītes aizgājušo tuvinieku piemiņai.
Nekādi īpaši ceremoniāli pasākumi kapsētās netiks organizēti, bet Kapsētu pārvalde aicina šajā dienā sakopt savu tuvinieku kapus un aizdegt svecītes to piemiņai.
Ieteikumi no portāla liepājnieki.
• Jānovāc visi vasaras puķu stādījumi un to pārpalikumi.
• Vāzes, ja tādas ir, izlej un noglabā.
• Ja uz kapavietas liek egļu zarus, tos nevajag kārtot biezā slānī, citādi apakšā esošie augi var izsust. Pietiek tikai ar dažiem zariem.
• Ja uz kopiņas aug efejas, tām piesegšana nav nepieciešama. Kapu efejas ir gana izturīgas un pārziemo ļoti labi.
• Ja kapa apmales iekšpusē bijuši viengadīgi stādījumi, pēc to aizvākšanas zemi dekoratīvos nolūkos pārsedz ar skujām vai tūju zariem.
• Parasto egļu zaru vietā ieteicams izvēlēties baltegles, jo to skujas izturīgas un nenobirst.
• Lai kapavieta izskatītos ne tikai sakopta, bet arī dekoratīvi glīti, to grezno ar viršiem vai krizantēmām, kas aug podiņos.
Ko vilkt mugurā bērēs un no kā labāk izvairīties?
Klasiskā bēru etiķete paredz, ka vīriešiem, dodoties uz bērēm, ir jātērpjas melnā uzvalkā, jāvelk melna kaklasaite, melnas kurpes un zeķes, un balts vai melns krekls.
Mūsdienās gan etiķete nav tik strikta, tāpēc var tērpties arī tumši zilā vai tumši pelēkā uzvalkā, pieskaņojot tikai baltu kreklu un melnu, tumši zilu vai pelēkas krāsas kaklasaiti.
Uzvalks jāvelk arī karstā laikā – tā pieprasa etiķete, savukārt vēsā laikā vīrieši tam pa virsu var vilkt melnu mēteli, melnu cepuri un cimdus un baltu šalli.
Sievietēm uz bērēm jāvelk tumšas krāsas apģērbs.
Sievietēm jāģērbj melna kleita, melni svārki līdz celītim vai garāki, vai melnas bikses. Arī zeķubiksēm un apaviem ir jābūt melniem.
Vēlams šajā tonī vilkt arī apģērba augšdaļu – džemperi, blūzi, jaku, utt. Kaklu vēlams apsegt ar melnu lakatiņu. Par laimi bēru etiķete vairs nav tik strikta.
Vēsā laikā sieviete var ieraksties uz atvadām citas krāsas mētelī, piemēram, gaišā, ja tāds atrodas viņas skapī.
To var papildināt ar melnu cepuri, šalli un cimdiem.
Atsaucīgu Mirušo Piemiņas Dienu!