Neatkarības atjaunošana ir viens no svarīgākajiem notikumiem Latvijas valsts vēsturē. Tā ir kā dzīvības elpa tautas pašnoteikšanās alkām, kā spožs pierādījums, ka Latvija dzīvos mūžīgi mūžos.
Vēsturiskajā 1990. gada 4. maijā Rīgā, Augstākās padomes sēžu zālē, 134 no 201 deputāta pieņēma liktenīgu lēmumu: tika apstiprināta Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Neatkarības atjaunošana, pieprasām brīvību.
Šis lēmums bija drosmīgs, pat riskants solis laikā, kad Latvija vēl bija PSRS sastāvā un bija jārēķinās ar nopietniem pretspēkiem. Tomēr tautas vēlme pēc brīvības bija stiprāka par bailēm.
Deklarācijā tika noteikts pārejas periods valsts varas “de facto” atjaunošanai, kas noslēdzās ar 5. Saeimas sasaukšanu 1993. gadā. Šajā laikā tika atjaunota Latvijas Republikas darbība uz 1922. gada Satversmes pamata, tika veidotas jaunas valsts institūcijas un atjaunota Latvijas tiesiskā kārtība.
Par šo lēmumu tika informēta toreizējā PSRS vadība, kā arī citu pasaules valstu un tautu pārstāvji. Daudzi uz Latviju raudzījās ar cerībām un atbalstu, bet bija arī tādi, kuri šaubījās par Latvijas spēju pastāvēt patstāvīgi.
Laikam ritot, 2011. gadā tika mainīts svinīgās dienas nosaukums: no “Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas” uz Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Šī korekcija vēl precīzāk atspoguļo 4. maija notikumu patieso būtību.
Kas tad notika 1990. gada 4. maijā?
Tā bija diena, kad Latvijas tauta, caur saviem ievēlētajiem pārstāvjiem, pateica skaidru “jā” brīvībai. Šis solis nebija nejaušs vai neapdomāts, tam bija dziļi saknes Latvijas vēsturē, tautas atmiņā un sirdsapziņā.
Galvenais motīvs, kas vadīja cilvēkus, bija alkas pēc savas brīvas zemes. Zemes, kur pašiem noteikt likumus, veidot nākotni, audzināt bērnus un dzīvot saskaņā ar savām vērtībām. Tā bija apziņa, ka Latvijai jābūt pašai savai saimniecei.
Visapkārt valdīja revolucionāra eiforija. Bija skaidrs: vai nu mēs esam par Latviju, vai arī pret to. Diskusijas, domas, emocijas griezās ap šo vienu jautājumu: par vai pret neatkarīgu Latviju.
Lielākā daļa tautas ticēja, ka atdalīšanās no PSRS automātiski nesīs labklājību. Tika cerēts, ka ekonomika augs, dzīves līmenis strauji uzlabosies, un latvieši ar savu centību spēs uzbūvēt modernu, plaukstošu valsti. Tauta bija pilna ticības nākotnei.
Protams, realitāte izrādījās sarežģītāka, nekā sākotnēji šķita. Bet svarīgākais bija paveikts: Latvija atkal bija brīva.
Šodienas skatījums uz neatkarību.
Šopavasar, vairāk nekā jebkad agrāk, varam novērtēt, cik milzīga nozīme ir vārdam “neatkarība”. Dzīvošana brīvā valstī nav pašsaprotama, tā ir privilēģija un liela atbildība.
Neatkarība nenozīmē tikai tiesības, tā nozīmē arī pienākumus pret savu valsti, tautu un nākotni.
Ikviens no mums ir Latvijas daļa. Mēs esam tie, kas veido valsts nākotni ar savām ikdienas izvēlēm, darbiem un vērtībām. Latvijas Republika nav tikai ģeogrāfiska teritorija. Tā ir ideja, sapnis un vienlaikus realitāte, ko nepieciešams kopt un sargāt.
Kāda ir neatkarības vērtība?
Neatkarība ir iespēja pašiem pieņemt lēmumus par savu dzīvi. Tā ir iespēja brīvi runāt, balsot vēlēšanās, veidot uzņēmumus, svinēt savas tradīcijas, mācīties un radīt.
Tā ir iespēja dziedāt dziesmas savā valodā, mācīt bērniem latviešu kultūras bagātību un būt lepniem par savu identitāti.
Taču neatkarība prasa arī drosmi. Drosmi aizstāvēt savu valsti, drosmi būt kritiskiem, drosmi uzņemties atbildību un nebaidīties no pārmaiņām.
Latvijas brīvība reiz tika izcīnīta ar nevardarbīgu pretestību un vienotību. Tāpēc šodien mums jābūt vienotiem savā mīlestībā pret Latviju.
Latvijas Republika, atbildība un mantojums.
Latvija ir kā dārgs mantojums, kuru mums uzticējuši mūsu senči. Tā ir dāvana, kuru jānodod nākamajām paaudzēm vēl stiprāku, vēl skaistāku.
Kā raksta Rūta Cinīte:
“Latvija ir kā grāmata,
Es lasu to ar prieku.
Tā ir par vēju, lietu
Un skaisto saules rietu.”
Šie vārdi atgādina: Latvija ir dzīva būtne, kuru jālolo ar mīlestību un cieņu. Mēs esam Latvijas stāsta rakstītāji. Katrs no mums ar savām domām, vārdiem un darbiem veido Latvijas šodienu un nākotni.
Ko mums nozīmē 4. maijs šodien?
Ceturtais maijs ir ne tikai svētku diena, bet arī atgādinājums: neatkarība nav garantēta uz visiem laikiem. Tā ir jāaizstāv ik dienu ar cieņu, gudrību un darbību.
Katru 4. maiju mēs atceramies visus, kas bija pietiekami drosmīgi, lai pieņemtu lēmumu par brīvu Latviju. Mēs atgādinām sev, ka arī šodien mums jābūt tikpat drosmīgiem savā patriotismā.
Mēs svinam Latvijas neatkarību, lepojoties ar savu valsti, tautu un kultūru. Mēs turpinām sapņot par Latviju, brīvu, taisnīgu, plaukstošu, mūžīgi mūžos.
Kas jādara tagad, lai Latvija nezaudētu neatkarību.
Krievijas agresīvā rīcība pēdējos gados ir skaidri parādījusi, ka neatkarība nav pašsaprotama. Tāpat kā 1990. gadā, arī šodien Latvijai ir jāspēj sevi aizsargāt, stiprināt un attīstīt.
Lai Latvija saglabātu savu brīvību un neatkarību, ir nepieciešams darboties vairākos virzienos:
Spēcīga aizsardzība un NATO sadarbība.
• Latvijai jāstiprina sava aizsardzības spēja gan palielinot aizsardzības budžetu, gan modernizējot armiju un zemessardzi.
• Jāturpina cieši sadarboties ar NATO sabiedrotajiem. NATO klātbūtne Baltijā ir mūsu drošības garants.
• Katra iedzīvotāja līdzdalība ir svarīga: brīvprātīgā darbība Zemessardzē, civilās aizsardzības apmācības un sabiedrības gatavība rīkoties krīzes situācijā.
Stipra valsts ekonomika.
• Neatkarīga valsts nevar būt vāja ekonomiski. Tāpēc nepieciešama uzņēmējdarbības atbalstīšana, eksporta tirgu paplašināšana, enerģētiskā neatkarība (mazinot atkarību no Krievijas energoresursiem).
• Ir svarīgi ieguldīt izglītībā, zinātnē un inovācijās, lai veidotu konkurētspējīgu nākotnes ekonomiku.
Sabiedrības vienotība un patriotisms.
• Nacionālā identitāte un vienota sabiedrība ir valsts spēka pamats.
• Jāstiprina latviešu valodas un kultūras loma visos dzīves aspektos.
• Pilsoniskā līdzdalība- vēlēšanās, lēmumu pieņemšanā un ikdienas dzīvē — padara valsti stiprāku.
Informācijas telpas aizsardzība.
• Krievijas propagandas un dezinformācijas centieni cenšas šķelt sabiedrību un sēt šaubas.
• Tāpēc jāstiprina mediju pratīa- tā ir prasme atšķirt patiesu informāciju no meliem.
• Ir jāatbalsta neatkarīgi, uzticami mediji, jāizglīto sabiedrība par informācijas karu.
Spēcīgas starptautiskās attiecības.
• Latvijai jābūt aktīvai Eiropas Savienībā, ANO, NATO un citās starptautiskās organizācijās.
• Jāveido draudzīgas attiecības ar demokrātiskajām valstīm un jābūt atbalstītājiem tiem, kas cīnās par brīvību (piemēram, Ukraina).
• Jāpauž skaidrs un nepārprotams atbalsts demokrātijai un tiesiskumam.
Saglabāt mieru un spēju aizstāvēties.
• Nevajag pakļauties bailēm, bet jābūt gataviem sevi aizstāvēt.
• Jāstiprina iedzīvotāju izturība, jāveicina sabiedrības noturība pret dažādām krīzēm (gan militārām, gan ekonomiskām).
Latvijas neatkarības stiprākie balsti ir:
• Aizsardzība un sabiedroto atbalsts
• Stipra ekonomika
• Vienota un izglītota sabiedrība
• Patiesas informācijas aizsardzība
• Starptautiskā sadarbība
• Iekšēja izturība un drosme
Mēs paši esam atbildīgi par savu valsti. Katrs darbs, katra apzināta izvēle stiprina Latviju un padara to neuzvaramu.
10 soļu plāns Latvijas neatkarības stiprināšanai.
1. Iepazīsti un aizstāvi Latvijas vērtības
• Zini Latvijas vēsturi, Satversmi un valsts simbolus.
• Stāsti bērniem un jauniešiem par brīvības nozīmi.
2. Iesaisties vēlēšanās un pilsoniskajā dzīvē
• Balso vēlēšanās un referendumos.
• Atbalsti iniciatīvas, kas stiprina demokrātiju un tiesiskumu.
3. Sargā Latvijas valodu un kultūru
• Runā, raksti un domā latviski.
• Atbalsti latviešu kultūras pasākumus, grāmatas, mākslu un mūziku.
4. Stiprini personīgo un ģimenes drošību
• Uzzini, kā rīkoties ārkārtas situācijās.
• Apmācies pirmajā palīdzībā un civilajā aizsardzībā.
5. Iesaisties Zemessardzē vai brīvprātīgajā darbībā
• Ja iespējams, pievienojies Zemessardzei vai atbalsti aizsardzības pasākumus.
• Palīdzi organizēt sabiedrības drošības aktivitātes.
6. Attīsti sevi un ekonomiku
• Strādā godīgi un kvalitatīvi savā profesijā.
• Atbalsti vietējos uzņēmumus un Latvijas eksportspēju.
7. Aizsargā informatīvo telpu
• Izvērtē informācijas avotus, dalies tikai ar uzticamu informāciju.
• Atmasko dezinformāciju un aizsargā citus no meliem.
8. Atbalsti Ukrainu un citas brīvības cīņas
• Izproti, ka atbalstot Ukrainu, mēs aizsargājam arī sevi.
• Iesaisties ziedojumos vai informatīvā atbalstā.
9. Saglabā mieru un stipru morāli
• Neļauj bailēm vai naidam sevi pārņemt.
• Atceries: spēcīga valsts sākas ar stipru cilvēku sirdīm.
10. Lolo Latvijas dabu un zemi
• Aizsargā vidi, mežus, upes un laukus.
• Saudzīga attieksme pret dabu ir cieņas zīme pret savu valsti.
Noslēgumā iegaumē.
- Neviens no šiem soļiem nav par grūtu.
- Katrs mazais darbs kļūst par lielu spēku kopā.
- Latvijas nākotne ir mūsu visu rokās.
Labu Dienu Neatkarības Svētkos!
Liepājas pašvaldība aicina liepājniekus un pilsētas viesus šodien kopīgi atzīmēt Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, piedaloties orientēšanās spēlēs “Liepājas pēdas Latvijā”, kas šogad veltītas pilsētas vērtību un simbolu izzināšanai. Savukārt plkst.15 ikviens aicināts uz īpašu Brīvības svētku koncertu Jāņa Čakstes laukumā.