Nelabums. Elektromobiļu (EV) tirgus piedzīvo strauju izaugsmi, un arvien vairāk cilvēku izvēlas šos videi draudzīgos transportlīdzekļus. Līdz ar to pieaug arī to īpašnieku un pasažieru skaits.
Tomēr līdz ar šo popularitāti parādījusies jauna, negaidīta problēma. Parādās ziņojumi par nelabumu un jūras slimībai līdzīgiem simptomiem, kas rodas brauciena laikā ar elektromobili. Šis fenomens ir licis zinātniekiem meklēt skaidrojumu, un atklājumi ir gana interesanti.
Elektrisko auto uzvaras gājiens un negaidītais pavadonis.
Nelabums.
Lai gan attieksme pret elektromobiļiem pasaulē joprojām ir neviennozīmīga, to pārdošanas apjomi turpina augt. 2023. gadā tie veidoja 18% no visiem pārdotajiem jauniem auto, bet 2024. gadā šis īpatsvars jau sasniedza 22%.
Līdz ar šo pieaugumu strauji palielinājies arī sūdzību skaits par nelabumu elektromobiļos.
Sociālajos tīklos parādās arvien vairāk diskusiju un ziņojumu par šo parādību, un jautājums par sliktu dūšu ir kļuvis par vienu no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem jaunu auto pircējiem automašīnu tirdzniecības menedžeriem.
Šie gadījumi ir piespieduši zinātniekus meklēt skaidrojumu šim fenomenam, kas novedis pie vairākām intriģējošām zinātniskām publikācijām. Izpratne par to, kas izraisa šo diskomfortu, ir kļuvusi par būtisku soli, lai uzlabotu elektromobiļu lietošanas pieredzi un veicinātu to plašāku pieņemšanu sabiedrībā.
Nelabums, smadzeņu sajukums.
Pieredzes un realitātes neatbilstība.
Viens no pirmajiem pētījumiem, kas mēģināja atrisināt šo mīklu, nāca no Belforas-Monbeļāras Tehnoloģiju universitātes (Université de Technologie de Belfort-Montbéliard) Francijā. Tās pētnieki izvirzīja pieņēmumu, ka elektromobiļu pasažieriem un vadītājiem trūkst pieredzes braukšanā un jauna veida transportlīdzekļa vadīšanā.
Ar to domāta atšķirība starp ierasto braukšanas dinamiku, pie kuras mēs esam pieraduši ar iekšdedzes dzinēja (IDD) automobiļiem, un to, ko piedāvā elektromobilis.
Iekšdedzes dzinēju (IDD) automašīnas sniedz virkni sensorisku signālu: dzinēja rūkoņa, vibrācijas, pakāpeniska ātruma uzņemšana. Elektromobiļi, savukārt, ir klusāki, tiem ir tūlītēja griezes momenta piegāde, kas nodrošina ļoti ātru un gandrīz bezskaņas paātrinājumu, kā arī atšķirīgs bremzēšanas process.
Šīs atšķirības rada situāciju, kurā cilvēka smadzeņu gaidas nesakrīt ar realitāti. Mūsu smadzenes ir pieradušas interpretēt noteiktus signālus (skaņu, vibrāciju, kustības veidu) kā pierādījumu par ātruma pieaugumu vai samazināšanos.
Kad šie signāli ir atšķirīgi vai pilnībā trūkst, rodas kognitīvā disonanse.
Smadzenes saņem pretrunīgu informāciju no dažādām maņām, acis redz, ka ātrums mainās, bet ausis nedzird dzinēja skaņu, un ķermenis jūt atšķirīgas vibrācijas.
Šis “sajukums” var izraisīt “smadzeņu dumpīgo” reakciju, kas izpaužas kā slikta dūša. Tas nav psiholoģisks vājums, bet gan fizioloģiska reakcija uz sensoru signālu nesaderību.
Klusums, kas dezorientē.
Dzinēja skaņas loma.
Vēl viens faktors, kas veicina dezorientāciju elektromobilī, ir dzinēja trokšņu un darba režīmu atšķirības. IDD automobiļos dzinēja apgriezienu skaita pieaugums dabiski rada ātruma pieauguma sajūtu.
Mēs esam pieraduši pie šīs skaņas kā indikatora tam, ka auto paātrinās. Elektromotori nerada šo skaņu, un, lai gan kustība ar paātrinājumu notiek, tā ir pilnīgi atšķirīga no IDD automašīnām.
Nav pazīstamā dzinēja rēciena, kas pavadītu ātruma palielināšanos. Šis skaņas trūkums rada vēl vienu pretrunu starp to, ko smadzenes sagaida, un to, ko tās patiesībā uztver.
Dažiem cilvēkiem tas neizraisa nekādu diskomfortu, taču citiem tas var būt pietiekami, lai izraisītu nelabumu. Trokšņu trūkums var arī pastiprināt citu sensoru signālu ietekmi, padarot jebkuras mazākās kustības vai vibrācijas izteiktākas un tādējādi veicinot jūras slimības sajūtu.
Sēdekļu vibrācijas un reģeneratīvā bremzēšana.
Slēptie vainīgie.
Citos pētījumos zinātnieki ir atklājuši, ka nelabuma stiprums elektromobilī ir saistīts ar sēdekļu vibrācijām. Lai gan elektromobiļi ir pazīstami ar savu klusumu un gludumu, tie joprojām rada savas unikālās vibrācijas.
Šīs vibrācijas var atšķirties no tām, ko rada IDD automobiļi, un dažiem cilvēkiem tās var būt pietiekami kaitinošas, lai izraisītu diskomfortu.
Vēl viens pētījums liecināja, ka tieši dzinēja skaņas trūkums var būt galvenais faktors jūras slimības izpausmēs braucoša elektromobiļa salonā. Kā jau minēts, skaņa kalpo kā svarīgs sensoriskais pavediens smadzenēm, un tās trūkums var izjaukt smadzeņu spēju prognozēt un adaptēties kustībai.
Vēl viens nozīmīgs faktors, ko zinātnieki ir atzinuši par nelabuma cēloni brauciena laikā ar elektromobili, ir reģeneratīvā bremzēšanas tehnoloģija.
Šī sistēma pārvērš kustības inerci akumulatora uzlādēšanā. Atšķirībā no tradicionālās impulsa bremzēšanas, kad auto strauji palēnina ātrumu, reģeneratīvā bremzēšana ir lēnāka un vienmērīgāka, un tā notiek ilgākā distancē.
Smadzenes un vestibulārā sistēma, kas atbild par līdzsvaru un telpisko orientāciju, sagaida noteiktu bremzēšanas dinamiku. Kad bremzēšanas process ir ilgāks un mazāk izteikts, vestibulārais aparāts var sajukt, jo tas nespēj pareizi sinhronizēt redzamos signālus (objekti tuvojas lēni) ar paredzamo kustības pārtraukumu.
Šāda veida bremzēšana bieži tiek saistīta ar jūras slimību jo bremzēšanas process ilgst pārāk ilgi, un cilvēka vestibulārais aparāts var “sabojāties”, gaidot apstāšanos.
Līdzīgi secinājumi tika gūti citā zinātnieku grupā, kas 2024. gadā konstatēja saistību starp reģeneratīvo bremzēšanu un jūras slimību. Daži elektromobiļi piedāvā dažādus reģeneratīvās bremzēšanas intensitātes līmeņus, un šīs atšķirības var ietekmēt pasažieru labsajūtu.
Risinājumi un nākotnes perspektīvas.
Kā atvieglot braucienu?
Zinātnieki uzskata, ka jūras slimības izpausmes elektromobiļa salonā var novērst. Viens no galvenajiem veidiem, kā to panākt, ir paaugstināt autovadītāja un pasažieru informētību par elektromobiļa braukšanas režīmiem.
Tas nozīmē, ka ar displeju vai pat skaņas efektu palīdzību var radīt signālus, kas palīdzētu smadzenēm pielāgoties. Piemēram, varētu ieviest mākslīgu dzinēja skaņu, kas mainās atkarībā no ātruma, vai vizuālas norādes displejos par paātrinājuma vai bremzēšanas intensitāti.
Šāda pieeja palīdzētu smadzenēm “sagremot” jauno informāciju un novērstu diskomfortu, ko rada neatbilstība starp iepriekšējo pieredzi ar IDD automobiļiem un pārvietošanos ar elektriski darbināmām automašīnām.
Bez informētības veicināšanas, pastāv arī citi potenciālie risinājumi:
Vadīšanas stils.
Gludāka un pakāpeniskāka braukšana, īpaši izvairoties no straujas paātrināšanas un bremzēšanas, var ievērojami samazināt nelabuma risku. Tas attiecas gan uz pašu vadītāju, gan uz pasažieriem, kuri varētu izvēlēties vadītāju ar mierīgāku braukšanas stilu.
Sēdvietas izvēle.
Tāpat kā lidmašīnās vai kuģos, sēdēšana priekšējā sēdeklī vai vietā, kur ir labs skats uz horizontu, var palīdzēt vestibulārajai sistēmai labāk orientēties.
Uzlabota auto konstrukcija.
Automobiļu ražotāji varētu strādāt pie sēdekļu vibrāciju mazināšanas un bremzēšanas sistēmu uzlabošanas, lai tās būtu mazāk pēkšņas vai maināmas. Daži ražotāji jau eksperimentē ar personalizētiem braukšanas režīmiem, kas ļauj lietotājiem pielāgot paātrinājuma un reģeneratīvās bremzēšanas intensitāti atbilstoši savām vēlmēm.
Tehnoloģiskie risinājumi.
Nākotnē varētu parādīties lietotnes vai iebūvētas sistēmas, kas analizētu braukšanas stilu un sniegtu ieteikumus, lai samazinātu jūras slimības risku. Arī adaptīvās balstiekārtas varētu spēlēt lomu, nodrošinot vēl vienmērīgāku gaitu.
Pasažieru iesaiste.
Aktīva iesaistīšanās, piemēram, lasīšana, telefona lietošana vai filmas skatīšanās, var pasliktināt situāciju. Pasažieriem ieteicams koncentrēties uz ceļu vai skatīties uz priekšu, lai smadzenes saņemtu vienotu informāciju.
Secinājumi un nākotnes izaicinājumi.
Elektromobiļu izraisītais nelabums ir reāla parādība, ko apstiprina zinātniski pētījumi un arvien pieaugošais sūdzību skaits.
Tas nav vienkārši “kaprīze”, bet gan kompleksa reakcija uz sensoru signālu nesaderību, ko izraisa jauna veida transportlīdzekļa dinamika. Izpratne par šiem cēloņiem ir pirmais solis ceļā uz risinājumiem.
Lai elektromobiļi kļūtu par patiesi dominējošo transporta veidu, ražotājiem un pētniekiem jāturpina strādāt pie tā, lai padarītu braucienus ar tiem ērtākus un patīkamākus visiem pasažieriem.
Tas ietver gan tehnoloģiskus uzlabojumus, gan informatīvas kampaņas, kas palīdzētu sabiedrībai pielāgoties jaunajai braukšanas pieredzei.
Iespējams, ka ar laiku cilvēka organisms vienkārši pielāgosies jaunajām sajūtām, taču līdz tam brīdim ir svarīgi meklēt un ieviest risinājumus, kas mazinātu diskomfortu un veicinātu plašāku elektromobiļu pieņemšanu.
Vai esat pieredzējuši nelabumu, braucot ar elektromobili, un kādas metodes jums palīdzējušas to mazināt?
Labu Dienu bez Nelabumiem!
Domāju, ka nelabums var būt tikai no paātrinājuma, kas ir iespaidīgs un ja to ņem nopietni pat bīstams…