Nesaslimstot. Nu, kā lai šeit nepakasa pakausi, gadi taču skrien! Gandrīz kā uz automašīnas spidometra, tikšķ ar pilnu ātrumu, liekot aizdomāties par laika nenovēršamo ritumu. Mērķis, ko vēlamies sasniegt, šķiet skaidrs un kārdinošs: nesaslimstot un nenovecot.
Bet vai tas ir reāli iespējams, vai tikai tāla, nesasniedzama fantāzija? Vai šo gadu ātro skriešanu nevarētu pagarināt, piepildot katru brīdi ar veselību, vitalitāti un prieku?
Nesaslimstot un pie tam nenovecot.
Senie grieķi, filozofējot par dzīvi un tās garumu, uzskatīja, ka “nomirt 70 gadu vecumā ir gandrīz tas pats, kas nomirt šūpulī”. Šis citāts spilgti atspoguļo cilvēces vēlmi pēc ilgas un kvalitatīvas dzīves jau tūkstošiem gadu senā pagātnē.
Mūsdienās, pateicoties zinātnes un medicīnas attīstībai, cilvēka vidējais paredzamais dzīves ilgums ir ievērojami palielinājies, sasniedzot 65–80 gadus un pat vairāk attīstītākajās valstīs.
Tomēr, pat sasniedzot šo statistisko vidējo rādītāju, daudzi sastopas ar slimībām un kaitēm, kas būtiski samazina dzīves kvalitāti tieši šo gadu beigu posmā.
Tāpēc pati ideja, ka jūs varat dzīvot ilgi un vienlaikus saglabāt veselību, nesaslimstot un nenovecot priekšlaicīgi, joprojām daudziem šķiet fantastiska vai pat utopiska. Taču, iedziļinoties jautājumā, mēs atklājam, ka tas ir nevis maģijas, bet gan zināšanu, apzinātas rīcības un dzīvesveida izvēles jautājums.
Iepriekšējās paaudzēs cilvēkam bieži vien trūka zināšanu par sava ķermeņa sarežģītajiem procesiem un patiesajām vajadzībām. Viņš nesaprata, kā ķermenis darbojas, kā to pareizi uzturēt un kopt, lai tas kalpotu ilgi un bez kļūmēm.
Šī nezināšana nereti noveda pie smagām slimībām, priekšlaicīgas novecošanās un agras nāves. Slimības tika uzskatītas par likteni, nevis sekām, ko varētu ietekmēt.
Daudzi cilvēki joprojām kļūdaini uzskata, ka cilvēks nevar dzīvot, nesaslimstot un nenovecojot.
Viņi pieņem novecošanos un ar to saistītās kaites kā neizbēgamu sodu vai dabas likumu, pret kuru ir bezspēcīgi. Tomēr mūsdienu zinātne, jo īpaši medicīna, bioloģija un ģenētika, ir uzkrājusi milzīgu zināšanu bagāžu, kas ļauj mums labāk izprast novecošanās procesus un slimību cēloņus šūnu un molekulārā līmenī.
Tas nozīmē, ka tagad cilvēkam ir paša spēkos un rokās instrumenti, lai aktīvi rūpētos par savu veselību un ietekmētu savu dzīves ilgumu un kvalitāti. Mēs varam ne tikai ārstēt slimības, bet, kas vēl svarīgāk, tās novērst.
Ilgmūžība ir iespējama.
Tomēr, lai sasniegtu šo veselīgo ilgmūžību, nepietiek tikai ar vēlēšanos. Ir nepieciešams apzināts un mērķtiecīgs dzīvesveids, kas balstīts uz noteiktiem pamatprincipiem.
Šie principi nav jauns atklājums; daudzi no tiem ir zināmi jau sen, taču mūsdienās tie ir zinātniski pamatoti un saprotami. Aplūkosim tos sīkāk:
1. Pareiza, pilna elpošana. Elpošana ir dzīvības pamatprocess, taču bieži vien mēs elpojam sekli, izmantojot tikai nelielu daļu no plaušu kapacitātes. Pilnvērtīga, dziļa diafragmālā elpošana nodrošina pietiekamu skābekļa piegādi visām šūnām, kas ir būtiska to optimālai darbībai un enerģijas ražošanai.
Dziļa elpošana arī aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, mazinot stresu, kas ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas novecošanās un slimību cēloņiem. Regulāras elpošanas prakses var ievērojami uzlabot jūsu pašsajūtu un ķermeņa spēju atjaunoties.
2. Aktīvas muskuļu kustības, kuru mērķis ir attīrīt kapilārus. Kustība ir dzīvība. Regulāras fiziskās aktivitātes ir vitāli svarīgas. Tās ietver ne tikai intensīvus treniņus, bet arī vienkāršas, ikdienišķas kustības un fizisku darbu.
Kustība palielina asins, limfas un citu ķermeņa šķidrumu apriti, nodrošinot barības vielu un skābekļa piegādi audiem un veicinot atkritumvielu izvadīšanu. Īpaši svarīga ir kapilāru darbība – šo sīko asinsvadu tīkls aptver katru ķermeņa šūnu. Kustība palīdz uzturēt kapilārus elastīgus un caurlaidīgus, nodrošinot efektīvu šūnu “apkalpošanu”.
Sēdošs dzīvesveids, gluži pretēji, veicina kapilāru sašaurināšanos un aizsērēšanu, kas var novest pie skābekļa bada audos un dažādām veselības problēmām. Kombinējiet aerobās aktivitātes (lai stiprinātu sirdi), spēka treniņus (lai saglabātu muskuļu masu un kaulu blīvumu) un lokanības vingrinājumus (lai uzturētu locītavu veselību).
3. Taisns, elastīgs mugurkauls.
Mugurkauls ir mūsu ķermeņa centrālā ass un nervu sistēmas “šoseja”. Tā stāvoklis tieši ietekmē visu orgānu un sistēmu darbību. Saspringts vai deformēts mugurkauls var saspiest nervus, traucējot signālu pārraidi un negatīvi ietekmējot orgānu funkcijas.
Taisns un elastīgs mugurkauls ne tikai uzlabo stāju un samazina sāpes, bet arī veicina labāku asinsriti un nervu sistēmas darbību. Regulāri stiepšanās vingrinājumi, joga, pilates vai vienkārša staigāšana ar pareizu stāju var palīdzēt uzturēt mugurkaulu veselu.
4. Racionāls uzturs. Mēs esam tas, ko mēs ēdam. Uzturs ir pamats jaunu šūnu, audu un orgānu veidošanai un atjaunošanai. Racionāls uzturs nozīmē, ka ķermenis saņem pietiekamu daudzumu visu nepieciešamo makroelementu (olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki) un mikroelementu (vitamīni, minerālvielas), kā arī šķiedrvielas.
Koncentrējieties uz nepārstrādātiem, dabīgiem produktiem: daudz augļu un dārzeņu, pilngraudu produkti, veselīgi tauki (rieksti, sēklas, avokado, olīveļļa), un kvalitatīvas olbaltumvielas. Izvairieties no pārmērīga cukura, sāls, piesātināto un transtauku daudzuma, kā arī stipri pārstrādātas pārtikas. Uztura kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti.
5. Katru dienu izdzerot līdz 2,5-3 litriem šķidruma. Ūdens ir būtiska mūsu ķermeņa sastāvdaļa, veidojot lielāko daļu no tā masas. Ūdens piedalās gandrīz visos fizioloģiskajos procesos: barības vielu transportēšanā, atkritumvielu izvadīšanā, ķermeņa temperatūras regulēšanā, locītavu eļļošanā, ādas elastības saglabāšanā.
Dehidratācija pat nelielā apjomā var izraisīt nogurumu, galvassāpes un traucēt šūnu funkcijas. Dzeriet tīru ūdeni, zāļu tējas. Izvairieties no saldinātiem dzērieniem, kas satur tukšas kalorijas un var veicināt iekaisumu.
6. Pietiekams miegs, vismaz 8-9 stundas dienā. Miega laikā ķermenis veic svarīgus atjaunošanās, remonta un reģenerācijas procesus. Tiek nostiprināta imūnsistēma, regulēta hormonu darbība, atjaunoti audi, nostiprināta atmiņa.
Hronisks miega trūkums ir saistīts ar paaugstinātu risku saslimt ar sirds slimībām, diabētu, aptaukošanos, depresiju un veicina priekšlaicīgu novecošanos. Centieties ievērot regulāru miega grafiku, nodrošiniet tumšu, klusu un vēsu guļamistabu.
7. Fizioloģiskais līdzsvars visa organisma darbā: tā šūnas, audi, orgāni, sistēmas. Šo punktu var apkopot ar terminu “homeostāze”. Tas ir ķermeņa spēja uzturēt stabilu iekšējo vidi neatkarīgi no ārējām izmaiņām. Visi iepriekš minētie punkti, kā elpošana, kustība, uzturs, hidratācija, miegs ir vērsti uz šī līdzsvara saglabāšanu.
Kad homeostāze tiek traucēta ilgstoši (piemēram, hroniska stresa, sliktas diētas vai miega trūkuma dēļ), tas noved pie šūnu disfunkcijas, audu bojājumiem un slimību attīstības.
8. Pozitīvas emocijas. Prāta un ķermeņa saikne ir neapstrīdama. Hronisks stress, negatīvas domas, bailes un aizvainojums var radīt fizioloģiskas izmaiņas, kas veicina iekaisumu, novājina imūnsistēmu un paātrina novecošanās procesus (piemēram, palielināts kortizola līmenis).
Savukārt pozitīvas emocijas, prieks, pateicība, mīlestība, optimisms, spēja piedot un tikt galā ar grūtībām, stiprina imūnsistēmu, uzlabo sirds veselību un veicina ilgāku, veselīgāku dzīvi. Apzināti kultivējiet pozitīvu skatījumu uz dzīvi, praktizējiet pateicību, meklējiet prieku mazās lietās un veidojiet stipras sociālās saites.
9. Nopietni cēli mērķi, kas modina radošuma lielo enerģiju. Dzīve ar jēgu ir dzīve ar motivāciju. Mērķu izvirzīšana, vēlme pastāvīgi mācīties, zinātkāre, vēlme būt patīkamam, noderīgam un nepieciešamam citiem, tas viss rada pozitīvu dzīvības enerģiju.
Pie tam novērš garlaicību un apātiju, kas var veicināt fizisko un garīgo pasliktināšanos. Iesaistīšanās sabiedrībā, brīvprātīgais darbs, jaunu prasmju apgūšana vai aizraušanās ar hobiju var sniegt dziļu apmierinātības un jēgas sajūtu, kas ir cieši saistīta ar labāku veselību un ilgmūžību.
Šie deviņi punkti veido holistisku pieeju veselībai. Tie nav atdalāmi; tie visi darbojas kopā, lai uzturētu ķermeni un prātu optimālā stāvoklī. Dzīves ilgums un tās kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no paša cilvēka izvēlēm un attieksmes.
Dažkārt dzirdam par “neārstējamām slimībām”.
Tomēr bieži vien problēma nav slimības neārstējamībā, bet gan nezināšanā vai nepietiekama izpratne par diagnozi, trūkstošas zināšanas par slimību patiesajiem rašanās cēloņiem (kas bieži vien slēpjas tieši dzīvesveidā) un efektīvu līdzekļu un metožu trūkums to likvidēšanai, kas balstītas uz šo cēloņu novēršanu.
Zinātnes progress nepārtraukti paplašina mūsu iespējas, taču pamats ir iemācīties rūpēties par sevi preventīvi.
Vēl viens būtisks šķērslis veselīgas ilgmūžības ceļā ir mūsu pašu prāts, skepse, šaubas un bailes. Šīs negatīvās emocijas var paralizēt jebkuras pūles un atcelt pat labākos nodomus. Ja jūs neticat, ka varat dzīvot ilgi un veselīgi, jūsu ķermenis un prāts reaģēs atbilstoši šai pārliecībai.
Ja vēlaties sasniegt vēlamos rezultātus un, iespējams, svinēt savu simto dzimšanas dienu (vai pat vairāk!) ar skaidru prātu un veselu ķermeni, vispirms neļaujiet domu, ka vecumdienas ir sinonīms slimībām un nespēkam.
Nekad nepieļaujiet domu, ka novecošanās ir tikai pasliktināšanās. Uzskatiet, ka ir pilnīgi iespējams saglabāt veselību un vitalitāti arī cienījamā vecumā!
Ja Jūs gaidāt slimību kā neizbēgamu vecuma pavadoni un domās vizualizējat, ka jūsu veselības stāvoklim ar gadiem it kā “vajadzētu” pasliktināties, tad šāda attieksme ir ne tikai nepareiza, bet arī bīstama. Šādas domas ir kā pašpiepildošs pareģojums, tās paralizē jūsu vēlmi gūt panākumus un aktīvi rīkoties savas veselības labā.
Mainiet savu domāšanu.
PADOMS, domājiet par novecošanos kā par nobriešanas un gudrības laiku, kas var būt tikpat pilnvērtīgs un laimīgs kā jebkurš cits dzīves posms, ja par to pienācīgi rūpējas.
Atgriežoties pie fiziskajiem aspektiem, daudzi zinātnieki pēta dažādas novecošanās teorijas. Viena no tām, ko minējāt, saistīta ar nevajadzīgu molekulu, piemēram, noteiktu olbaltumvielu molekulu, uzkrāšanos ķermenī.
Teorija apgalvo, ka šīs molekulas var traucēt šūnu normālu darbību, radot sava veida “atkritumu kaudzi”, kas aizsprosto šūnu membrānas un traucē vielmaiņas procesus. Ķermeņa pārblīvēšana ar nevajadzīgiem (vai slikti sagremotiem) proteīniem var veicināt šūnu novecošanos un bojājumus.
Tāpēc, īpaši pēc 25 gadu vecuma un vēl jo vairāk pēc 45 gadiem, kad endokrīno dziedzeru (kas regulē daudzus vielmaiņas procesus) darbs tiek pakāpeniski pārkārtots, personai vajadzētu īpaši uzmanīgi izturēties pret patērēto olbaltumvielu daudzumu un veidu.
Atcerieties, ka augu olbaltumvielas (kas atrodas pākšaugos, riekstos, sēklās, graudaugos) dabiskā formā parasti ir vieglāk sagremojamas un absorbējamas, kā arī nāk komplektā ar šķiedrvielām un citām vērtīgām uzturvielām. Dzīvnieku olbaltumvielas (gaļa, piena produkti, olas) arī ir vērtīgas, taču to patēriņš būtu jāierobežo un jālieto mērenībā – piemēram, 1-2 reizes nedēļā, nevis katrā ēdienreizē.
Dzīvesveida gudrības.
Šī pieeja var palīdzēt samazināt ķermeņa “piesārņošanos” un atvieglot gremošanas sistēmas darbu. Neaizmirstiet arī par reizi nedēļā īsu atpūtu gremošanas sistēmai, piemēram, 24-36 stundu ilgu “mazu pabadīšanos” vai vieglu attīrošu dienu, dzerot tikai ūdeni vai zāļu tējas (konsultējoties ar ārstu, ja ir veselības problēmas).
Labākās olbaltumvielas cilvēkiem, skatoties no vieglas sagremošanas un papildu uzturvielu ieguvuma viedokļa, bieži tiek uzskatītas par augu olbaltumvielām.
Tās ir sastopamas gandrīz visos augļos, dārzeņos, garšaugos, riekstos un sēklās (saulespuķu, ķirbju, linu, čia u.c.). Dažādojot augu valsts produktus uzturā, jūs nodrošināt ķermenim plašu aminoskābju spektru, kas ir olbaltumvielu būvbloki.
Tātad, ko vēl ir jāievēro, lai cilvēka dzīve būtu gara un veselīga? Kā jau minēts, viss ir atkarīgs no jūsu noskaņojuma, dzīvesveida, domām un, protams, uztura. Vai ir taisnība, ka pastāv “anti-novecošanās” pārtikas produkti?
Produkti pret novecošanos vai kā nenovecot.
Izrādās, ka jā! Lai gan nav maģiska produkta, kas apturētu laiku, zinātniski pierādīts, ka noteikti pārtikas produkti, pateicoties to bagātīgajam antioksidantu, vitamīnu, minerālvielu un citu bioaktīvo vielu sastāvam, var palīdzēt aizsargāt šūnas no bojājumiem, samazināt iekaisumu un palēnināt noteiktas novecošanās pazīmes šūnu līmenī.
To vairākkārt ir apstiprinājuši gan ārsti, gan pētījumi, gan paši ilgdzīvotāji, kuru uzturā bieži vien dominē dabīgi, uzturvielām bagāti produkti.
Regulāra šo pārtikas produktu iekļaušana ikdienas uzturā mērenībā var būtiski uzlabot vispārējo veselību, samazināt hronisku slimību risku un patiešām palēnināt novecošanās redzamās un neredzamās pazīmes. Novecošana ir neizbēgams bioloģisks process, taču mēs varam būtiski ietekmēt to, cik ātri un ar kādām sekām tas notiek.
Aplūkosim sīkāk dažus no šiem “īpašajiem pret novecošanās produktiem”, ko minējāt, un kāpēc tie ir vērtīgi:
• Kāposti. Kāposti un citi krustziežu dzimtas dārzeņi (brokoļi, ziedkāposti, Briseles kāposti) ir bagāti ar C un K vitamīniem, šķiedrvielām un antioksidantiem, kā arī sulforafānu, kam piemīt pretvēža īpašības – tas ir būtiski, jo vēža risks palielinās ar vecumu. Kāposti satur arī kalciju un citas minerālvielas, kas stiprina kaulus, pasargājot no osteoporozes.
• Lasis. Šīs treknās zivis (un citi taukainie jūras produkti kā makreles, siļķes) ir izcils omega-3 taukskābju avots. Omega-3 ir spēcīgas pretiekaisuma vielas, kas palīdz mazināt iekšējos organisma iekaisumus – daudzu hronisku slimību, tostarp artrīta, artrozes un sirds un asinsvadu slimību pamatcēlonis. Lasis satur arī augstas kvalitātes olbaltumvielas un D vitamīnu, kas ir svarīgs kaulu veselībai un imūnsistēmai. Atšķirībā no sarkanās gaļas, laši satur mazāk piesātināto tauku.
• Jogurts. Dabīgs, bezpiedevu jogurts (un citi fermentēti piena produkti kā kefīrs) ir lielisks kalcija avots, kas nepieciešams stipriem kauliem un zobiem. Turklāt jogurts satur probiotikas – labvēlīgās baktērijas, kas uzlabo zarnu veselību. Veselas zarnas ir būtiskas barības vielu uzsūkšanai, imūnsistēmas darbībai un pat noskaņojuma regulēšanai, jo liela daļa seratonīna (laimes hormona) tiek ražota tieši zarnās.
• Mellenes. Šīs sīkās ogas ir superprodukts, kas bagātīgs ar antioksidantiem, īpaši antociāniem, kas dod tām koši zilo krāsu. Antioksidanti cīnās pret brīvajiem radikāļiem, kas bojā šūnas un veicina novecošanos. Mellenes ir īpaši pazīstamas ar savu labvēlīgo ietekmi uz smadzeņu veselību, uzlabojot atmiņu, koncentrēšanās spējas un palēninot kognitīvo funkciju pasliktināšanos, kas bieži novērojama ar vecumu.
• Sarkanās pupiņas. Pākšaugi kopumā (pupiņas, lēcas, zirņi) ir lielisks augu olbaltumvielu, šķiedrvielu, B grupas vitamīnu, dzelzs, cinka un citu minerālvielu avots. Tās ir arī bagātas ar antioksidantiem. Sarkanās pupiņas satur virkni vitamīnu un minerālvielu, kas palīdz uzturēt ādas un audu veselību un veicina atjaunošanās procesus šūnu līmenī. Augstais šķiedrvielu saturs palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un uzturēt veselīgu zarnu mikrobiomu.
• Zaļā tēja. Zaļā tēja ir spēcīgs antioksidants, pateicoties augstajam polifenolu, īpaši EGCG (epigallokatehīna galāta), saturam. EGCG ir pierādītas spēcīgas pretiekaisuma, pretvēža un anti-novecošanās īpašības. Regulāra zaļās tējas dzeršana var uzlabot vielmaiņu, veicināt sirds veselību un aizsargāt smadzenes.
Cinks zaļajā tējā patiešām uzlabo matu un nagu stāvokli.
• Ķiploki. Ķiploki ir dabisks “superzvaigzne” imunitātes stiprināšanā. Allicīns, galvenā aktīvā viela ķiplokos, piemīt spēcīgas antibakteriālas, pretvīrusu un pretsēnīšu īpašības. Ķiploku regulāra lietošana var palīdzēt samazināt saaukstēšanās un citu infekciju biežumu. Tam piemīt arī pozitīva ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, palīdzot regulēt asinsspiedienu un holesterīna līmeni.
• Burkāni. Burkāni ir slaveni ar augsto beta-karotīna saturu, ko ķermenis pārvērš A vitamīnā. A vitamīns ir vitāli svarīgs redzei, veselīgai ādai un gļotādām, kā arī imūnsistēmas darbībai. Burkāni satur arī C, K, E, PP vitamīnus, kā arī kāliju, dzelzi, varu, fosforu un magniju. Beta-karotīns ir arī spēcīgs antioksidants. Lai A vitamīns labāk uzsūktos, burkāni (vai to sula) jālieto kopā ar nelielu daudzumu tauku (eļļa, avokado, rieksti vai, kā minējāt, pat majonēze, lai gan veselīgākas alternatīvas ir ieteicamākas).
Kviešu stādi.
Kviešu stādi un citas jaunās graudaugu zāles (miežu zāle, rudzu zāle) ir ārkārtīgi bagātas ar vitamīniem, minerālvielām, fermentiem, aminoskābēm un hlorofilu. Tie ir spēcīgi attīroši līdzekļi, kas var palīdzēt normalizēt vielmaiņu, veicināt detoksikāciju un atjaunot šūnu un audu darbību. To lietošana var uzlabot enerģijas līmeni un vispārējo pašsajūtu.
• Tomāti. Tomāti ir galvenais likopēna avots uzturā – spēcīga antioksidanta, kas dod tiem sarkano krāsu. Likopēns ir īpaši efektīvs cīņā pret brīvajiem radikāļiem un ir saistīts ar samazinātu noteiktu vēža veidu (īpaši prostatas) un sirds slimību risku. Interesanti, ka likopēna uzsūkšanās uzlabojas, ja tomāti tiek termiski apstrādāti (piemēram, zupās vai mērcēs) un lietoti kopā ar nelielu daudzumu tauku.
• Sarkanvīns. Sarkanvīna mērena dzeršana ir bijusi saistīta ar labāku sirds un asinsvadu veselību un ilgāku mūžu. Galvenais iemesls ir resveratrols – polifenols, kas atrodams vīnogu miziņās un sarkanvīnā. Resveratrols ir spēcīgs antioksidants ar pretiekaisuma īpašībām. Pētījumi liecina, ka tas var palīdzēt aizsargāt asinsvadus, samazināt iekaisumu un varētu ietekmēt noteiktus novecošanās mehānismus.
Tomēr ir svarīgi uzsvērt “mērenu dzeršanu” – pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga veselībai. Resveratrolu var iegūt arī no sarkanajām vīnogām, vīnogu sulas, mellenēm un zemesriekstiem.
Šie ir tikai daži piemēri no daudziem pārtikas produktiem, kas var palīdzēt uzturēt veselību un palēnināt novecošanās procesus. Atcerieties, ka panākumu atslēga ir daudzveidīgs, sabalansēts uzturs, kas bagāts ar augu valsts produktiem, nevis koncentrēšanās tikai uz dažiem “superproduktiem”.
Nesaslimstot un nenovecot?
Pēc visa iepriekš minētā, ir skaidrs, ka tā nav neiespējama misija, bet gan ceļš, kas prasa apzinātas izvēles un rūpes par sevi katru dienu. Nekas nenotiks pats no sevis. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāmaina ne tikai uzturs (lai gan pāreja uz sarkanajām pupiņām un mērenu sarkanvīna baudīšanu varētu būt labs sākums!), bet arī jāpievērš uzmanība elpošanai, kustībai, miegam, mugurkaula veselībai, hidratācijai, prāta stāvoklim un dzīves mērķim.
Neļaujiet skepsei un neticībai atturēt jūs no šī ceļa. Katra veselīgā izvēle, ko veicat šodien – apēsta sauja melleņu, izdzerta glāze ūdens, neliels rīta rosme, stundas ilga miegs, ko agrāk neļāvāties.
Vai apzināti pozitīva doma kas ir solis pretī garākai, veselīgākai un pilnvērtīgākai dzīvei. Sāciet ar mazumiņu, iekļaujiet šos principus savā ikdienā pakāpeniski un vērojiet, kā mainās jūsu pašsajūta un veselība.
Novecošana ir neizbēgama. Jums ir spēks ietekmēt to, kā jūs novecojat. Dariet to apzināti un ar prieku!
Labu Dienu un veselīgu, ilgu mūžu!
