Netipiski karsti. Jā, Latvijas vasarām 33 grādu karstums tik tiešām ir nopietns pārbaudījums gan mūsu organismam, gan ikdienas ritmam.

Kad termometra stabiņš pakāpjas tik augstu, “izdzīvošanas režīms” jāieslēdz ne tikai senioriem vai bērniem, bet ikvienam no mums. Mūsu ķermenis ir pieratis pie mērenāka klimata, tāpēc tik krasas pārmaiņas prasa pārdomātu rīcību.

Netipiski karsti pat Liepājā.

Var jau visu šo karstumu pārdzīvot un karsts ir arī Liepājā. Lai šādu svelmi pārdzīvotu komfortabli un, galvenais, droši, ir vērts ieviest dažus vienkāršus, bet kritiski svarīgus ieradumus.

Šeit būs visaptverošs ceļvedis, kā pasargāt sevi, savu mājokli un tuviniekus ekstremālā karstumā.

Ūdens, ūdens un vēlreiz ūdens (Bet pareizais!)

Karstā laikā organisma galvenā dzesēšanas sistēma ir svīšana. Svīstot mēs zaudējam milzīgu daudzumu šķidruma un minerālvielu, kas ir steidzami jāatjauno.Dzeriet, pirms sajūtat slāpes: Slāpju sajūta jau liecina par vieglu dehidratāciju.

Karstā dienā pieaugušajam vajadzētu izdzert vismaz 2,5 līdz 3 litrus ūdens. Minerālūdens ir tavs draugs: Parasts krāna ūdens ir lielisks, taču ar sviedriem mēs zaudējam sāļus (nātriju, kāliju, magniju).

Izvēlieties dabiski gāzētu vai negāzētu minerālūdeni ar augstāku mineralizācijas pakāpi, lai uzturētu elektrolītu līdzsvaru.

Netipiski karsti, no kā atteikties?

Alkohols un kofeīns: Alus, vīns, kafija un enerģijas dzērieni darbojas kā diurētiķi jo tie dzen ūdeni ārā no organisma un pastiprina dehidratāciju. Saldie dzērieni: Limonādes un koncentrētas sulas palielina slāpju sajūtu un noslogo gremošanas traktu.

Temperatūra.

Nedzeriet ledusaukstu ūdeni. Tas var izraisīt šoku organismam un kakla iekaisumu. Labākā izvēle ir vēss vai istabas temperatūras ūdens.

Apģērbs un personīgais komforts.

Karstumā modes tendences atkāpjas drošības un komforta priekšā, lai gan abas lietas ir iespējams apvienot. Auduma izvēle: Izvēlieties tikai un vienīgi dabīgus, elpojošus audumus – linu, kokvilnu vai zīdu.

Sintētika (poliesters, neilons) darbojas kā siltumnīcas plēve, neļaujot ādai elpot un veicinot pārkaršanu. Piegriezums un krāsa: Apģērbam jābūt gaišam (gaišas krāsas atstaro saules starus, kamēr tumšas tos absorbē) un brīvam.

Cieši pieguļošas drēbes traucē asinsriti un termoregulāciju. Galvassegas un acis: Nekad neizejiet no mājas bez cepures (platmales, beisbola cepures) vai lakata.

Saules dūriens nav joks. Tāpat obligātas ir UV starojumu aizturošas saulesbrilles, lai pasargātu acu tīkleni.

Stratēģija mājokļa dzesēšanai.

Latvijā lielākajā daļā dzīvokļu nav iebūvētu gaisa kondicionieru, tāpēc telpas mēdz pārvērsties par īstām pirtīm. Tomēr pareiza taktika var palīdzēt saglabāt vēsumu.

Dienas režīms (Logi ciet!)Lielākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, ir logu turēšana vaļā dienas laikā. Ja ārā ir 33 grādi, bet iekšā 26, turot vaļā logu, jūs vienkārši ielaidīsiet karstumu iekšā.

Aizveriet logus un aizvelciet biezos aizkarus vai žalūzijas jau agrā rītā, pirms saule sāk karsēt. Ja iespējams, izmantojiet atstarojošās folijas žalūzijas vai plēves uz logiem.

Nakts režīms (Logi vaļā!)Atveriet visus logus (ja iespējams, radot caurvēju) tikai tad, kad āra temperatūra ir nokritusies zem telpas temperatūras– parasti vēlā vakarā un naktī.

Ventilatora triks.

Ventilators pats par sevi gaisu nedzesē, tas tikai dzenā silto gaisu, radot vēsuma ilūziju. Lai to pārvērstu par “kondicionieri”, novietojiet ventilatora priekšā bļodu ar ledu vai sasalušām ūdens pudelēm.

Gaisa plūsma, ejot pāri ledum, kļūs patīkami vēsa un atdzesēs telpu.

Uzvedība uz ielas un dienas plānošana.

Ja iespējams, karstākajās stundās (no pulksten 11:00 līdz 16:00) palieciet telpās vai ēnā. Šajā laikā saules radiācija un karstums sasniedz maksimumu.

Fizisko aktivitāšu ierobežošana.

Atlieciet dārza darbus, skriešanu vai smagu fizisku darbu uz agrām rīta stundām vai vēlu vakaru. Ēnas meklēšana. Ja jāatrodas ārā, plānojiet savu maršrutu pa ielas ēnas pusi, izmantojiet parkus ar kokiem, kas rada dabisku aizsegu.

Saules aizsargkrēms (SPF). Pat ja neesat pludmalē, uzklājiet krēmu ar vismaz SPF 30 vai SPF 50 uz visām atklātajām ķermeņa daļām. Saules apdegumi bojā ādas spēju pašatdzesēties.

Ēdienkarte svelmainām dienām.

Karstumā mūsu gremošanas sistēma strādā lēnāk, jo organisms enerģiju tērē dzesēšanai, nevis smaga ēdiena pārstrādei.

Ko izvēlēties?
No kā izvairīties?

Padoms: Ēdiet mazākas porcijas, bet biežāk. Tas palīdzēs izvairīties no smaguma sajūtas un papildu ķermeņa uzkaršanas.

Kā ātri atvēsināties?

Ja jūtat, ka kļūst par karstu, ir vairāki ātri un efektīvi veidi, kā palīdzēt organismam. Vēsa duša vai vanna? Ūdenim nav jābūt ledusaukstam, pietiek ar patīkami vēsu.

Samitriniet aukstā ūdenī dvieli un uzlieciet to uz vietām, kur asinsvadi ir vistuvāk ādai. Uz plaukstu locītavām, kakla, deniņiem vai aiz ceļgaliem. Tas ātri pazeminās kopējo ķermeņa temperatūru.

Kāju mērcēšana. Paturiet pēdas bļodā ar vēsu ūdeni.

Uzmanību!

Bīstamie stāvokļi. Ir svarīgi mācēt atpazīt robežu, kad karstums no “nepatīkama” kļūst par “dzīvībai bīstamu”. Ir divi galvenie stāvokļi: karstuma izsīkums un karstuma dūriens.

Karstuma izsīkums (Vieglāka forma)Pazīmes: Pastiprināta svīšana, bālums, muskuļu krampji, nogurums, vājums, reibonis, galvassāpes, slikta dūša.

Rīcība: Nekavējoties pārejiet uz vēsu vietu, atgulieties, nedaudz paceliet kājas, novelciet lieko apģērbu, dzeriet malkiem vēsu ūdeni, lietojiet mitras kompreses.

Karstuma dūriens (Dzīvībai bīstama neatliekamā situācija!) Pazīmes: Ķermeņa temperatūra virs 40°C, āda kļūst karsta, sarkana un sausa (svīšana ir apstājusies!), paātrināta sirdsdarbība, apjukums, bezsamaņa, krampji.

Rīcība: Nekavējoties zvaniet 113! Līdz ātrās palīdzības ierašanās brīdim novietojiet cilvēku ēnā, dzesējiet viņu ar jebkādiem līdzekļiem (lejiet virsū vēsu ūdeni, tiniet slapjos palagos, ventilējiet).

Īpaša vērība pret neaizsargātākajiem. Mēs neesam vieni šajā karstumā. Lūdzu, parūpējieties par tiem, kas paši sev palīdzēt nevar.

Bērni.

Viņu termoregulācija vēl nav pilnībā attīstījusies. Nekad neatstājiet bērnus vienus novietotā automašīnā pat uz minūti (mašīna 33 grādu karstumā pāris minūtēs uzkarst līdz pat 50+ grādiem, pārvēršoties par slazdu).

Sekojiet, lai bērni regulāri dzertu ūdeni un nēsātu cepures. Seniori un hroniski slimnieki: Sirds un asinsvadu slimību pacientiem šāds karstums ir milzīga slodze sirdij.

Sazinieties ar saviem vecākiem vai kaimiņiem, pārliecinieties, ka viņiem ir mājās ūdens un viņi jūtas labi. Mājdzīvnieki: Arī mūsu četrkājainie draugi cieš.

Nodrošiniet viņiem neierobežotu piekļuvi svaigam, vēsam ūdenim. Neveiciet garas pastaigas pa sakarsušu asfaltu (tas var apdedzināt ķepu spilventiņus).

Nekad neatstājiet dzīvniekus ieslēgtus automašīnā.Vasara un saule ir jābauda, taču ar cieņu pret dabas spēkiem. Ievērojot šos zelta likumus.

Dzerot pietiekami daudz ūdens, patveroties ēnā dienas vidū un uzmanot savu pašsajūtu, 33 grādu karstumu Latvijā var pārdzīvot droši un pat patīkami.

Sargiet sevi un savus mīļos!