Olas. Gadu desmitiem olas tika uzskatītas par uztura ienaidnieku, no tām izvairījās holesterīna un sirds un asinsvadu slimību baiļu dēļ.
Mēs dzirdējām, ka to dzeltenumi ir “holesterīna bumbas”, kas neizbēgami paaugstinās mūsu “sliktā” holesterīna līmeni un apdraudēs mūsu sirdi.
Taču laiki mainās, un zinātne attīstās, atklājot jaunus un pārsteidzošus faktus, kas apgāž vecos priekšstatus. Izrādās, ka holesterīns nav viennozīmīgs, un pastāv gan “labais”, gan “sliktais” holesterīns.
Kas ir vēl svarīgāk!
Jaunākie pētījumi liecina, ka olas, pareizi kombinējot tās ar citiem produktiem, var būt ne tikai nekaitīgas, bet pat noderīgas jūsu sirds un asinsvadu veselībai!
Olas pret holesterīnu.
Pārsteidzošie atklājumi.
Satriecošs atklājums nāk no Austrālijas zinātniekiem, īpaši Dienvidaustrālijas Universitātes pētniekiem, kuru darbs publicēts prestižajā izdevumā “American Journal of Clinical Nutrition“.
Viņu galvenais secinājums ir, ka problēma slēpjas nevis pašā uzturā esošajā holesterīnā, bet gan piesātinātajos taukos, kas ir galvenais “sliktā” holesterīna līmeņa paaugstināšanās vaininieks.
Šis pētījums ir radikāli mainījis mūsu izpratni par olu ietekmi uz organismu.
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 60 cilvēku ar normālu holesterīna līmeni, tika atklāts, ka tiem, kuri katru dienu ēda divas olas, bet vienlaikus ierobežoja piesātināto tauku patēriņu, “sliktā” holesterīna (zema blīvuma lipoproteīnu jeb ZBL) līmenis samazinājās vidēji par 5,7 punktiem.
Tas ir būtisks uzlabojums, kas liecina par olu potenciālu veselīga uztura kontekstā.
Savukārt tie, kuri izvairījās no olām, bet uzturā lietoja daudz treknu produktu, piemēram, sviestu un treknu gaļu, nekādus uzlabojumus savā veselībā nepiedzīvoja.
Gluži pretēji, viņu holesterīna līmenis bieži vien palika nemainīgs vai pat pasliktinājās. Šis pētījums skaidri parāda, ka holesterīns nav galvenais ienaidnieks, un ka mēs esam pieļāvuši kļūdu, demoralizējot olas.
Pētījums tika strukturēts ar trīs dažādu diētu veidiem, katra ilga piecas nedēļas:
• Diēta ar augstu piesātināto tauku saturu un gandrīz bez olām: Šī grupa kalpoja kā kontroles grupa, parādot piesātināto tauku ietekmi.
• Diēta ar divām olām dienā un zemu piesātināto tauku līmeni: Šī grupa demonstrēja olu potenciālu veselīga uztura kontekstā.
• Diēta bez olām, bet ar lielu piesātināto tauku daudzumu: Šī grupa vēlreiz uzsvēra piesātināto tauku lomu holesterīna līmeņa paaugstināšanā.
Visas grupas saņēma vienādu kaloriju daudzumu un dietologa konsultācijas, kas nodrošināja pētījuma precizitāti un salīdzināmību.
Pēc katra posma dalībniekiem tika ņemtas asins analīzes, lai novērtētu holesterīna līmeņa izmaiņas. Rezultāti skaidri norādīja, ka svarīgi ir ne tik daudz pašu olu klātbūtne uzturā, cik tas, ar ko tās tiek kombinētas.
Olas nav ideālas, bet nav ienaidnieks.
Lai gan pētījuma rezultāti ir ļoti pozitīvi, ir svarīgi atzīmēt arī dažas nianses, kas izriet no šī pētījuma. Olu diētas fonā tika novērotas izmaiņas holesterīna daļiņu sastāvā.
Palielinājās mazāku ZBL daļiņu skaits, kuras tiek uzskatītas par bīstamākām asinsvadiem, un samazinājās viena no ABL (augsta blīvuma lipoproteīnu jeb “labā” holesterīna) apakštipu, kas pazīstams kā H4, līmenis.
Šīs izmaiņas var nedaudz palielināt sirds un asinsvadu problēmu risku cilvēkiem, kuri jau pieder riska grupai.
Tomēr, neskatoties uz šīm niansēm, ir svarīgi uzsvērt, ka olas nav galvenais holesterīna problēmu cēlonis, kā tika uzskatīts iepriekš. To ietekme uz organismu ir sarežģītāka nekā vienkārši “kaitīga” vai “noderīga”.
Turklāt nedrīkst aizmirst, ka noteikts holesterīna daudzums ir nepieciešams organismam. Piemēram, nesen tika atklāts, ka holesterīns aizsargā aknas no iekaisuma. Tas ir vēl viens piemērs tam, cik sarežģīta ir mūsu organisma bioķīmija un cik daudz mēs vēl nezinām.
Ko tagad ēst brokastīs?
Ja agrāk bija plaši izplatīts uzskats, ka galvenais ir izņemt no uztura olu dzeltenumus, tad tagad rekomendācijas mainās. Svarīgi ir ne tik daudz izņemt olas no uztura, cik samazināt piesātināto tauku patēriņu, kas atrodas sviestā, treknajos sieros, desās un citos dzīvnieku izcelsmes produktos.
Tātad, omlete uz ūdens vai augu eļļas ar dārzeņiem ir lieliska ideja veselīgām brokastīm. Savukārt olu kultenis ar bekonu un sviestu vairs nav labākā kombinācija, jo tas saturēs pārāk daudz piesātināto tauku. Svarīgi ir pievērst uzmanību vispārējai diētai un veidot sabalansētu uzturu.
Olas var kļūt par veselīga uztura sastāvdaļu, īpaši, ja tās tiek lietotas kopā ar dārzeņiem, pilngraudiem un liesiem proteīniem. Tās ir noderīgs un pieejams produkts, kas satur daudz olbaltumvielu, B grupas vitamīnu, holīna un citu vērtīgu vielu.
Holīns, piemēram, ir būtisks smadzeņu un nervu sistēmas veselībai, bet olbaltumvielas palīdz veidot un atjaunot audus. Pat ideja dzert jēlas olas var nebūt tik slikta, kā agrāk tika uzskatīts, protams, ievērojot higiēnas prasības un izvēloties drošus avotus.
Atbrīvojies no vecajiem paradumiem.
Apkopojot visu iepriekš minēto, var teikt, ka divas olas dienā veselīga uztura kontekstā ne tikai nekaitē, bet pat var samazināt “sliktā” holesterīna līmeni.
Galvenais ir nepārspīlēt ar piesātinātajiem taukiem. Olas nav ideālas, bet arī nav “holesterīna bumba”, kā tās tika attēlotas gadu desmitiem.
Šis ir iemesls pārskatīt vecos diētiskos stereotipus un iekļaut olas savā uzturā, saprātīgi un bez fanātisma. Mēs dzīvojam laikā, kad zinātne nepārtraukti attīstās, un ir svarīgi sekot līdzi jaunākajiem atklājumiem, lai pieņemtu apzinātus lēmumus par savu veselību.
Nebaidieties eksperimentēt ar savu uzturu, bet vienmēr konsultējieties ar uztura speciālistu vai ārstu, ja jums ir bažas par savu veselību vai vēlaties veikt būtiskas izmaiņas savā diētā.
Vai esat gatavi mainīt savus priekšstatus par olām un integrēt tās veselīgā uzturā? Es to izdarīju un jūtos lieliski, jo man olas garšo.
