Pēcnāves dzīve, velmju saraksts un pēdējais iespaids

Pēcnāves dzīve. Raksts sasauksies ar šo dienu, 31. oktobri. Domāju, ka zini šīs dienas mistisko nozīmi. “Memento mori”, nāve! Tas ir sens sveiciens, kad satikās 1664. gadā dibinātā “Trapistu” ordeņa mūki.

To izmanto, kā atgādinājumu par nāves neizbēgamību. Protams arī par dzīves īslaicīgumu.

Pēcnāves dzīve, saraksts par pēdējiem darbiem.

Ikviens, kurš ir pieradis sastādīt darāmo darbu sarakstu “to do list”, apstiprinās, ka tas prasa minimālu piepūli un laiku. Toties to sastādot vari iegūt maksimālu labumu.

Vēl ir “bucket list” – zinošo par neizbēgamām beigām vēlmju saraksts. Šis varētu būt efektīvs instruments, lai dotu virzienu visai dzīvei. Protams tas prasa daudz vairāk pūļu. Kā to sastādīt un tajā pašā laikā izvairīties no kļūdām?

Kas ir “bucket list”?

Terminu “bucket list” sāka lietot, pēc filmas “Kamēr neesi nomiris” izdošanas ar Džeku Nikolsonu un Morganu Frīmenu.  Filmas sižets ir ar diviem neārstējamiem slimiem palātas kaimiņiem.

Viņi nolemj pirms nāves izbaudīt visu līdz galam un doties ceļojumā apkārt pasaulei. “To kick the bucket”, tulkojumā nozīmē “Lai spertu pa spaini”, “mest slidas”, “atliecies”, vai vienkāršāk “spert pretim nenovēršamajam”.

“Bucket list” saraksts attiecīgi ir saraksts ar visdrosmīgākajām vēlmēm, kuras jāizpilda, pirms vēl neesat nāves gultā. Šodien tūkstošiem cilvēku jau ir izveidojuši savus vēlmju sarakstus, tos izdrukājuši un izkāruši uz ledusskapju durvīm.

Pēcnāves dzīve

Pēcnāves dzīve, ja aizmirsi par Memento mori!

Šie saraksti ir paredzami un bieži saistīti ar pasaules apceļošanu. Neizpaliek ekstrēmie sporta veidi, piemēram, niršana ar haizivīm vai Everesta iekarošana.

Pie vēlmēm var pieskaitīt svešvalodu mācīšanos, tikšanos ar slavenībām, kā arī plastiskā ķirurga apmeklējumi. Pašu galveno gandrīz piemirsu un tas būs tetovējumi. Dīvaini! Atļaušos mazliet pasmaidīt un vienu punktu ielikt no latvieša realitātes puses.

Finansiālu maka stāvokli lai varētu samaksāt par gāzi un elektrību. 🙂  Kā “Bucket list” pareizi sastādīt domajot par nenovēršamo?

Kristofers Pītersons par pēdējo iedpaidu sarakstu.

Mičiganas Universitātes psiholoģijas profesors Kristofers Pītersons uzskata, ka šādi saraksti ir mēģinājums padarīt mūsu dzīvi neaizmirstamu, un tie tieši atbilst “pēdējā iespaida” teorijai.

Šī teorija ir tāda, ka mēs vislabāk atceramies neticamus, neparastus notikumus un priekus. Viss, kas notiek starp viņiem, tiek uztverts kā neizteiksmīgs fons.

“Bucket list” palīdz no patīkamām atmiņām izveidot struktūru un piešķirt dzīvei jēgu. Viņaprāt, galvenā kļūda, veidojot svarīgāko lietu sarakstu, ir tā, ka mērķus aizņemamies no citiem. Daudzi no interneta lejupielādē gatavus sarakstus un fanātiski sāk tos pildīt.

Cik vēlmju jūs izņemtu no saraksta?

  • Ja zinātu, ka nevarēsiet par tiem pastāstīt citiem?
  • Ja neviens neuzzinās par jūsu ekspedīciju Amazones mežos?
  • Vai jums tas ir vajadzīgs?
  • Ja neviens neredz jūsu tetovējumu? Vai tu to tetovēsi?

Protams var turpināt šo “Ja neviens”, domāju, ka jēgu saprati! Tas ir iemesls pārdomām pie saraksta sastādīšanas, jo uzreiz ir jānovērtē, vai “Bucket list” būs citu apbrīnai par paveikto, vai tas būs tikai tev pašam.

Turklāt Kristofers Pētersons uzskata, ka “bucket list” ir aizgājis ļoti tālu no savas sākotnējās idejas – spējas pievērst uzmanību dzīves svarīgākajām lietām.

Lai tajā obligāti būtu ietverti mērķi, kas izvirzītos priekšplānā. Apmēram tā, ka jūsu rīcībā nebūtu gadsimti, kā daži iedomājas, bet tikai dažas dienas.

Pēcnāves dzīve, sakārto prioritātes pirms.

  • Kurus svarīgus cilvēkus jūs vēlētos satikt un tērzēt?
  • Kur jūs vēlaties doties? Nosauciet trīs sapņu vietas.
  • Kādi sasniegumi sniedz vislielāko pašapziņas pieaugumu?
  • Par kādiem mērķiem domāji, bet no tiem atteicies, baidoties, ka tos nenovērtēs apkārtējie?
  • Kas jums patīk, ko jūs vēlētos izveidot pats?

Padoms: izmantojiet pārus “lasīt – rakstīt”, “skatīties filmu – izveidot filmu vai atskaņot filmu”, “pirkt drēbes – veidot apģērbu”. Iedomājieties absolūtas laimes mirkli. Kas tas ir, ko tu ar to dari? Ko jums patika darīt bērnībā, bet atteicāties, kā pieaugušais?

Tas, cik garš vai detalizēts būs jūsu “bucket list” saraksts, ir atkarīgs no jums. Svarīgi katras nedēļas beigās dažas minūtes veltīt svarīgāko notikumu sarakstam. Tos pārskatīt un izplānot soļus loloto mērķu sasniegšanai.

Iesaku pasteigties ar savu velmju izpildīšanu, jo kā jau viss uz pasaules var pienākt beigu akordi. Tāpēc sāc interesēties, kas būs pēc nenovēršamā.

Pēcnāves dzīve, reliģijas.

Priekšstati par īpašo pēcnāves eksistences formu starp dažādām tautām un dažādos laikos bija atšķirīgi, neskatoties uz ticības kopību.
Tomēr mēs zinām, ka Nāvi raksturo tas, ka tā ir neatgriezenisks stāvoklis — miris organisms nevar atdzīvoties. Jautājums ir viens ir pēcnāves dzīve vai nav?

Pēcnāves dzīve un reliģijas.

Senajām tautām bija reliģiski priekšstati par metempsihozi – gara spēju iemiesoties ne tikai cilvēka, bet arī dzīvnieka un pat auga ķermenī. Metempsihoze, filozofijā attiecas uz dvēseles migrāciju, īpaši tās reinkarnāciju pēc nāves.

To uzskatīja par augstas attīstības rezultātu, par iemiesošanās nopelniem cilvēka ķermenī. Tiek uzskatīts, ka tas atspoguļoja pakāpenisku apziņas pārveidi pa evolūcijas kāpnēm no augiem uz cilvēkiem un pēc dzīvības cilvēka formā.

Pēcnāves dzīve

Pēcnāves dzīve un dažādi skatījumi.

Liela uzmanība tika pievērsta jautājumam par pēcnāves dzīvi Senajā Ēģiptē. Ēģiptes reliģija bija duāla. Viena tā daļa bija paredzēta masām, bija pilnībā vērsta uz nāvi, otra ir priesteru iniciatīvas zināšanas.

Reliģijas pirmās daļas galvenie elementi sastāvēja no rituāliem, lai palīdzētu dvēselei veikt pāreju no šīs pasaules uz citu pasauli. Zemes dzīve tika uztverta kā gatavošanās pēcnāves dzīvei.

Liela uzmanība tika pievērsta pārejas procedūrai, vairāk tika kopti kapi nekā mājokļi. Lielākā daļa šo ideju ir iekļuvušas kristīgajā pasaules skatījumā.

Ēģiptieši uzskatīja, ka par katru mirušo tiek pieņemts pēcnāves spriedums, ar kura lēmumu viņš uz visiem laikiem nolaidās ellē vai dosies uz debesīm. Babilonijā bija priekšstats par galīgo spriedumu visiem pēc nāves.

Tāpat, tūlīt pēc nāves, tiek pieņemts spriedums, bet bez elles un paradīzes ir arī trešā vieta – šķīstītava. Šo ideju aizguvis katolicisms.

Pēcnāves dzīve, attēlojums Indijā.

Indijā priekšstats par dvēseles likteni pēc nāves nozīmē atkarību no dvēseles kvalitātes. Tikai augsti garīgas dvēseles nonāk debesīs un saplūst ar pasaules garu.

Pārējās atdzimst uz Zemes, un tikai ļoti grēcīgas dvēseles nonāk ellē. Domājot par dvēseles turpmāko likteni pēc nāves, Indijā radās ideja par reinkarnāciju.

Tātad visās Indijas filozofiskajās un reliģiskajās straumēs pastāv dvēseles pilnveidošanas koncepcija ar reinkarnācijas palīdzību.

Neoplatonistu, Jēzus, Pitagora mācībās bija tāda pati doma. Domāšanas par cilvēka likteņa cēloņiem rezultātā radās karmas jēdziens, t.i. jo smagāka būs pagātnē paveiktā nasta, jo apgrūtinošāka būs dzīvība uz Zemes.

Ideja par atriebību par ļaunumu, kas radīts dzīves laikā uz Zemes, pastāv dažādos veidos, bet pastāv visur. Pēc viena skatpunkta atmaksa notiek uz Zemes, pēc cita – debesīs vai ellē. Nākamās iemiesojuma mērķis ir iepriekšējo dzīvju grēku izpirkšana.

 Budisms.

Brahmaisms ir Indijas galvenā ticības apliecība trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras. uzplauka, bet tālāk sadalījās trīs galvenajos atzaros:

• budisms;
• Lamaisms;
• Hinduisms.

Sadalīšanai bija daudz iemeslu, t.sk. sakarā ar viedokļu atšķirību par dvēseles eksistenci pēc nāves un tās uzlabošanas veidu.

Budisti uzskatīja, ka dvēsele pēc nāves neatrodas astrālajā plānā, un, ja tā ir perfekta, tā dodas uz Nirvānu, ja tā nav perfekta, tā uzreiz nonāk jaunā iemiesojumā, tai nav pēcnāves.

Lamaismā pastāv ideja par pēcnāves eksistenci ar atmaksu un atmaksu par dzīves laikā izdarītajiem darbiem. Hinduismā uzskatus par iemiesošanās secību atdala starpreinkarnāciju periods.

Šādos periodos dvēsele iziet cauri noteiktai evolūcijai. Cilvēks apzināti eksistē noteiktā smalkās pasaules plānā, kas atbilst augstākajam fiziskās dzīves laikā sasniegtajam apziņas līmenim.

Idejas par pēcnāves pasauli un pašu dvēseli Indijas teoloģijā tiek aplūkotas diezgan detalizēti. Dažādu valstu reliģijām šajā jautājumā ir daudz līdzību.

Ebreju reliģija apgalvo, ka blakus Dievam augstākas būtnes atrodas paradīzē, un cilvēks tiek izraidīts no paradīzes. Tāpēc grēcinieks un sludinātājs pēc savas nāves nonāk bezsamaņā.

Tiek uzskatīts, ka mirušā dvēsele ir cieši saistīta ar viņa fizisko ķermeni, un, ja tā ir apglabāta ebreju zemē, tad šī dvēsele mierīgi guļ. Attiecīgi, ja tas ir aprakts citā vietā, tad dvēsele ir nemierīgā stāvoklī, neguļ.

Kristīgā pārliecība par dzīvi pēc nāves.

Saskaņā ar kristiešu uzskatiem tikai izņēmuma, izredzētas dvēseles nonāk debesīs, kur tās paliek laimē, svētlaimē, ir tiešā saskarē ar Dievu, ar eņģeļiem un erceņģeļiem. Necienīgs cilvēks nonāk šķīstītavā, grēcinieks nonāk ellē. Musulmaņiem ir līdzīgi uzskati.

To cilvēku pēcnāves pastāvēšana, kuri atrodas šķīstītavā vai ellē, ilgs līdz Jēzus Kristus otrajai atnākšanai. Pēc tam visi mirušie augšāmcelsies no kapiem, lai pasludinātu pēdējo spriedumu.

Būs iedalījums taisnajos un grēciniekos, pirmie tiks uz visiem laikiem sūtīti uz debesīm, otrie uz elli. Kristietībā nepastāv iemiesošanās jēdziens, kurā ir iespējama dvēseles evolūcija.

Dvēseles pilnība saskaņā ar kristietības ideoloģiju notiek šķīstītavā līdz pat tiesas dienai.

Tomēr, vai iespējama pēcnāves dzīve?

Pēcnāves dzīve ir tēma, kas saistīta ar reliģiskiem, filozofiskiem un metafiziskiem jautājumiem, un dažādas kultūras un ticības piedāvā dažādus skatījumus uz šo jautājumu.

No zinātniskās perspektīvas nav zinātnisku pierādījumu par pēcnāves dzīvi vai dzīvi pēc nāves. Zinātne strādā ar konkrētiem pierādījumiem un novērojumiem, un pašreizējais zinātnes līmenis neļauj pierādīt vai noraidīt pēcnāves dzīvi.

Līdz ar to, šādu jautājumu atbilde paliek ticību un filozofiju jomā.

Reliģiskās un filozofiskās tradīcijas, piemēram, kristietība, islāms, hinduisms un budisms, piedāvā dažādus skatījumus uz pēcnāves dzīvi. Katra ticība varētu piedāvāt savu izpratni par dzīvi pēc nāves, atkarībā no savas pasaules redzējuma un svētajiem rakstiem.

Tāpēc uz jautājumu par pēcnāves dzīvi nav viennozīmīgas atbildes, un tas būtiski atkarīgs no cilvēka ticībām, filozofiskajām uzskatiem un personīgajiem pārliecības principiem.

Daudzi cilvēki šo jautājumu uztver dažādi, un tas ietver plašu spektru pārliecību un uzskatu dažādību.

Tomēr atceries par 31,oktobri!

Labu Dienu!

 

Dalies ar šo ziņu

labākais

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

uz augšu