Piekrastes pilsētas. Viena no tām ir Liepāja, kas vakar svinēja savus 400.gadus. Bija liels pacilājums un krāšņs koncerts. Daudz lirikā neizplūdīšu, bet teikšu ar liepājnieka vārdiem.
Īsāk sakot – ballīte vienkārši lieliska! Sirdī tāds lepnums, ka pārplīst var! Bet ne no tā, ka mākam svinēt. Dēļ tā, ka esam liepājnieki!”
Taču ballīte beidzās un ejot mājup iezogas domas par to, kas šeit bijis 1000, gadu atpakaļ. Nonācu pie secinājuma, ka laikam jūra. Par savu pārdomu pareizību liecina viena kārtīga vīra pārdomas.
Pavisam nesen pārraidē ”Kruspunktā” Einārs Repše izteicās par iespējamo okeāna līmeņa paaugstināšanos. Viņš teica, man Ikšķilē patiks, kad jūra būs pie Ikšķiles, bet rīdzinieki… un sarkastiski pasmaidīja. Ja netici ir video.
KO viņš ar to domāja?
Piekrastes pilsētas, par to tad būs šis raksts.
Okeāns palielina savu apjomu, tostarp kļūst siltāks un kūst ledāji. Šāds proces turpināsies arvien vairāk. Tad arī Baltijas jūras līmenis celsies. Ja kas, aizsprostu Dānijas šaurumos neuzbūvēsi.
Pilsētu nogrimšana, pavisam nopietni.
Rīgu līdz 2050 gadam diez vai noskalos lielāki vai mazāki plūdi, kas ar kādu spēcīgu vilni var uzbrukt, taču problēmas ūdens līmeņa celšanās dēļ ir pilnīgi iespējamas.
Rīga ir tikai 1,5 līdz 2 metrus virs jūras līmeņa. Pie tam pie Rīgas ir ļoti lēzens jūras dibens, Rīgas līcis ir sekls.
Kas būs, ja tā nopietni?
Ja paaugstināsies jūras līmenis, tad Daugava bremzēsies nevis tur, kur tā šobrīd iziet jūrā, bet augstāk pa straumi. Straume apstāsies, jo ūdens līmenis būs cēlies.
Tātad būs plūdi vai pat Rīga var noiet zem ūdens nākošajā gadu simtā! Līdz 21. gadsimta beigām Latvijā prognozē krasta līnijas atkāpšanos par 47-72 metriem.
Ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu pastiprināšanos 21. gadsimtā, paredzams, ka jūras līmeņa izmaiņas kļūs straujākas. Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos, atšķirīgs ir tikai prognozētais atkāpšanās apjoms.
Krasta līnija.
Dažādās Latvijas vietās paredzamas dažāda mēroga krasta izmaiņas, piemēram, pie būtiskām klimata pārmaiņām Saulkrastu un Mazirbes pusē prognozēta krasta līnijas atkāpšanās pat par 113 metriem, savukārt pie Klapkalnciema – par 40 metriem.
Pilsētu nogrimšana, kas notiks tālāka nākotnē?
Krasta līnijas izmaiņas ietekmē piekrastes zemūdens nogāzes un pludmales stāvums, tādēļ vietās, kur vēsturiski novērota erozija, ne vienmēr prognozētas lielākās izmaiņas nākotnē.
Piemēram, Jūrkalnes apkārtnē, ņemot vērā stāvo nogāzes leņķi un pludmales stāvkrastu, krasta līnijas izmaiņas nākotnē varētu nepārsniegt 21-33 metrus.
Atbilstoši nelielām klimata pārmaiņām 2100. gadā Latvijas piekraste varētu atkāpties par vidēji 47 metriem, atbilstoši vidējām klimata pārmaiņām – par 61 metru, savukārt būtisku klimata pārmaiņu gadījumā – par 72 metriem.
Prognozēts, ka vidējais jūras līmenis Latvijas teritorijā līdz 2100. gadam varētu kāpt par 32,6 centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā un par 50,3 centimetriem būtisku pārmaiņu gadījumā.
Diezgan negrozāma patiesība ir pieņemtais fakts… globālā sasilšana lielākoties ir nenovēršams dabas cikls, temperatūras kāpums uz Zemes turpināsies un pasaules ledāji turpinās kust.
Dažas prognozes vēsta, ka pēc aptuveni 2500 – 3000 gadiem ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās var celties par aptuveni 20 metriem. Ir arī citas prognozes, kas ledāju kušanas izraisīto okeāna pacelšanos gaida jau šajā gadu simtā.
Citi zinātnieki jau tuvāko 100 gadu laikā prognozē arī būtiskas izmaiņas Zemes magnētiskajā laukā un krasas tektoniskās svārstības. Visas šīs minētās Zemes klimata izmaiņas skars arī Latviju.
Krasta līnija, kas draud Latvijai?
Ja celsies ūdens līmenis, tad liela daļa piekrastes applūdīs un Grobiņa būs ostas pilsēta. Liepāja būs zem ūdens.
Ja pārlapo vēstures liecības… tad tajās nepārprotami ir bijušas norādes par kuģu pietauvošanos 12.gadu simtā tā laika Grobiņai.
Retorisks jautājums, kas būs ar Rīgu?
Vai pilsētu nogrimšanu teorija to neskars? Rīgas nebūs…tā vienkārši būs zem ūdens. Vēl ļaunāk, Latvija gandrīz tiks pārdalīta uz pusēm, jo Rīgas līča ūdeņi izskalosies līdz pat Rundālei.
Ūdens līmenim vēl paaugstinoties, Latvijas sadalīšanās vēl vairāk pieaugs, līdz ar to nokļūšana no Latvijas rietumu daļas uz austrumu daļu pa sauszemi būs iespējama tikai pa Lietuvas teritoriju.
Rodas secinājums par mūžīgi veco un reizē būtiski svarīgo… zemnieku necilie mājokļi valsts vidienē izdzīvos, bet villas pie jūras pazudīs. Latvijas piekrastes pilsētu nogrimšana tālāka vai tuvākā nākotnē būs pat ļoti reāls fakts!
Latvija var zaudēt ap 11% no savas teritorijas no pilsētu nogrimšanu teorijas īstenošanos dzīvē.
Visticamāk, lielās Latvijas pilsētas (Liepāja, Ventspils, Jūrmala un Jelgava), būs zem Baltijas jūras ūdens.
Zem ūdens pazudīs:
Nīca, Pāvilosta, Užava, Piltene, Mazirbe, Kolka, Roja, Mērsrags, Engure, Lapmežciems, Ķemeri, Kalnciems, Līvbērze, Staļģene, Emburga, Ķekava, Carnikava, Ādaži, Tūja, Salacgrīva, Ainaži.
Tā kā Rīga var tikt zaudēta, tad būtisks jautājums būtu jaunas Latvijas galvaspilsētas atrašanās vietas izvēle. Būtu jāizvēlas relatīvi droša vieta, ar valsts pārvaldei atbilstošiem nosacījumiem (laba infrastruktūra, komunikācijas, pareizi izvēlēta ģeopolitiska vieta).
Zem ūdens, pilsētu nogrimšana.
Kartēs Jūs redzat iespējamo Latvijas teritoriju, kad ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par 20 metriem. Jāpiezīmē , ka tas ir ļoti daudz. Prognoze balstās uz pašreizējo Latvijas reljefa modeļa izpēti, bez tektonisko svārstību radītām izmaiņām.
Zināmu ietekmi radīs arī jūras krastu erozija. Cerams, ka tas nenotiks drīz vai labāk nenotiks- ar šo optimistisko novēlējumu arī beigšu.
Kartes no neogeo.lv
Mazliet papildinu ar foto,kāda izskatīsies Eiropa. Baltie punkti uz kartes ir pilsētas, kas nogrims.
Varam redzēt, ka Kurzeme paliks par pussalu vai pat salu. Ceru, ka stipri nesabaidīju, bet tādas ir prognozes uz nākošajiem gadu simtiem.
Labu Dienu!
Bija kolosāli, man pat patika Ansiņš savā modīgajā brūnajā mētelītī. Taču tie dziedātāji bija saģērbušies, kā Ziemeļpolā, kažokos un vēl kaut kādos kankaros!