Radio 100. Latvijā drīz būs notikums, jo 2025. gada 1. novembrī, paliek 100 gadi, kad ēterā sāk skanēt radio apraides latviešu valodā.
Mazs ekskurss, kā viss sākās un citas interesantas radio lietu nianses. 1938. gadā radiofons raidīja mūziku un ziņas vidēji 11,5 stundas dienā.
Radio 100, sīkākas nianses.
VEF ražoto radioaparātu cenas 1930 gados bija 100 — 500 lati. Pēc Latvijas okupācijas tas kļuva par PSRS propagandas raidītāju 12 stundas dienā, bet nacistu okupācijas laikā kļuva par “Sendergruppe Ostland” sastāvdaļu, raidot 15–20 stundas diennaktī, arī vācu valodā.
Radio pirmsākumi Baltijas valstīs.
Latvija.
Radio attīstība sākās ar eksperimentālām pārraidēm. Jau 1925. gada martā no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja Rīgā skanēja vārdi: “Hallo, hallo, Rīgas radio mēģina.”
Latvijas Radiofons oficiāli sāka raidīt 1925. gada 1. novembrī ar Satiksmes ministra Jāņa Pauļuka uzrunu, valsts himnu un Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” tiešraidi no Nacionālās operas. Sākotnēji bija maz abonentu skaits, bet interese strauji auga.
Pārējās Baltijas valstis.
- Lietuva: Regulāras radio pārraides sākās vēlāk – 1926. gadā Kauņā ar Kauņas radiofona dibināšanu.
- Igaunija: Igaunijā pirmās regulārās radio pārraides sākās 1926. gadā Tallinā.
Visas trīs Baltijas valstis radio apraides attīstībā sekoja Eiropas tendencēm, ātri ieviešot jauno tehnoloģiju informācijas un kultūras izplatīšanai.
Radio izmantošanas atšķirības.
Aptuveni 100 gadi atpakaļ (1920.-1930. gadi)
Jaunumi un izglītība: Radio bija tehnoloģisks brīnums, galvenais informācijas, izglītības un kultūras avots (ziņas, lekcijas, teātra izrādes, dzīvie koncerti). Veicināja valodas un kultūras vienotību.
Gari un vidējie viļņi (LV, MV), lampas uztvērēji. Zema klausītāju un pārklājuma zona.
Aptuveni 50 gadi atpakaļ (1970. gadi)
Masu medijs un ideoloģija: Galvenais un vispieejamākais masu informācijas līdzeklis, bieži vien varas rupors (Padomju okupācijas laikā Baltijā), bet arī logs uz “ārpasauli” (piemēram, klausoties “Radio Brīvība” vai “Vatikāna Radio”).
Parādās Ultra īsviļņi (FM), tranzistoru uztvērēji, stereo skaņa. Plašs pārklājums.
Tagadne (2020. gadi)
Medijs un fona informācija: Vairs nav galvenais, bet saglabā popularitāti. Īpaši izmanto kā fona pavadījumu (automašīnā, darbā), specializēts saturs (mūzika, sarunas, podkāsti). Informācija pieejama jebkurā laikā internetā.
FM apraide, Interneta radio, Podkāsti. Digitālas platformas (viedierīces, internets), digitālā apraide (T-DAB) testēšanas fāzē.
Frekvences un digitalizācija.
Frekvences:
Tradicionāli radio programmas raidīja garajos (LV) un vidējos viļņos (MV). Mūsdienās dominē ultrīsvaļi (FM) frekvenču joslā (87,5 – 108,0 MHz), kas nodrošina augstu skaņas kvalitāti.
Digitalizācija:
Latvijā radio apraide joprojām pārsvarā ir analoga (FM). Digitālās skaņas apraides sistēma T-DAB (Terrestrial Digital Audio Broadcasting) ir paredzēta frekvenču joslās 174-230 MHz un 230-240 MHz.
Eksperimentālas T-DAB pārraides Latvijas Radio programmām Rīgā notika, piemēram, 2016.-2017. gadā, taču valstiskā līmenī pāreja uz pilnīgi digitālu virszemes radio apraidi vēl nav pabeigta un darbojas paralēli FM.
Vienlaikus strauji attīstās Interneta radio (tiešraides un podkāsti), kas ir digitāls risinājums, bet izmanto datu pārraides tīklus.
Radio nākotne interneta laikmetā.
Radio nākotne interneta laikmetā ir gaiša, bet citāda. Pārvērtības: Radio vairs nav tikai caur ēteru uztverams signāls. Internets dod radio jaunas iespējas:
- Globāla pieejamība: Klausītājs var piekļūt jebkurai stacijai pasaulē.
- Laika elastība: Saturs kļūst pieejams podkāstu formātā — klausītājs var izvēlēties, ko un kad klausīties.
- Daudzfunkcionalitāte: Radio var piedāvāt papildu saturu (video, tekstu, attēlus) un interaktivitāti.
Stiprās puses, radio saglabā savas priekšrocības.
- Fona medijs: Ērti klausīties, veicot citas darbības (braucot, strādājot). Pat automašīnās tas joprojām ir populārākais audio avots.
- Ātra informācija: Ātrākais veids, kā izplatīt ziņas un brīdinājumus lielai auditorijai.
- Vietējā nozīme: Stipra saikne ar vietējo kopienu.
Radio, televīzija vai internets?
Mūsdienās vairs nav jāizvēlas starp medijiem, jo tie saplūst (konverģē):
Internets ir kļuvis par galveno platformu satura patēriņam. Lielākā daļa cilvēku informāciju un izklaidi patērē, izmantojot tieši interneta platformas (sociālos tīklus, ziņu portālus, straumēšanas servisus).
Radio un Televīzija izmanto internetu, lai sasniegtu savu auditoriju. Televīzijas saturs tiek skatīts straumēšanas platformās (piemēram, LTV un Latvijas Radio saturs ir atrodams kopīgā platformā LSM.lv).
Radio klausās gan FM ēterā, gan tiešsaistē (interneta radio), gan atsevišķi veidotā formātā (podkāsti).
Vispārējā tendence.
Cilvēki dod priekšroku saturam, kas ir personalizēts, pieejams jebkurā laikā un vietā, ko vislabāk nodrošina Internets. Tomēr, runājot par ziņu patēriņu, Latvijā sabiedriskie mediji (Latvijas Televīzija un Latvijas Radio) joprojām saglabā augstu uzticību, un to saturs gan ēterā, gan interneta platformās ir ļoti svarīgs.
Radio (FM) saglabā dominanci, kā audio fona medijs ikdienas aktivitātēs.
Labu klausīšanos un labus raidījumus!
