Šķiroties jāpatur prātā dažas svarīgas lietas. Grozam kā gribam, bet laulības šķiršana ir viens no sarežģītākajiem un emocionāli izaicinošākajiem dzīves posmiem.
Tas nav tikai juridisks process, kas izbeidz laulību, bet arī nozīmīgas pārmaiņas, kas skar visus dzīves aspektus, kā finansiālo stabilitāti, mājokli, sociālo loku un jo īpaši, ja ir bērni, arī viņu labklājību un nākotni.
Šķiršanās bieži vien izraisa neskaidrību, stresu un bailes par nākotni. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka, neskatoties uz grūtībām, ar pareizu rīcību un informētību ir iespējams šo procesu pārdzīvot pēc iespējas mierīgāk un pasargāt sevi no nevajadzīgām problēmām.
Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem šķiršanās laikā neizbēgami kļūst jautājums par laulāto kopīgās mantas sadali.
Šķiroties, kas notiks ar kopīgi iegūto īpašumu?
Būs jādala, dzīvokli, māju, automašīnu, uzkrājumus un investīcijas. Kā dalīt atbildību par kredītiem? Un kā risināt jautājumus, kas saistīti ar bērniem, viņu dzīvesvietu, aizgādību, saskarsmi un uzturēšanu?
Pareiza rīcība šajos jautājumos ir izšķiroša turpmākajai dzīvei, tāpēc ir vitāli svarīgi nepieņemt sasteigtus un neapdomātus lēmumus.
Pirmie soļi un psiholoģiskā sagatavošanās.
Pirms mesties galvu reibinošā juridiskā procesā, ir svarīgi veltīt laiku sevis paša sakārtošanai. Šķiršanās bieži vien ir saistīta ar lielām emocijām, kā dusmām, aizvainojumu, skumjām, vilšanos.
Tomēr, lai pieņemtu racionālus lēmumus par mantu un bērniem, ir jācenšas šīs emocijas nodalīt no praktiskajiem jautājumiem.
Amerikāņu šķiršanās advokāti bieži iesaka klientiem vizualizēt savu nākotni pēc šķiršanās. Iztēlojieties savu dzīvi pēc gada, pieciem, desmit gadiem. Kādu dzīvesveidu vēlaties? Kur dzīvosiet? Kā pārvietosieties? Kas jums ir būtiski, lai justos stabili un apmierināti?
Pēc tam, uz šī pamata, izvērtējiet pašreizējo ģimenes īpašumu. Kuras no lietām, kas tagad ir jūsu rīcībā, būs nepieciešamas tieši jūsu iztēlotajā nākotnes scenārijā? Tieši šīs lietas ir tās, par kurām ir vērts cīnīties mantas dalīšanas procesā.
Tomēr šī “cīņa” nenozīmē konflikta eskalāciju. Tā nozīmē spēt argumentēti pamatot, kāpēc konkrēta manta jums ir vairāk nepieciešama nekā bijušajam dzīvesbiedram.
Argumenti kā “man tas patīk labāk” vai “es gribu, lai tas pieder man” nesniegs pārliecinošu pamatojumu. Lai gūtu panākumus, jums ir jāsniedz nopietni, racionāli iemesli.
Piemēram, ja vēlaties paturēt ģimenes mājokli, īpaši, ja jums ir bērni, pamatot to ar bērnu stabilitāti, tuvumu skolai vai bērnudārzam, un to, ka dzīvošana īrētos mājokļos ar bērniem var būt apgrūtinoša, ir daudz pārliecinošāk.
Šī pieeja palīdzēs koncentrēties uz patiesi svarīgām lietām un izvairīties no emocionālas cīņas par priekšmetiem, kuriem faktiski nav būtiskas nozīmes jūsu nākotnei.
Mantas dalīšana, ko paredz likums?
Latvijā laulāto mantiskās attiecības regulē Civillikums, nevis atsevišķs Ģimenes kodekss. Civillikums nosaka, ka manta, ko laulātie ieguvuši laulības laikā kopīgi vai viena laulātā atsevišķi, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darba līdzdalību, ir laulāto kopīgā manta.
Šī kopīgā manta šķiroties parasti tiek sadalīta vienādās daļās.
Tomēr ir svarīgi saprast, kas tiek uzskatīts par laulātā atsevišķo mantu. Atsevišķa manta ir:
• Manta, kas piederēja laulātajam pirms laulības noslēgšanas.
• Manta, ko laulātais ieguvis laulības laikā dāvinājuma vai mantošanas ceļā.
• Laulātā personiskās mantas (apģērbs, apavi u.tml.), izņemot greznumlietas.
• Priekšmeti, kas nepieciešami tikai viena laulātā profesionālajai darbībai (piemēram, mūzikas instruments mūziķim).
• Manta, kas iegūta, atsavinot atsevišķu mantu (piemēram, pārdodot pirmslaulības dzīvokli un iegādājoties citu par iegūto naudu).
Problēmas bieži rodas, ja laulības laikā ir veiktas investīcijas vai uzlabojumi laulātā atsevišķajā mantā, izmantojot kopīgos līdzekļus. Šādos gadījumos otrajam laulātajam var būt tiesības uz kompensāciju par ieguldījumu.
Bērnu lietas (apģērbs, apavi, rotaļlietas, grāmatas, mācību piederumi) netiek uzskatītas par laulāto kopīgo mantu un paliek pie tā vecāka, pie kura bērns dzīvo.
Pirms sākat sarunas par mantas sadali, ieteicams sastādīt detalizētu visu kopīgo un, ja nepieciešams, arī atsevišķo mantu sarakstu. Norādiet aptuveno vērtību. Tas palīdzēs gūt skaidru priekšstatu par to, kas ir jāsadala.
Juridiskas konsultācijas šajā posmā ir ļoti vērtīgas, lai saprastu savas tiesības un to, kā likums piemērojams jūsu konkrētajā situācijā.
Finanšu jautājumi, konti un kredīti.
Šķiršanās procesā finansiālā drošība kļūst par prioritāti. Ja jums ir kopīgi bankas konti vai zināt par laulātā atsevišķajiem kontiem, kuros atrodas kopīgi uzkrāti līdzekļi, ir vērts apsvērt to “iesaldēšanu” jeb bloķēšanu uz laiku.
Tas pasargās jūs no situācijas, ka viens no laulātajiem pēkšņi izņem visus līdzekļus, atstājot otru bez finanšu resursiem. Sazinieties ar banku un uzziniet, kādas ir iespējas konta apturēšanai vai kopīgu finanšu darījumu bloķēšanai šķiršanās procesa laikā.
Kontu varēs atbloķēt, kad būs panākta vienošanās par mantas sadali vai tiesas lēmumā būs noteikts, kā rīkoties ar kontā esošajiem līdzekļiem. Diemžēl, šādos jautājumos paļauties tikai uz otra cilvēka godīgumu un pieklājību var būt riskanti.
Īpaša uzmanība jāpievērš kredītiem un citiem finansiālajiem saistībām. Ja kredīts (piemēram, hipotekārais kredīts mājoklim, auto līzings, patēriņa kredīts) tika ņemts laulības laikā, tas parasti tiek uzskatīts par kopīgu saistību, neatkarīgi no tā, uz kura laulātā vārda līgums noslēgts.
Tas nozīmē, ka pēc šķiršanās abi laulātie ir atbildīgi par parāda atmaksu.
Ja šķiršanās lēmums ir nenovēršams, centieties izvairīties no jaunu, lielu kredītu vai līzinga saistību uzņemšanās. Ja viens no laulātajiem īsi pirms šķiršanās paņem kredītu (piemēram, jauna telefona iegādei, kas paliks viņa īpašumā), pēc šķiršanās jums var nākties maksāt pusi no šī parāda, lai gan jūs no pirkuma nekādu labumu negūstat.
Esiet vērīgi un, ja iespējams, pārrunājiet šādus jautājumus ar laulāto. Dokumentējiet visus esošos kredītus un citus parādus, ieskaitot neapmaksātus rēķinus. Šīs saistības būs jāiekļauj mantas sadales procesā.
Bērnu intereses, saskarsme un uzturlīdzekļi.
Ja laulātajiem ir kopīgi nepilngadīgi bērni, šķiršanās procesā vissvarīgākais ir nodrošināt viņu labākās intereses. Jautājumi par bērnu aizgādību, dzīvesvietu, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem ir jārisina ar īpašu rūpību.
Civillikums paredz, ka vecākiem ir kopīga aizgādība pār bērnu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir laulībā, šķirti vai nekad nav bijuši laulībā. Kopīga aizgādība nozīmē, ka vecākiem ir vienādas tiesības un pienākumi attiecībā uz bērnu, ieskaitot lēmumu pieņemšanu par viņa izglītību, veselību un citiem būtiskiem jautājumiem.
Šķiršanās gadījumā vecāki var vienoties par to, ka bērna ikdienas aizgādību īsteno viens no vecākiem (vienpersoniskā aizgādība), vai arī saglabāt kopīgu aizgādību, nosakot bērna dzīvesvietu pie viena no vecākiem. Vienošanās par aizgādību un bērna dzīvesvietu ir obligāta, šķiroties gan pie notāra, gan tiesā.
Vienlīdz svarīgs ir jautājums par saskarsmes tiesībām ar bērnu. Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar abiem vecākiem.
Vecākiem ir jāvienojas par saskarsmes kārtību, nosakot, cik bieži un kādos apstākļos bērns tiksies ar vecāku, pie kura bērns nedzīvo ikdienā. Ja vecāki nespēj vienoties par saskarsmes kārtību, šo jautājumu var risināt tiesā, kas, pieņemot lēmumu, ņems vērā bērna intereses.
Uzturlīdzekļi bērnam ir viena vecāka pienākums nodrošināt bērna ikdienas vajadzības (ēdiens, apģērbs, mājoklis, izglītība, veselība, attīstība).
Vecāki var brīvprātīgi.
Var vienoties par uzturlīdzekļu apmēru un maksāšanas kārtību, noslēdzot notariālu vienošanos. Šāda vienošanās ir ļoti ieteicama, jo tā ir juridiski saistoša un ļauj izvairīties no turpmākām neskaidrībām un strīdiem.
Vienošanās dokumentā var detalizēti atrunāt, cik liela summa ik mēnesi tiks maksāta, kā segs lielākus izdevumus (piemēram, medicīnas pakalpojumus, interešu izglītību) un kā notiks naudas nodošana.
Ja vecāki nespēj vienoties par uzturlīdzekļiem, vecāks, pie kura bērns dzīvo, var vērsties tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesas noteikto uzturlīdzekļu apmēru var piedzīt piespiedu kārtā.
Ja otrs vecāks nepilda tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu maksāšanu, var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fondā, kas izmaksās minimālo valsts noteikto uzturlīdzekļu apmēru, vēlāk šos līdzekļus piedzenot no parādnieka.
Vienošanās par bērnu aizgādību, saskarsmi un uzturlīdzekļiem ir būtisks dokuments, kas ir nepieciešams gan šķiroties pie notāra, gan iesniedzot prasību tiesā.
Šķiršanās ceļi, pie notāra vai tiesā?
Latvijas likumdošana piedāvā divus galvenos veidus, kā šķirt laulību: pie notāra vai tiesā. Izvēle ir atkarīga no laulāto spējas vienoties.
Šķiršanās pie notāra: Šis ir ātrākais un, ja laulātie ir spējīgi konstruktīvi sadarboties, arī mazāk emocionāli smagais veids. Laulību var šķirt pie notāra, ja:
1. Abi laulātie ir vienisprātis par laulības šķiršanu.
2. Laulātie ir noslēguši rakstisku vienošanos par:
- Kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem.
- Kopīgās mantas sadali.
Pie notāra ir jāvēršas abiem laulātajiem kopā. Notārs notariālā akta formā sagatavos abu pušu gribas izteikumu par laulības šķiršanu. Papildus nepieciešams iesniegt laulības apliecības oriģinālu vai izziņu no civilstāvokļa aktu reģistra, kā arī iepriekš minēto vienošanos par bērniem un mantu.
Ja vienošanās vēl nav sastādīta, to var palīdzēt sagatavot notārs.
Liela priekšrocība, noslēdzot notariālu vienošanos par uzturlīdzekļiem, ir iespēja piešķirt tai izpildu spēku. Tas nozīmē, ka uzturlīdzekļu piedziņu var uzsākt bez nepieciešamības atkārtoti vērsties tiesā, ja maksātājs nepilda saistības.
Laulības šķiršanas process pie notāra ilgst vienu mēnesi no iesnieguma iesniegšanas dienas. Šajā laikā jebkurš no laulātajiem var atsaukt savu piekrišanu šķiršanai. Ja mēneša laikā atsaukums netiek saņemts, laulība tiek šķirta.
Pēc laulības šķiršanas notārs par to informē attiecīgās iestādes (dzimtsarakstu nodaļu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, ja nepieciešams, arī baznīcu).
Šķiršanās tiesā.
Šis ceļš ir neizbēgams, ja laulātie nespēj panākt vienošanos par visiem šķiršanās jautājumiem (pašu šķiršanos, mantas sadali, bērnu jautājumiem) vai ja viens no laulātajiem nepiekrīt šķiršanās faktam.
Laulības šķiršanas prasības pieteikumu tiesā var iesniegt viens laulātais. Prasības pieteikumā jānorāda iemesli, kādēļ laulība ir uzskatāma par izirušu (piemēram, laulātie vairs nedzīvo kopā, tiem nav kopīgas saimniecības, kopīgas intereses vairs nepastāv).
Prasības pieteikumam jāpievieno laulības apliecības oriģināls, kopīgo bērnu dzimšanas apliecību kopijas (uzrādot oriģinālus), kā arī dokumenti, kas pamato prasītāja viedokli par mantas sadali un bērnu jautājumiem (piemēram, īpašumu apliecinoši dokumenti, dokumenti par laulāto ienākumiem un mantisko stāvokli).
Ja laulība noslēgta ārvalstīs, var būt nepieciešama dokumentu tulkošana un legalizācija.
Tiesas process ir ilgāks un sarežģītāks nekā šķiršanās pie notāra. Tiesai ir jāizvērtē abu pušu argumenti un pierādījumi un jāpieņem lēmums par laulības šķiršanu, mantas sadali un bērnu jautājumiem. Tiesas process var ietvert vairākas sēdes, dokumentu apmaiņu un, ja nepieciešams, liecinieku nopratināšanu.
Lai gan tiesas ceļš ir garāks un bieži vien finansiāli dārgāks (valsts nodevas, juridiskie izdevumi), tas ir nepieciešams, ja nevar panākt vienošanos. Tiesas nolēmums par laulības šķiršanu, mantas sadali un bērnu jautājumiem ir juridiski saistošs abiem laulātajiem.
Mediātors, kā risinājums.
Neatkarīgi no tā, vai plānojat šķirties pie notāra vai tiesā, ir vērts apsvērt mediācijas izmantošanu. Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā neitrāla trešā persona, mediators. Viņš palīdz laulātajiem pārrunāt un rast abpusēji pieņemamus risinājumus strīdīgajos jautājumos, īpaši attiecībā uz bērniem un mantu.
Mediators neatbalsta nevienu pusi, bet palīdz veidot dialogu un meklēt kompromisus. Mediācija var būt īpaši noderīga, ja emocijas traucē konstruktīvai sarunai, bet laulātie tomēr vēlas izvairīties no ilgstošas tiesvedības. Vienošanās, kas panākta mediācijas ceļā, var tikt noformēta kā notariāls akts.
Svarīgi atcerēties un praktiski padomi:
• Informējieties: Iepazīstieties ar Civillikuma normām, kas regulē laulāto mantiskās attiecības un bērnu tiesības. Zināšanas par savām tiesībām un pienākumiem sniegs pārliecību.
• Meklējiet juridisku palīdzību: Kvalificēta jurista vai advokāta konsultācija jau procesa sākumā var palīdzēt izvairīties no kļūdām, saprast jūsu situācijas specifiku un izvēlēties labāko rīcības stratēģiju.
• Saglabājiet dokumentus: Apkopojiet visus svarīgos dokumentus, kas saistīti ar laulību, bērniem, īpašumu, kredītiem un ienākumiem.
Esiet mierīgi un racionāli.
Cik grūti tas nebūtu, centieties nodalīt emocijas no praktiskajiem jautājumiem. Racionāli lēmumi ir pamats veiksmīgam šķiršanās procesam.
• Domājiet par bērniem: Ja jums ir bērni, viņu intereses ir jānoliek pirmajā vietā. Centieties panākt vienošanos, kas nodrošina viņu stabilitāti un labklājību.
• Nepieņemiet sasteigtus lēmumus: Nedariet lielus darījumus ar mantu vai neuzņemieties jaunas finansiālās saistības bez rūpīgas apsvēršanas un, ja iespējams, saskaņošanas ar laulāto.
• Meklējiet atbalstu: Runājiet ar draugiem, ģimeni, apsveriet psihologa vai psihoterapeita palīdzību, lai pārvarētu emocionālās grūtības.
Laulības šķiršana nekad nav viegla, taču ar pareizu rīcību, informētību un gatavību konstruktīvi risināt jautājumus ir iespējams pārdzīvot šo procesu ar mazākiem zaudējumiem un veiksmīgi uzsākt jaunu dzīves posmu.
Galvenais ir nebaidīties meklēt palīdzību un aktīvi piedalīties procesā, aizstāvot savas tiesības un intereses, vienlaikus respektējot likumu un, cik iespējams, arī otra laulātā tiesības.
Labu dienu!
