Skudras. Mēs, cilvēki, lepojamies ar savu dominējošo stāvokli uz Zemes. Mūsu skaits ir pārsniedzis 8 miljardus, un mēs esam pārveidojuši planētu neatgriezeniski.
Tomēr, ja mēs patiešām gribētu saprast, kurš patiesībā valda uz šīs planētas, mums būtu jāpievērš uzmanība daudz mazākiem un vecākiem iemītniekiem skudrām.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, cik daudz šo sīciņo, bet neticami spēcīgo kukaiņu patiesībā dzīvo uz Zemes? Atbilde liek par sevi runāt.
Skudras, cik daudz šo kukaiņu ir uz Zemes?
Precīzu skaitli ir grūti aptvert. Mēs zinām, ka pat viens vidējs skudru pūznis var būt mājas aptuveni 300 tūkstošiem indivīdu, bet lieli meža pūžņi var sasniegt pat 5 miljonus skudru. Bet kāds ir kopējais skaits visā pasaulē?
Zinātnieki ir nonākuši pie aptuvena, bet satriecoša skaitļa: uz Zemes dzīvo apmēram 20 kvadriljoni skudru. 20 000 000 000 000 000 jeb divdesmit miljoni miljardu!
Lai to salīdzinātu ar cilvēku populāciju, tas nozīmē, ka uz katru cilvēku pasaulē ir aptuveni 2,5 miljoni skudru. Tas padara mūsu planētu par “Skudru planētu” daudz vairāk nekā par “Cilvēku planētu”.
Šie iespaidīgie dati nav ņemti no gaisa. 2022. gadā pētnieku grupa publicēja pētījumu, kurā tika analizēti gandrīz 500 zinātniski darbi no visiem kontinentiem, kuros tika pētīta kukaiņu daudzveidība.
Apkopojot un vidēji skaitot datus no šiem pētījumiem, zinātnieki ieguva visprecīzāko mūsdienu novērtējumu. Iepriekšējais mēģinājums saskaitīt skudras 1994. gadā deva divreiz mazāku rezultātu, kas liecina par to, cik liels progress ir panākts zinātnē, un ka skudras laika gaitā nav mazinājušās.
Skudru biomasa.
Svars, kas liek aizdomāties.
Ja mēs varētu iedomāties visas pasaules skudras kā vienu milzīgu radījumu, tas būtu neiedomājami smags. Tiek lēsts, ka viena skudra sver aptuveni 0,005 gramus. Savukārt visu skudru kopējais svars uz planētas tiek novērtēts ap 12 miljoniem tonnu.
Šis skaitlis ir patiesi milzīgs. Tas ir aptuveni 20% no visas cilvēces kopējās masas. Padomājiet par to: skudras, kukaiņi, kas ir tik mazi, ka mēs tās bieži vien pat nepamanām, veido piekto daļu no visas cilvēku biomasas.
Ja mēs savāktu visus cilvēkus vienā milzīgā “gaļas bumbā”, tās diametrs būtu nedaudz mazāks par kilometru. Savukārt, ja mēs savāktu visus kukainus, bumba būtu nesalīdzināmi lielāka.
Skudras šajā kukaiņu valstībā spēlē dominējošu lomu biomasas ziņā, pat pārsniedzot kopējo visu putnu un zīdītāju (izņemot cilvēkus un mājlopus) biomasu.
Skudru daudzveidība.
Pasaule zem lupas.
Kas attiecas uz sugām, zinātne patlaban ir atklājusi un aprakstījusi vairāk nekā 15 700 skudru sugu un pasugu, un tas vēl nebūt nav galīgais skaitlis. Pētnieki uzskata, ka patiesais sugu skaits varētu būt pat divas reizes lielāks, jo daudzas sugas joprojām gaida savu atklāšanu.
• Izplatība: Skudras dzīvo gandrīz visur uz Zemes, izņemot Antarktīdu, Islandi, Grenlandi un dažas mazas, attālas salas. Tās mīt mežos, tuksnešos, pilsētās un pat zem ietvēm.
• Biodaudzveidības centri: Aptuveni divas trešdaļas no visām zināmajām sugām ir koncentrētas tropu mežos un savannās, kur dzīvība mutuļo visu gadu.
Šāda plaša izplatība un sugu daudzveidība tikai vēlreiz uzsver skudru neticamo pielāgošanās spēju un milzīgo ekoloģisko lomu.
Skudru navigācija.
GPS bez satelītiem.
Viens no skudru uzvedības apbrīnojamākajiem aspektiem ir to spēja orientēties. Ikviens, kas ir vērojis skudru, ir pamanījis, cik pārliecinoši tās pārvietojas, pat ja ceļš ved cauri sarežģītai zālei, smiltīm vai akmeņiem.
Kā tās to dara bez kartēm, kompasa vai GPS? Patiesībā to “navigācijas sistēma” ir tikpat sarežģīta kā mūsdienu robotiem.
Orientēšanās bez kartēm.
Skudras orientējas, izmantojot dažādus pozicionālos marķierus vidē. Katrai sugai ir savs “instrumentu komplekts”, kas var ietvert:
1. Feromonu takas (smaržas): Visizplatītākais veids. Izejot no pūžņa, skudras atstāj ķīmisku taku, ko vēlāk izmanto, lai atgrieztos.
2. Saules kompass: Piemēram, tuksneša skudras Cataglyphis, kas dzīvo viendabīgu smilšu kāpu vidū bez skaidriem vizuāliem orientieriem, izmanto iebūvētu Saules kompasu. Tās acis spēj uztvert polarizēto gaismu – debesu rakstus, kas cilvēka acij ir neredzami. Šie raksti palīdz tām noteikt Saules atrašanās vietu pat tad, ja tā ir aiz mākoņiem.
3. Vizālie orientieri un ēnas: Skudras atceras ievērojamus objektus un pat ēnu rakstus, lai koriģētu kursu.
Bioloģiskais soļu skaitītājs (Odometrs).
Vien ar orientēšanos pēc saules nepietiek. Skudras smadzenēs darbojas arī bioloģiskais soļu skaitītājs jeb odometrs. Kā zinātnieki to pierādīja?
Slavenā eksperimentā Vācijas un Šveices pētnieki pielīmēja skudrām pie kājām sīkus staigulīšus, lai pagarinātu to soļus.
Kad šīs skudras tika palaistas atpakaļ, tās pagāja garām pūznim, jo to soļi bija kļuvuši garāki, un to iekšējais skaitītājs uzskaitīja lielāku distanci, nekā bija nepieciešams. Tām skudrām, kurām kājas tika saīsinātas, distance nebija pietiekama – tās apstājās par ātru, meklējot pūzni.
Šis eksperiments pārliecinoši pierāda, ka skudrām patiešām ir iebūvēta sistēma precīzai noietā ceļa noteikšanai.
Ceļa atcerēšanās.
Izceļojot no pūžņa, skudra izmanto vektoru navigāciju – vienkāršu, bet ļoti precīzu algoritmu. Tā summē visus noietos posmus un pagriezienus, lai jebkurā brīdī zinātu, kurā virzienā un kādā attālumā atrodas mājas.
Pat ja skudra mēro līkumotu ceļu, tās “prāts” aprēķina īsu, taisnu līniju (vektoru) atpakaļ uz pūzni. Šis pamata “skelets” tiek papildināts ar ārējiem orientieriem, piemēram, spēcīgām smaržām vai vizuālām zīmēm, kas ļauj skudrai koriģēt kursu, saskaņojot iekšējos datus ar ārējiem signāliem.
Šī dabas navigācijas sistēma, kas apvieno ķīmiju, redzi un matemātiku, ir viens no iemesliem, kāpēc skudras ir tik veiksmīgas un izplatītas visā pasaulē. Tās ir senas iemītnieces, kas ar savu skaitu, biomasu un sociālo organizāciju nepārprotami pierāda skudras ir ne tikai planētas īstie saimnieki, bet arī vieni no izcilākajiem navigatoriem un inženieriem dabas pasaulē.
Labu Dienu!
