Vasaras laiks. Precīzāk – pārejas periods un pulksteņu grozīšanas bums. It kā nekas īpašs, kaut kā jau pārstabulēsim šos laikrāžus. Taču no otras puses jāatzīmē, ka vasaras laiks asociējas ar siltumu dabā.
Ja vēl izsakāmies pacilāti iedvesmojoši, tad varam pieminēt arī ar siltumu sirdī. Pavasara tuvošanās vienmēr nes sev līdzi jaunu enerģiju un dzīvesprieku, bet vienlaikus arī nelielu apjukumu.
Ja kas, rodas grandiozs jautājums par tekošo brīdi, vai priecāties par ilgāku gaišo dienas daļu vai steigšus meklēt piemērotu garderobi jaunajai sezonai?
Vasaras laiks, kad tas notiks?
2025. gadā vasaras laiks iestāsies 30. martā, kas ir mēneša pēdējā svētdiena, plkst. 3:00 naktī. Tas nozīmē, ka pulksteņa rādītājus būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.
Tādējādi rīti sākotnēji šķitīs tumšāki, bet vakaros gaisma būs ilgāk. Vasaras laiks būs spēkā līdz 26. oktobrim, kad, oktobra pēdējā svētdienā, plkst. 4:00 naktī pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
Vasaras laiks – ieguvums vai traucēklis?
Lai gan ilgākā gaišā dienas puse daudziem šķiet ieguvums, speciālisti brīdina par pulksteņu grozīšanas negatīvo ietekmi uz cilvēka bioloģisko ritmu.
Pētījumi liecina, ka laika maiņa var radīt miega traucējumus, nogurumu un pat īslaicīgi samazināt koncentrēšanās spējas. It īpaši tas ietekmē bērnus, gados vecākus cilvēkus un tos, kuriem ir noteikts un stabils miega režīms.
Tomēr pozitīvie aspekti nav noliedzami – dienas gaišais laiks ilgāk ļauj baudīt ārpustelpu aktivitātes, veicina ekonomisko aktivitāti un, iespējams, pat uzlabo cilvēku noskaņojumu. Arī enerģijas patēriņš dažās valstīs var samazināties, jo mākslīgais apgaismojums tiek izmantots mazāk.
Ne tikai Latvija!
Pulksteņu grozīšana nav tikai Latvijas realitāte. Aptuveni 70 pasaules valstis maina laiku divas reizes gadā, bet daudzas no tām jau ir atteikušās no šīs prakses.
Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981. gadā, un kopš 1997. gada tas ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. 3:00 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. 4:00.
Kā ar Eiropu?
Eiropas Savienībā jau vairākus gadus notiek diskusijas par to, vai ir nepieciešams atteikties no pulksteņu grozīšanas. Eiropas Komisija veica iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa balsotāju pauda viedokli, ka laika maiņa būtu jāatceļ.
Tomēr vienošanās starp ES dalībvalstīm joprojām nav panākta, un šī tēma paliek iestrēgusi birokrātijas labirintos.
Kas tālāk?
Lai gan pagaidām nekas neliecina, ka tuvākajā laikā tiks ieviestas izmaiņas, diskusijas turpinās. Lielākā problēma ir vienotas sistēmas trūkums – ja katra valsts lemtu patstāvīgi, tas varētu radīt haosu transporta, loģistikas un ekonomikas jomā.
Tādēļ, kamēr Eiropas Savienība mēģina rast kompromisu, mēs turpināsim divreiz gadā pielāgoties laika izmaiņām.
Neatkarīgi no tā, vai laika maiņa mums sagādā prieku vai neērtības, tai ir gan savi plusi, gan mīnusi. Katrs pielāgojas savā veidā – daži ar prieku izmanto garākos gaišos vakarus, bet citi sūdzas par traucētu bioloģisko ritmu.
Taču viens ir skaidrs – vismaz šobrīd pulksteņi joprojām tiks grozīti!
Kā ir ar laika grozīšanu citās pasaules valstīs?
Laika grozīšana pasaulē nav vienāda – dažas valstis to joprojām praktizē, bet citas jau atteikušās no šīs sistēmas. Apskatīsim dažādas pieejas dažādos reģionos.
Valstis, kur laika maiņa joprojām notiek,
Aptuveni 70 valstīs vismaz daļā teritorijas tiek ieviests vasaras un ziemas laiks. Dažas no lielākajām valstīm, kas vēl arvien pielāgo pulksteņus divreiz gadā, ir:
ASV un Kanāda – lielākajā daļā štatu un provinču laika maiņa joprojām notiek. Tomēr dažās vietās, piemēram, Arizonā (izņemot Navajo rezervātu) un Saskatčevanā, vasaras laiks netiek izmantots.
Eiropas Savienība – visas ES dalībvalstis šobrīd vēl ievēro vienoto sistēmu, lai gan diskusijas par tās atcelšanu turpinās.
Austrālija – laika grozīšana notiek tikai dažos štatos, piemēram, Jaunajā Dienvidvelsā, Viktorijā un Dienvidaustrālijas štatā, bet Kvīnslendā, Rietumaustrālijā un Ziemeļu teritorijā tā netiek piemērota.
Meksika – 2022. gadā Meksika nolēma atcelt laika maiņu lielākajā daļā valsts, bet pierobežas reģioniem ar ASV tā joprojām tiek saglabāta sinhronizācijas nolūkos.
Valstis, kas atteikušās no laika maiņas
Daudzas valstis, kas agrāk ieviesa vasaras laiku, to vairs nepraktizē, jo pētījumi parādīja, ka enerģijas ietaupījums ir minimāls, bet ietekme uz veselību un dzīves ritmu var būt negatīva.
Krievija – 2011. gadā Krievija nolēma pastāvīgi palikt vasaras laikā, bet 2014. gadā atgriezās pie ziemas laika, lai saglabātu dabiskāku dienas ritmu.
Japāna – vasaras laiks īslaicīgi tika ieviests pēc Otrā pasaules kara, bet vēlāk atcelts, jo sabiedrība to neuztvēra pozitīvi.
Ķīna – izmanto tikai vienu laika zonu visā valstī, neraugoties uz tās lielo teritoriju, un vasaras laiku neievieš.
Indija un Indonēzija – šīs valstis nekad nav ieviesušas sezonālo laika maiņu.
Nākotnes tendences.
Pasaulē pieaug tendence atteikties no pulksteņu grozīšanas. Pētījumi liecina, ka tā var negatīvi ietekmēt veselību, samazināt darba produktivitāti un pat palielināt satiksmes negadījumu risku.
Tomēr, tā kā dažās valstīs tā joprojām tiek izmantota ekonomisku un praktisku apsvērumu dēļ, pilnīga atteikšanās var aizņemt vairākus gadus.
Veiksmīgu pāreju uz vasaras laiku!
Latvijas valdība lēmusi, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.
Taču šobrīd EK aktīvas diskusijas par šo jautājumu ir pārtrauktas citu prioritāšu dēļ.