Viendienīte. Tā nu sanācis, ka šis visnotaļ skaistais augs vai Dienlilija, kā nu kuram šķiet pievilcīgāks nosaukums, aug pie manis dārzā Liepājā. Tās ziedēšana ir īsa, bet krāšņa gan, spējot piepildīt dārzu ar spilgtiem toņiem un smalkām nokrāsām.
Lai labāk izprastu šīs puķes burvību, esmu izveidojis video, kas atspoguļo viendienītes ziedēšanas procesu. Video, kas pieejams zemāk rakstā, sniedz vizuālu ieskatu šī auga dzīves ciklā, sākot no pirmajiem atvērtajiem ziediem līdz pēdējam.
Tas parāda, cik ātri ziedi atveras un novīst, taču vienlaikus atklāj arī to, cik daudz ziedu var uzziedēt vienlaikus, radot nepārtrauktu krāsu plīvuru.
Viendienīte, ko saka zinoši dārzkopji.
Dienlilijas (Hemerocallis), tautā sauktas arī par dienziedēm un viendienītēm, pieder dienziežu dzimtai (Xanthorrhoeaceae). Šis botāniskais nosaukums jau pats par sevi atklāj auga galveno īpašību.
Grieķu vārds “hēméra” nozīmē diena, savukārt “kállos” nozīmē skaistums. Tādējādi “Hemerocallis” tiešā tulkojumā nozīmē “dienas skaistums” vai “dienas puķe”, kas precīzi raksturo šī krāšņā auga būtību.
Jo katrs atsevišķs zieds uzplaukst dienas sākumā un tās beigās novīst. Šī unikālā īpašība atšķir dienziedes no daudziem citiem dārza augiem, piešķirot tām īpašu šarmu un dižo skaistumu.
Lai gan katrs zieds ir īslaicīgs, dienziedes tomēr spēj priecēt ar ilgstošu ziedēšanu. Tas ir tāpēc, ka vienā dienliliju cerā var uzziedēt pat līdz 500 ziediem.
Līdzko viens zieds novīst, nākamajā dienā blakus tam atveras jauni ziedpumpuri, un šis nepārtrauktais ziedēšanas cikls var turpināties vismaz četru nedēļu garumā, bet dažām šķirnēm pat ilgāk.
Tādējādi dārznieks var baudīt nepārtrauktu krāsu spēli un svaigu ziedu burvību.
Dienlilijas ir vienas no vieglāk kopjamiem dārza augiem, kas padara tās par ideālu izvēli gan pieredzējušiem dārzkopjiem, gan iesācējiem. Tās ir pazīstamas ar savu izturību un spēju pielāgoties dažādiem apstākļiem.
Dienliliju lapas ir spēcīgas un kuplas, veidojot blīvu segumu, kas efektīvi nomāc nezāļu augšanu zem tām. Tas ievērojami samazina ravēšanas nepieciešamību, atvieglojot dārza kopšanas darbus.
Daudzām dienliliju sugām piemīt arī patīkama smarža, kas piešķir dārzam papildu dimensiju. Atšķirībā no īstajām lilijām, kurām ir sīpoli, dienziedēm ir saknes, kas labi palīdz tām pārciest sausuma periodus un nodrošina stabilu augšanu.
Katram augam parasti ir divi stublāji, kuru galos veidojas ziedi, veidojot iespaidīgus ziedu kopumus. Dienliliju lapas ir garas, lineāras, ar nosmailotu galu, piešķirot augam elegantu un graciozu izskatu.
Pēc ziedēšanas veidojas augļi, kuros atrodas vai nu ļoti maz, vai ļoti daudz sēklu, atkarībā no šķirnes. Savus pumpurus dienziedes sāk raisīt maija beigās un zied līdz pat pirmajām salnām, taču viskrāšņākās tās ir jūlijā, kad dārzs burtiski uzplaukst krāsu pārpilnībā.
Dienlilija, no kurienes?
Dienliliju vēsture Eiropā aizsākās ar pirmajiem paraugiem, kas atceļoja no tālajiem Dienvidķīnas reģioniem. Tomēr to ceļojums nebija viegls. Tā kā tos nevarēja labi izkaltēt un nospiest, dienziedes nebija atrodami nevienā herbārijā, kas apgrūtināja to izpēti un klasifikāciju.
Tādējādi ilgu laiku eiropiešiem dienliliju oriģinalitāte un botāniskās īpašības palika neizzinātas, un tās netika plaši pazīstamas vai audzētas.
Situācija mainījās, attīstoties tirdzniecībai un atveroties aizvien jauniem tirdzniecības ceļiem. Ar laiku šis augs izplatījās visā pasaulē, sasniedzot dažādus kontinentus un dārzus.
Sākotnēji dienziedes bija ļoti dārgi augi, kas padarīja tās par ekskluzīvu prieku. Tādēļ tās tika stādītas tikai publiskajos parkos un bagātu muižnieku dārzos, kur tās kalpoja kā statusa simbols.
Pagāja laiks, līdz dienziedes kļuva pieejamākas plašākai sabiedrībai. Nozīmīgs pavērsiens notika 1893. gadā, kad savvaļas dienziežu pētnieks Džordžs Jelds reģistrēja pašu pirmo dienziedi ar nosaukumu ‘Apricot’.
Šī šķirne bija īpaša ar savu izturību un skaistumu, un tā joprojām ir sastopama gan piemājas dārzos, gan arī botānisko dārzu kolekcijās visā pasaulē. ‘Apricot’ kļuva par pamatu daudzu jaunu šķirņu selekcijai, veicinot dienziedes popularitātes pieaugumu.
Mūsdienās dienziedes ir kļuvušas par vienu no iecienītākajiem dārza augiem, pateicoties to daudzveidībai, izturībai un salīdzinoši vieglajai kopšanai.
Selekcionāri ir radījuši tūkstošiem jaunu šķirņu, kas atšķiras ar ziedu krāsu, formu, izmēru un ziedēšanas laiku, nodrošinot, ka katrs dārzkopis var atrast savai gaumei un dārza apstākļiem piemērotāko dienziedes veidu.
Dienlilija un izskats.
Dienziežu pasaule ir apbrīnojami daudzveidīga un krāšņa. Pastāv neskaitāmas krāsu, rakstu, formu kombinācijas, kā arī ziedēšanas laiks dažādām šķirnēm atšķiras, nodrošinot nepārtrauktu ziedēšanu no pavasara beigām līdz pat rudenim.
Dienziežu šķirnēm ir salīdzinoši lieli, iespaidīgi ziedi, kas var sasniegt pat 20–30 cm diametrā, padarot tos par dārza centrālo akcentu. Šie ziedi var būt dažādu formu – no klasiskām trompetes formām līdz zvaigžņu, zirnekļu vai dubultziedu formām, kas katrai šķirnei piešķir unikālu raksturu.
Ziedlapu malas var būt krokotas, zobainas vai burbuļotas, piešķirot ziediem papildu tekstūru un eleganci. Nereti ziedlapu malas ir citā krāsā nekā pats zieds, radot kontrastus un vizuāli interesantus efektus.
Uz ziedlapām ir sastopami dažādu formu un krāsu zīmējumi, piemēram, acis, gredzeni vai svītras, kas padara katru ziedu par mazu mākslas darbu. Selekcionāri ir radījuši pat ziedus ar 8 ziedlapiņām (parasti ir 6), kā arī pildītus un daļēji pildītus ziedus, kas atgādina miniatūras peonijas vai rozes.
Krāsu toņu paletē iekļautas gandrīz visas varavīksnes krāsas, izņemot tīri zilu. Sākot no visu veidu oranžā un dzeltenā, kas atgādina saulrieta nokrāsas, līdz maigiem rozā, kaislīgiem sarkaniem un dziļiem violetiem toņiem, sasniedzot gandrīz melnu nokrāsu, kas piešķir dārzam dramatisku noskaņu.
Sastopamas ir arī gandrīz baltas dienlilijas, kas rada tīrības un elegances iespaidu. Vienīgā krāsa, kāda vēl nav iegūta selekcijas rezultātā, ir tīri zila, taču selekcionāri nepārtraukti strādā pie jaunu krāsu un formu radīšanas, lai paplašinātu dienziedes daudzveidību.
Dienliliju dēstīšana.
Dienliliju veiksmīgai augšanai un bagātīgai ziedēšanai ir svarīgi izvēlēties pareizo dēstīšanas laiku un vietu. Vispiemērotākais laika posms dienziedes dēstīšanai ir no aprīļa līdz oktobrim, lai tās paspētu iesakņoties un sagatavotos ziemas periodam.
Tomēr optimālais laiks ir pavasaris (aprīlis-maijs) vai agrs rudens (augusts-septembris), kad augsne ir pietiekami silta un mitra.
Vispiemērotāk tās būtu dēstīt saulainā vietā, kur tās saņem vismaz 6 stundas tiešas saules gaismas dienā. Pilnā saulē dienziedes ziedēs visbagātīgāk un spilgtāk. Protams, dienlilijas augs arī daļēji noēnotā vietā, taču ziedēs mazāk un ziedu krāsas var nebūt tik intensīvas. Augsnei jābūt ūdens caurlaidīgai, bet vienlaikus pietiekami mitrai.
Pirms dēstīšanas ir svarīgi sagatavot augsni. Izrokot bedrītes, to vidū no augsnes uzber nelielu paaugstinājumu, pār kuru izkārto stāda saknes. Jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai sakņu sākšanās vieta (augsnes līnija uz stāda) atrastos tikai 1-2 cm zem zemes. Ja stāds iedēstīts pārāk dziļi, var tikt kavēta tā ziedēšana, vai tā var nebūt vispār, līdz stāds dabiski «pacelsies» līdz pareizajam līmenim. Pēc stādīšanas augsnes ap stādu ir jāsablīvē un bagātīgi jāaplaista.
Attālumam starp dēstiem un blakus augošajiem augiem jābūt 40-50 cm (atkarībā no to lieluma un šķirnes), lai dienlilijām būtu pietiekami daudz vietas, kur izplesties. Tas paātrinās arī to augšanu un nodrošinās labu gaisa cirkulāciju.
Pārāk ciešos stādījumos augi var konkurēt par barības vielām un gaismu, kā rezultātā tie var neziedēt vai pat aiziet bojā.
Labi dienlilijas jutīsies arī mitrās un pārpurvotās vietās, piemēram, dīķu malās vai gar ūdenstilpēm. Dienziedēm patiks mitra augsne, kas tāda ir arī 20-30 cm dziļumā. Lai to nodrošinātu, dienziežu stādījumus var mulčēt ar neitralizētu kūdras mulču, koka šķeldām vai citiem organiskajiem materiāliem.
Mulča palīdzēs saglabāt mitrumu augsnē, nomāks nezāles un nodrošinās stabilu augsnes temperatūru. Vēlamais augsnes pH līmenis ir 5.5-6.5, taču dienziedes nav pārāk izvēlīgas augsnes ziņā un spēj pielāgoties plašam pH diapazonam.
Tomēr tām ļoti nepatīk augsnes pārplūšana pavasaros, kā arī pārlieku augsts gruntsūdens līmenis (50 cm vai tuvāk virsmai); tādā gadījumā dēstus ieteicams stādīt paaugstinātās dobēs vai izveidot drenāžas sistēmu, lai novērstu sakņu puvi.
Dienliliju dzīves cikls.
Pavasarī, to galvenajā augšanas laikā no aprīļa līdz maijam, dienziedes papildus jālaista un jāmēslo ar komplekso mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem. Tas nodrošinās nepieciešamās barības vielas bagātīgai ziedēšanai un spēcīgai augšanai.
Solītais video:
Pēc ziedēšanas perioda var veikt vieglu mēslošanu, lai atjaunotu auga spēkus.
Dienlilijas pavairo ar ceru dalīšanu pavasarī vai rudenī. Šī metode ir vienkārša un efektīva, ļaujot ātri palielināt dienziedes kolekciju. Turklāt šie augi tiek dēvēti par «inteliģento sliņķu puķēm», jo neprasa daudz pūļu, ir pieticīgi, ilgi aug vienā vietā (7-8 gadi, bet dažas šķirnes pat ilgāk) un priecē ar bagātīgu, košu un krāsainu ziedu rotu, kas katru gadu atjaunojas un pārsteidz ar savu skaistumu.
Labu dienu!
