Virsstundas ir vārds, kas vieniem saistās ar papildu ienākumiem, bet citiem ar nogurumu un izdegšanu. Mūsdienu dinamiskajā darba tirgū robeža starp “normālu” darba laiku un “palikšanu ilgāk” nereti kļūst neskaidra.

Ja kalendārais mēnesis paredz 160 darba stundas, vai katra minūte pēc šī skaitļa automātiski pārvēršas naudā? Vai darba devējs var likt strādāt brīvdienās bez brīdinājuma?

Izpratne par virsstundu uzskaiti un apmaksu nav tikai grāmatvežu prioritāte jo tas ir pamats taisnīgām attiecībām starp darba devēju un darbinieku. Šajā rakstā aplūkosim, kā definēt virsstundas, kā tās aprēķināt un kādus ierobežojumus nosaka Latvijas Republikas Darba likums.

Virsstundas, kas īsti tās ir?

 Latvijā standarta jeb normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā (piecas dienas pa astoņām stundām). Jebkurš darbs, kas pārsniedz šo noteikto laiku, tiek klasificēts kā virsstundu darbs. Svarīgi saprast, ka virsstundas nevar rasties pašplūsmā – tām ir nepieciešams tiesisks pamats.

Saskaņā ar Darba likuma 136. panta otro daļu, virsstundu darbs pamatā ir pieļaujams tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies rakstveidā. Tas pasargā abas puses no pārpratumiem un nodrošina, ka papildu darbs ir abpusēji saskaņots lēmums.

Kad piekrišana nav jājautā.

 Likums paredz arī izņēmuma gadījumus, kad darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundās bez viņa iepriekšējas rakstveida piekrišanas:

1. Sabiedrības neatliekamās vajadzības: situācijas, kurās skarta sabiedrības drošība vai veselība.
2. Nepārvarama vara un ārkārtēji apstākļi: lai novērstu dabas katastrofu, negadījumu vai citu neparedzētu notikumu sekas, kas varētu paralizēt uzņēmuma darbību.
3. Steidzami, neparedzēti darbi: gadījumi, kad darba pabeigšana noteiktā laikā ir kritiska uzņēmuma pastāvēšanai.

Tomēr šeit pastāv stingrs kontroles mehānisms: ja šāds ārkārtas darbs ilgst vairāk nekā sešas dienas pēc kārtas, darba devējam ir pienākums saņemt Valsts darba inspekcijas (VDI) atļauju turpmākai nodarbināšanai.

Virsstundas, cik daudz virsstundu drīkst strādāt?

 Lai pasargātu darbinieku veselību un nodrošinātu tiesības uz atpūtu, likums nosaka stingrus griestus. Virsstundu darbs nedrīkst būt bezgalīgs.

• Vidējais limits: Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā.
• Pārskata periods: Šo vidējo rādītāju aprēķina četru mēnešu periodā. Tas nozīmē, ka vienā nedēļā darbinieks var nostrādāt, piemēram, 15 virsstundas, ja vien citā nedēļā tās tiek kompensētas ar mazāku slodzi, lai četru mēnešu vidējais rādītājs nepārsniegtu likumā noteiktās robežas.
• Kopējais skaits: Vidēji četru mēnešu periodā pieļaujamais virsstundu apjoms ir aptuveni 144 stundas.

Šāds regulējums ir ieviests, lai novērstu darbinieku pārslodzi, kas ilgtermiņā samazina produktivitāti un palielina nelaimes gadījumu risku darbavietā.

Virsstundu samaksas aprēķins un mehānismi.

 Latvija ir viena no valstīm, kurā virsstundu darbs tiek atalgots dāsni – vismaz “dubultā”. Likums nosaka, ka par virsstundu darbu darbiniekam pienākas piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Piemērs: Ja jūsu stundas likme ir 10 eiro, tad par katru virsstundu jums pienākas 20 eiro (10 eiro pamata alga + 10 eiro piemaksa).

Alternatīva: apmaksāta atpūta.

Mūsdienās arvien populārāka kļūst iespēja naudas piemaksu aizstāt ar brīvo laiku. Darbinieks un darba devējs var vienoties, ka par nostrādātajām virsstundām darbinieks saņem apmaksātu atpūtu citā laikā. Šāda vienošanās ir fiksējama rakstiski, norādot, kad un kādā kārtībā atpūtas laiks tiks izmantots. Tas ir lielisks veids, kā atjaunot enerģiju pēc saspringta projekta noslēguma.

Uzskaite un darbinieka tiesības.

 Precīza darba laika uzskaite ir darba devēja tiešais pienākums. Tajā jāatspoguļojas katrai nostrādātajai stundai, ieskaitot nakts darbu, darbu svētku dienās un, protams, virsstundas. Darbiniekam ir tiesības jebkurā brīdī iepazīties ar savu darba laika uzskaiti, lai pārliecinātos par tās precizitāti.

Svarīgi punkti darbinieka aizsardzībai:

• Virsstundu apmaksa parasti tiek veikta kopā ar nākamā mēneša algu.
• Darbinieku nedrīkst sodīt vai diskriminēt par atteikšanos strādāt virsstundas (izņemot likumā minētos ārkārtas gadījumus).
• Ja darba devējs atsakās maksāt par faktiski nostrādāto laiku, darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā vai tiesā.

Realitāte un “paradoksālie” risinājumi.

 Lai gan likuma burts ir skaidrs un aizsargājošs, dzīvē mēs nereti saskaramies ar citādu praksi. Uzņēmējdarbības vidē pastāv tendence optimizēt izmaksas, kas reizēm robežojas ar tiesību interpretāciju.

Viens no biežākajiem scenārijiem ir darba intensitātes palielināšana bez štatu paplašināšanas. Piemēram, ja komandā ir desmit darbinieki un viens no tiem tiek atlaists, viņa pienākumi bieži vien tiek sadalīti starp palikušajiem deviņiem.

Formāli darba stundas var nepieaugt, taču darba apjoms un temps kļūst tik liels, ka darbinieki ir spiesti “pabeigt iesākto” uz sava brīvā laika rēķina, kas netiek uzskaitīts kā virsstundas.

Šādos gadījumos darbinieki bieži vien klusē, baidoties zaudēt darbu, un darba devējs gūst labumu no palielinātas efektivitātes bez papildu izmaksām. Tomēr ilgtermiņā šāda stratēģija ir graujoša jo tā rada toksisku vidi, izdegšanu un galu galā kvalificētu speciālistu aizplūšanu.

Esmu sagatavojis gan praktisku aprēķina piemēru, gan vienkāršu paraugu vienošanās dokumentam.

1. Praktisks piemērs: Summētā darba laika un virsstundu aprēķins.

 Pieņemsim, ka darbiniekam ir noteikts 4 mēnešu pārskata periods (no janvāra līdz aprīlim).

• Nolīgtā stundas likme: 8,00 EUR/h.
• Normālais darba laiks šajā periodā (pēc kalendāra): 650 stundas.
• Faktiski nostrādātais laiks: 720 stundas.

Solis pa solim:

1. Virsstundu skaits: 720−650=70 virsstundas.
2. Pamata samaksa par visām stundām: 720×8,00=5760,00 EUR.
3. Piemaksa par virsstundām (100%): 70×8,00=560,00 EUR.
4. Kopā bruto alga: 5760,00+560,00=6320,00 EUR.

Svarīgi: Summētā darba laika gadījumā virsstundas precīzi saskaita un apmaksā tikai pārskata perioda beigās. Ja darbinieks janvārī nostrādā 180 stundas (pie normas 160), bet februārī 140 stundas, mēneša griezumā virsstundu piemaksas nebūs, jo tās “izlīdzinās”.

2. Virsstundu darba vienošanās paraugs

Šādu dokumentu ieteicams sagatavot, lai abām pusēm būtu skaidri nosacījumi un nerastos strīdi ar Valsts darba inspekciju.

Vienošanās par virsstundu darbu un to kompensāciju

Liepājā, 2026. gada 30. janvārī

Darba devējs: SIA “Uzņēmums”, reģ. nr. 00000000000, tās direktora Jāņa Bērziņa personā, Darbinieks: [Vārds, Uzvārds], personas kods [000000-00000],

Puses, pamatojoties uz Darba likuma 136. pantu, vienojas par sekojošo:

1. Darba uzdevums: Darbinieks apņemas veikt papildu darbu saistībā ar [iemesls, piemēram: steidzamu projekta “X” noslēgšanu vai inventarizāciju].
2. Laika posms: Virsstundu darbs tiek veikts laikā no 2026. gada 1. februāra līdz 5. februārim, nepārsniedzot 4 virsstundas dienā.
3. Kompensācijas veids (izvēlēties vienu):
   • [ ] Par virsstundu darbu Darbinieks saņem piemaksu 100% apmērā no noteiktās stundas likmes.
   • [ ] Par virsstundu darbu Darbiniekam tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks, kas atbilst nostrādāto virsstundu skaitam. Atpūtas laiks tiks izmantots 2026. gada [datums].
4. Šī vienošanās ir neatņemama Darba līguma sastāvdaļa.

Paraksti:

Darba devējs: ___________________ / J. Bērziņš / Darbinieks: ___________________ / [Vārds, Uzvārds] /

3. Biežākā kļūda: Svētku dienas vs Virsstundas

Daudzi jauc šos divus jēdzienus. Ja jūs strādājat svētku dienā, un tās ir arī virsstundas:

1. Jūs saņemat 100% piemaksu par darbu svētku dienā.
2. Jūs saņemat 100% piemaksu par virsstundām. Rezultātā stundas likme faktiski trīskāršojas.

Secinājums. 

Virsstundu likumu izpratne ir būtiska abām pusēm. Darba devējam tas palīdz izvairīties no bargiem sodiem un tiesvedībām, savukārt darbiniekam  nodrošina taisnīgu atlīdzību par viņa dārgāko resursu laiku.

Godīga attieksme pret papildu darbu nav tikai likuma prasība, tas ir cieņas apliecinājums, kas veido stabilu un lojālu komandu.

Atcerieties.

Darbs ir tikai viena no dzīves sastāvdaļām. Zinot savas tiesības, jūs varat nodrošināt, ka jūsu pūliņi tiek novērtēti ne tikai ar vārdiem, bet arī ar atbilstošu atlīdzību vai pelnītu atpūtu.

Labu Dienu!