Insulta izpratne. Insults ir pēkšņs un smags smadzeņu asinsrites traucējums, kas rodas, kad asinis nenokļūst noteiktā smadzeņu daļā. Tas ir ārkārtīgi bīstams stāvoklis, kas var izraisīt neatgriezeniskus smadzeņu bojājumus, invaliditāti vai pat nāvi.
Latvijā insults ir viens no biežākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem. Tāpēc ir vitāli svarīgi zināt tā pazīmes, lai spētu ātri reaģēt un glābt dzīvību.
Insulta izpratne, divas galvenās atšķirības.
Visi insulti iedalās divos galvenajos veidos: išēmiskajā un hemorāģiskajā. Katram no tiem ir atšķirīgs mehānisms, kas ietekmē gan simptomus, gan ārstēšanas pieeju.
Išēmisks insults ir asinsvadu nosprostojums.
Išēmisks insults ir visbiežākais insulta veids, kas veido aptuveni 87% no visiem gadījumiem. Tas rodas, kad asins receklis (trombs) vai aterosklerotiska plāksne bloķē asinsvada lūmenu, neļaujot asinīm nokļūt smadzeņu audos.
Šāda blokāde noved pie skābekļa un barības vielu trūkuma, kā rezultātā smadzeņu šūnas sāk atmirt. Išēmisko insultu var izraisīt vairāki faktori, tostarp:
• Ateroskleroze: tauku, holesterīna un citu vielu uzkrāšanās artēriju sieniņās, kas sašaurina asinsvadus un padara tos cietākus.
• Asins recekļi: tie var veidoties gan smadzenēs, gan citās ķermeņa daļās (piemēram, sirdī) un pēc tam nokļūt smadzenēs, bloķējot asinsplūsmu.
• Augsts asinsspiediens: ilgstoši paaugstināts asinsspiediens bojā asinsvadu sieniņas, padarot tās uzņēmīgākas pret trombu veidošanos.
• Cukura diabēts: neārstēts diabēts var bojāt asinsvadus visā organismā, ieskaitot smadzenes.
• Sirds slimības: piemēram, priekškambaru mirdzēšana (aritmija), kas var izraisīt asins recekļu veidošanos sirdī.
Hemorāģisks insults ir asiņošana smadzenēs.
Hemorāģisks insults ir retāks, bet bieži vien smagāks insulta veids. Tas attīstās, kad asinsvads smadzenēs plīst un asinis izplūst smadzeņu audos, radot spiedienu uz smadzenēm un bojājot šūnas.
Hemorāģiskais insults iedalās divos apakštipos:
• Intracerebrāla asiņošana: asinis plūst tieši smadzeņu audos. Visbiežākais cēlonis ir augsts asinsspiediens, kas laika gaitā novājina asinsvadu sieniņas.
• Subarahnoidāla asiņošana: asinis izplūst telpā starp smadzenēm un to apvalku (subarahnoidālā telpa). Šo veidu bieži izraisa aneirismas plīsums – asinsvada sieniņas izspiedums, kas var plīst augsta spiediena ietekmē.
Insulta pirmās pazīmes.
Ātra reakcija glābj dzīvību.
Insulta pazīmes var parādīties pēkšņi un attīstīties dažu sekunžu vai minūšu laikā. Retāk tās var attīstīties lēnāk, vairāku stundu laikā.
Galvenais ir atcerēties, ka insults ir medicīniska ārkārtas situācija, un katra minūte ir svarīga, lai saglabātu smadzeņu funkcijas. Jo ātrāk tiek nodrošināta specializēta medicīniskā aprūpe, jo lielākas ir izredzes uz labvēlīgu iznākumu un minimālām sekām.
Insulta simptomu atpazīšanai ir izveidots vienkāršs akronīms ĀTRI, kas palīdz atcerēties galvenās pazīmes:
• A – seja: Vai viena sejas puse ir noslīdējusi vai ir nejutīga? Palūdziet cilvēkam pasmaidīt. Ja insults ir noticis, smaids būs asimetrisks. Mutes kaktiņš var būt noslīdējis uz leju.
• T – rokas: Vai viena roka ir vāja vai nejutīga? Palūdziet cilvēkam pacelt abas rokas vienlaicīgi. Ja viena roka noslīd uz leju vai nespēj noturēties pacelta, tā var būt insulta pazīme. Šī vājība vai nejutīgums parasti skar vienu ķermeņa pusi – kreiso vai labo.
• R – runa: Vai runa ir neskaidra vai grūti saprotama? Vai cilvēks nespēj atkārtot vienkāršu teikumu? Runa var šķist “putraina” vai dīvaina, it kā cilvēks mēģinātu runāt ar pilnu muti.
• I – izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību: Ja novērojat kādu no šīm pazīmēm, nekavējoties zvaniet 113! Pat ja simptomi izzūd, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību.
Citi insulta simptomi, ko vērts atpazīt.
Papildus ĀTRI akronīmam, ir arī citas pazīmes, kas var liecināt par insultu:
• Pēkšņa, spēcīga galvas sāpe: Tā ir neparastas intensitātes galvas sāpe, kas var būt atšķirīga no jebkad agrāk pieredzētajām un nereaģē uz parastiem pretsāpju līdzekļiem. Šādas galvassāpes biežāk raksturīgas hemorāģiskajam insultam.
• Pēkšņi redzes traucējumi: Redze var kļūt miglaina, dubultota, vai arī var rasties redzes zudums vienā vai abās acīs. Var parādīties pārejoša šķielēšana, kad viena acs pēkšņi sāk skatīties uz sāniem.
• Dezorientācija un apjukums: Gados vecākiem cilvēkiem insults var izpausties kā pēkšņa dezorientācija telpā un laikā. Pacients var nesaprast, kur atrodas, kāda ir diena vai kas notiek ap viņu. Tas atšķiras no hroniskas demences un ir akūts stāvoklis.
• Grūtības staigāt, līdzsvara vai koordinācijas traucējumi: Pēkšņs reibonis, līdzsvara zudums vai grūtības staigāt var liecināt par insultu, kas ietekmē smadzeņu daļas, kas atbild par kustību koordināciju.
• Apziņas zudums vai krampji: Smagos gadījumos insults var izraisīt apziņas zudumu vai krampju lēkmes.
Ko darīt, ja ir aizdomas par insultu?
Ātra rīcība ir izšķiroša. Atcerieties, ka laiks ir smadzenes!
1. Nekavējoties zvaniet 113! Skaidri paskaidrojiet dispečeram situāciju un novērotos simptomus. Neuztraucieties par simptomu vieglumu – labāk zvanīt veltīgi, nekā nokavēt kritisko brīdi.
2. Palieciet mierīgi un nodrošiniet komfortu. Apsēdiniet vai noguldiet personu ar paaugstinātu galvu. Atkavējiet ciešas drēbes ap kaklu (piemēram, atpogājiet krekla augšējās pogas).
3. Nodrošiniet svaigu gaisu. Atveriet logu vai durvis, lai nodrošinātu labu ventilāciju.
4. Nelietojiet medikamentus! Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Nedodiet cietušajam aspirīnu, pretsāpju līdzekļus vai asinsspiedienu pazeminošas zāles pirms mediķu ierašanās. Asinsspiediena paaugstināšanās insulta gadījumā ir ķermeņa kompensējoša reakcija, lai nodrošinātu smadzenēm asins pieplūdi. Medikamentu lietošana bez ārsta uzraudzības var pasliktināt stāvokli.
5. Neļaujiet personai ēst vai dzert. Pastāv aizrīšanās risks rīšanas traucējumu dēļ.
6. Atzīmējiet simptomu sākuma laiku. Šī informācija ir ļoti svarīga ārstiem, jo pastāv “terapeitiskais logs” (parasti trīs līdz četras ar pusi stundas no simptomu sākuma), kura laikā var tikt pielietotas efektīvas ārstēšanas metodes, piemēram, trombolīze (medikamentu ievadīšana, kas šķīdina trombu).
Ārstēšana un atjaunošanās.
Pacienti ar aizdomām par insultu jānogādā specializētā asinsvadu centrā, nevis parastā slimnīcā. Šajos centros ir pieejama specifiska diagnostika (piemēram, datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse) un ārstēšanas metodes, kas var glābt dzīvību un samazināt sekas.
Ārstēšanas mērķis ir atjaunot asins plūsmu smadzenēs (išēmiskā insulta gadījumā) vai apturēt asiņošanu un mazināt spiedienu uz smadzenēm (hemorāģiskā insulta gadījumā).
Pēc akūtās fāzes seko ilgstoša rehabilitācija, kas ietver fizioterapiju, ergoterapiju, runas terapiju un citas metodes, lai palīdzētu pacientam atgūt zaudētās funkcijas.
Rehabilitācijas panākumi ir atkarīgi no bojājuma apjoma, pacienta vecuma un vispārējā veselības stāvokļa, kā arī no agrīnas un intensīvas rehabilitācijas uzsākšanas.
Insulta profilakse.
Samaziniet risku.
Insults bieži ir novēršams. Daudzi riska faktori ir saistīti ar dzīvesveidu un hroniskām slimībām. Aktīvi rūpējoties par savu veselību, jūs varat ievērojami samazināt insulta risku.
Galvenie profilakses pasākumi ir:
• Regulāri kontrolējiet asinsspiedienu: Augsts asinsspiediens ir viens no galvenajiem insulta riska faktoriem. Regulāras pārbaudes un nepieciešamības gadījumā medikamentu lietošana ir būtiska.
• Pārvaldiet cukura diabētu: Stingra glikozes līmeņa kontrole asinīs palīdz novērst asinsvadu bojājumus.
• Uzturiet veselīgu holesterīna līmeni: Augsts “sliktā” holesterīna (ZBL) līmenis veicina aterosklerozes attīstību.
• Ievērojiet veselīgu uzturu: Bagātīgs augļu, dārzeņu, pilngraudu un liesu olbaltumvielu uzturs, ierobežojot sāls, cukura un piesātināto tauku patēriņu, labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību.
• Regulāri nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm: Vismaz 30 minūtes mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes lielākajā daļā nedēļas dienu uzlabo sirds un asinsvadu veselību, palīdz kontrolēt svaru un asinsspiedienu.
• Uzturiet veselīgu svaru: Aptaukošanās palielina daudzu insulta riska faktoru, tostarp augsta asinsspiediena un diabēta, risku.
• Atmetiet smēķēšanu: Smēķēšana būtiski palielina insulta risku, bojājot asinsvadus un veicinot trombu veidošanos.
• Ierobežojiet alkohola patēriņu: Pārmērīga alkohola lietošana var paaugstināt asinsspiedienu un palielināt insulta risku.
• Regulāras medicīniskās pārbaudes: Īpaši svarīgi pacientiem, kas vecāki par 40 gadiem. Savlaicīga hronisku slimību diagnostika un ārstēšana var novērst insulta attīstību.
• Pārvaldiet stresu: Ilgstošs stress var negatīvi ietekmēt sirds un asinsvadu veselību.
Nobeiguma vārds.
Insults ir nopietna slimība, taču ar savlaicīgu atpazīšanu un atbilstošu medicīnisko aprūpi ir iespējams ievērojami uzlabot iznākumu.
Apzinoties riskus un ievērojot profilakses pasākumus, mēs katrs varam dot savu ieguldījumu veselīgākas sabiedrības veidošanā.
Atcerieties, jūsu zināšanas un ātra rīcība var glābt dzīvību!
Labu Dienu!
