Elektroauto. Eiropas Parlamenta lēmums par iekšdedzes dzinēju automašīnu tirdzniecības aizliegumu no 2035. gada ir raisījis plašas diskusijas un jautājumus visā sabiedrībā.
Šis ambiciozais plāns, kas pieņemts ar mērķi veicināt klimata neitralitāti un samazināt oglekļa emisijas, daudziem liek aizdomāties, vai pāreja uz elektriskajiem automobīļiem ir ne tikai nepieciešama, bet arī reāli īstenojama, jo īpaši tādās valstīs kā Latvija.
“Tautu kalpu” lēmums, lai arī pamatots ar cēliem vides mērķiem, ignorē individuālās preferences un valstu specifiskās vajadzības, radot sajūtu par uzspiestu virzienu, nevis dabisku attīstību.
Elektroauto, kāpēc uzspiestais?
Politisko lēmumu pieņēmēji argumentē, ka pāreja uz elektroauto (EV) ir kritiski svarīga, lai Eiropas Savienība sasniegtu savus klimata neitralitātes mērķus. Vīzija ir skaidra: līdz 2050. gadam automašīnām Eiropā nevajadzētu radīt nekādas emisijas.
Ņemot vērā, ka vidējais automašīnas mūžs ir aptuveni 15 gadi, šo mērķu sasniegšanai nepieciešams sākt rīkoties jau 2035. gadā. Latvijas apstākļos auto dzīvotspēja ir krietni lielāka, jo (ssl} sludinājumos 2000. gads ir topā.
Tas nozīmē, ka no 2035. gada Eiropas Savienībā vairs netiks pārdotas jaunas vieglās automašīnas un vieglie kravas automobiļi, ko darbina ar benzīnu un dīzeļdegvielu. Likumprojekta autori uzsver, ka šis lēmums sniedz skaidru signālu Eiropas autoražotājiem, dodot tiem pietiekamu laiku, lai pārorientētos uz nulles izmešu (EV) ražošanu.
Eiropas Komisija ir apņēmusies padarīt Eiropas Savienību par līderi šajās pārmaiņās, demonstrējot globālu apņemšanos cīņā pret klimata pārmaiņām.
Uzspiestais elektroauto vai būsim pirmie?
Kamēr Eiropas Savienība vēlas ieņemt līderpozīcijas pārejā uz elektrotransportu, ir svarīgi izvērtēt šīs ambīcijas reālistiskumu un iespējamos šķēršļus.
Viena lieta ir izvirzīt augstus mērķus, pavisam cita tos veiksmīgi sasniegt, ņemot vērā katras dalībvalsts specifiku un gatavību.
Nu jauki, bet ir taču pretargumenti.
Pāreja uz (EV) saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, it īpaši valstīs ar atšķirīgu infrastruktūru un apdzīvotības blīvumu.
Uzlādes infrastruktūra.
Uzlādes infrastruktūras nepietiekamība ir viens no galvenajiem šķēršļiem plašākai elektroauto ieviešanai. Latvijā šī problēma ir īpaši aktuāla, jo mūsu uzlādes jaudu iespējas būtiski atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem.
Kamēr Rietumeiropā uzlādes staciju tīkls ir salīdzinoši blīvs, Latvijā tas vēl tikai attīstās, un esošās stacijas bieži vien nespēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu.
Lai nodrošinātu efektīvu un ērtu (EV) lietošanu, ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas uzlādes tīkla paplašināšanā, iekļaujot gan ātrās uzlādes stacijas uz galvenajiem ceļiem, gan lēnākas uzlādes iespējas pilsētās un dzīvojamajās zonās.
Daudzdzīvokļu māju izaicinājums.
Aptuveni 83–84% Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Šī statistika atšķiras no Eiropas vidējiem rādītājiem, kur tikai aptuveni 44% iedzīvotāju mitinās daudzdzīvokļu namos.
Dzīvošana daudzdzīvokļu mājā būtiski apgrūtina personīgās uzlādes stacijas ierīkošanu, kas ir visērtākais un ekonomiskākais veids elektrisko auto uzlādēšanai. Lielākajā daļā šādu mājokļu nav individuālu garāžu vai stāvvietu ar piekļuvi elektrībai, kas nozīmē, ka iedzīvotāji būs pilnībā atkarīgi no publiskās uzlādes infrastruktūras.
Tas rada ne tikai neērtības, bet arī papildu izmaksas.
Elektroauto, kā tas ir reāli?
Realitāte ir tāda, ka elektriskā auto uzlādes veidam ir milzīga nozīme ikdienas ērtībā un izmaksās. Uzlāde mājās, izmantojot savu lādēšanas staciju, ir ne tikai izdevīgāka finansiāli, bet arī daudz ērtāka.
Publiskās ātrās uzlādes vietās bieži vien jāmaksā ne tikai par patērētajām kilovatstundām, bet arī par pavadīto laiku. Un tas ir būtisks faktors, jo (EV) uzlādes laiks var būt ievērojams.
Patērētais laiks uzlādes stacijās ir ievērojams!
Patlaban uzlādes staciju skaits jau ir nepietiekams, ņemot vērā pašreizējo nelielo elektroauto skaitu Latvijā. Prognozējot nākotni, kad elektroauto skaits pieaugs, šī problēma kļūs vēl kritiskāka.
Ja ņemam vērā, ka liela daļa elektrisko auto īpašnieku vēlēsies lādēties gandrīz katru dienu, ir skaidrs, ka pašreizējā infrastruktūra nespēs apmierināt pieaugošo pieprasījumu. Tas var novest pie garām rindām pie uzlādes stacijām un būtiskām grūtībām nodrošināt savas automašīnas nepārtrauktu darbību.
Turklāt, atšķirībā no iekšdedzes dzinēju automašīnām, kuru uzpilde aizņem vien dažas minūtes, elektroauto pilna uzlāde var ilgt no dažām stundām līdz pat naktij, atkarībā no lādētāja jaudas un akumulatora ietilpības.
Tas prasa plānošanu un pielāgošanos ikdienas ritmam.
Elektroauto un viela pārdomām.
Elektroauto akumulatoru ražošanā izmantoto izejvielu cenas ir piedzīvojušas strauju pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Litija cena ir pieaugusi pat desmitkārtīgi, savukārt niķeļa cena par aptuveni 75%.
Šīs izmaksu pieaugums tieši ietekmē elektroauto galīgo cenu. Piemēram, 85 kWh litija jonu akumulators, kāds ir atrodams, piemēram, Tesla Model S, tagad var maksāt aptuveni 12 000 USD, salīdzinot ar 10 220 USD iepriekš.
Akumulatoru cenas.
Ir grūti precīzi prognozēt akumulatoru cenas 2025. gadā, taču ir skaidrs, ka to stabilitāte būs atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp izejvielu ieguves apjoma, pieprasījuma, ražošanas tehnoloģiju attīstības un ģeopolitiskās situācijas.
Ja izejvielu cenas turpinās svārstīties, tas var ietekmēt elektroauto pieejamību un pievilcību patērētājiem. Latvijas autobraucēju skatījumā šis jautājums raisa daudz pārdomu.
Gribēt pāriet uz videi draudzīgāku transportu jau var, taču vai tas ir reāli un praktiski nepieciešams šobrīd, ņemot vērā esošo infrastruktūru, iedzīvotāju dzīves apstākļus un augošās izmaksas?
Diskusija par elektroauto ieviešanu Latvijā prasa ne tikai politisku vīziju, bet arī pragmatisku pieeju, kas ņem vērā reālās vajadzības un iespējas.
Ir būtiski veidot publisku dialogu, iesaistot gan iedzīvotājus, gan ekspertus, lai atrastu ilgtspējīgus risinājumus, kas nodrošinātu gan vides aizsardzību, gan iedzīvotāju mobilitāti un labklājību.
Kā jūs domājat, vai Latvijai ir jābūt līderei šajā pārejā, un kādi ir galvenie šķēršļi, kas jāpārvar, lai elektriskais auto kļūtu par reālu alternatīvu ikdienas transportam?
Mazliet no reālā, ja nu tomēr pirksi.
Vēlme pēc ilgtspējīgāka transporta ir acīmredzama, un elektroauto (EV) spēlē galveno lomu šajā pārejā. Tomēr viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem un lielākajiem šķēršļiem potenciālajiem pircējiem ir auto lielā akumulatora cena un tās ietekme uz kopējām izmaksām.
Akumulators ir elektroauto sirds, un tā cena veido būtisku daļu no transportlīdzekļa vērtības. Iegaumē, ja tu to sasitīsi uz akmēņiem (akumulātors atrodas auto apakšā) garantija tev to nesegs.
Ja būsi to sabojājis nemākulīgas apiešanās gadījumā, arī tad izmaksas tev neviens nesegs. Vēl atceries, ka apdrošināšana elektriskajam spēkratam būs ievērojami lielāka nekā benzīniekam.
Kā tiek noteiktas akumulatoru cenas?
Akumulatora cenu ietekmē vairāki faktori.
• Akumulatora ietilpība (kWh): Jo lielāka ietilpība (kas parasti nodrošina lielāku nobraukumu ar vienu uzlādi), jo dārgāks būs akumulators.
• Ķīmiskais sastāvs: Dažādi litija jonu akumulatoru veidi (piemēram, NMC – niķeļa-mangāna-kobalta, LFP – litija dzelzs fosfāts, NCA – niķeļa-kobalta-alumīnija) atšķiras gan pēc veiktspējas, gan izmaksām. LFP akumulatori parasti ir lētāki ražošanā, bet var piedāvāt nedaudz mazāku enerģijas blīvumu salīdzinājumā ar NMC vai NCA.
• Ražošanas apjomi un efektivitāte: Jo lielāki ražošanas apjomi, jo zemākas ir vienības izmaksas, pateicoties apjoma ekonomijai.
• Izejvielu cenas: Litija, niķeļa, kobalta un citu metālu cenas svārstības būtiski ietekmē akumulatoru ražošanas izmaksas. Pēdējos gados, lai arī ir bijuši kritumi, šīs cenas ir bijušas diezgan nestabilas.
• Tehnoloģiju attīstība: Pastāvīgi tiek veikti pētījumi un attīstītas jaunas tehnoloģijas, kas var samazināt ražošanas izmaksas un palielināt akumulatoru efektivitāti.
Akumulatoru cenas dažādiem elektroauto (aptuvenās vērtības 2024./2025. gadam).
Ir svarīgi atzīmēt, ka šīs ir aptuvenās vērtības par akumulatora paku cenu, kas ir daļa no kopējās automašīnas cenas. Atsevišķi akumulatoru nomaiņas izmaksas var būt augstākas, jo tajās jāiekļauj darba izmaksas un piegādes ķēdes specifika.
Vidējās akumulatora cenas par kilovatstundu (kWh):
Globāli vidējās litija jonu akumulatoru paketes cenas 2024. gadā samazinājās līdz aptuveni $115 par kWh. BloombergNEF prognozē, ka līdz 2026. gadam tās varētu nokrist zem $100/kWh un līdz 2030. gadam sasniegt aptuveni $69/kWh.
Tomēr šīs ir vidējās cenas, un tās var atšķirties atkarībā no reģiona un akumulatoru ķīmiskā sastāva. Piemēram, Ķīnā cenas ir zemākas ($94/kWh), savukārt ASV un Eiropā – augstākas.
Piemēri konkrētiem automobiļiem un to akumulatoru aptuvenās izmaksas (ņemot vērā vidējo cenu par kWh):
• Tesla Model 3:
◦ 60 kWh akumulators: aptuveni $6,000 – $7,200 ($100-$120/kWh)
◦ 100 kWh akumulators (vecākiem Model S modeļiem): aptuveni $10,000 – $12,000
• Ford Mustang Mach-E:
◦ 75 kWh akumulators: aptuveni $8,625 – $9,750 ($115-$130/kWh)
• Chevrolet Bolt EUV:
◦ 65 kWh akumulators: aptuveni $6,825 – $8,125
• GMC Hummer EV:
◦ 200 kWh akumulators: aptuveni $21,000 – $25,000 (šim ir viens no lielākajiem akumulatoriem tirgū)
• Rivian R1T / R1S:
◦ 135 kWh akumulators: aptuveni $16,200 – $18,900 ($120-$140/kWh)
• Hyundai Ioniq 5 / Kia EV6:
◦ 77 kWh akumulators: aptuveni $8,470 – $9,625 ($110-$125/kWh)
• Lucid Air:
◦ 118 kWh akumulators: aptuveni $16,520 – $18,880 ($140-$160/kWh)
◦ 200 kWh Lucid Air Sapphire: aptuveni $28,000 – $32,000 (augstākas veiktspējas akumulatori)
• Nissan Leaf:
◦ 40 kWh akumulators: aptuveni $4,000 – $4,600 ($100-$115/kWh)
◦ 62 kWh akumulators (nomaiņas izmaksas veciem modeļiem): var svārstīties no $12,000 – $15,000 (izmantotiem akumulatoriem)
• 2025 RAM 1500 REV:
◦ 229 kWh akumulators: aptuveni $25,853
Ietekme uz patērētājiem, ja nu tomēr, plusi.
Lai gan akumulatoru cenas veido ievērojamu daļu no elektroauto izmaksām, ir svarīgi ņemt vērā arī citus faktorus:
• Kopējās īpašuma izmaksas: Elektroauto parasti ir zemākas ekspluatācijas izmaksas (lētāka uzlāde salīdzinājumā ar 
degvielu, mazākas apkopes izmaksas). Šīs ietaupījumi laika gaitā var kompensēt augstāko sākotnējo cenu.
• Valdības subsīdijas un atbalsta programmas: Daudzās valstīs ir pieejamas subsīdijas vai nodokļu atvieglojumi elektroauto iegādei, kas samazina sākotnējās izmaksas.
• Akumulatora garantijas: Lielākā daļa ražotāju piedāvā ilgas akumulatoru garantijas (parasti 8 gadi vai 160 000 km), kas sniedz mieru par akumulatora kalpošanas laiku.
• Akumulatoru otrreizējā izmantošana: Pēc to izmantošanas automašīnās, akumulatori bieži vien ir piemēroti “otrajai dzīvei” stacionārās enerģijas uzglabāšanas sistēmās, kas nākotnē var radīt papildu vērtību.
Lai gan akumulatoru cenas pēdējos gados ir bijušas nestabilas izejvielu cenu svārstību dēļ, ilgtermiņā eksperti prognozē to samazināšanos, kas padarīs elektroauto pieejamākus plašākam patērētāju lokam.
Tomēr liela akumulatora cena joprojām ir būtisks faktors, ko ņemt vērā, izvēloties elektriska auto.
Labu Dienu!
