Mīts. Mēs visi esam dzirdējuši stāstus par veselīgu dzīves veidu. Vēlamies būt veselīgāki, enerģiskāki un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Mēs lasām ieteikumus žurnālos, skatāmies iedvesmojošus video sociālajos tīklos un mēģinām ieviest jaunas, labas paražas.
Pērkam vitamīnus, rūpīgi sekojam līdzi miega režīmam, un dažreiz pat aizraujamies ar sevis pilnveidošanu, līdz tas kļūst par apsēstību. Taču ko darīt, ja dažas no šīm šķietami veselīgajām ieradumiem patiesībā strādā pret mums?
Tas, kas sākumā šķiet rūpes par savu labsajūtu, var pārvērsties par lieku stresu un enerģijas izšķiešanu. Ir pienācis laiks kritiski izvērtēt dažus no populārākajiem “veselības paradumiem” un saprast, kāpēc atbrīvošanās no tiem var būt daudz noderīgāka nekā to turpināšana.
Mīts, pilnīga atteikšanās no graudaugiem un maizes.
Daudzi, uzsākot jaunu diētu, pirmām kārtām izslēdz maizi un graudaugus, uzskatot, ka tie ir “tukšas kalorijas”, kas neļauj atbrīvoties no liekā svara.
Mēs bieži vien kategoriski izsvītrojam šo produktu grupu no sava uztura. Tomēr šāda pieeja var radīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Problēma slēpjas tajā, ka kopā ar balto maizi un cukurotiem brokastu pārslām no mūsu ēdienkartes pazūd arī pilngraudu produkti, kas ir neaizvietojami veselības avoti.
Pilngraudu produkti, piemēram, auzas, rudzu maize, brūnie rīsi, kvinoja un pilngraudu makaroni, satur lielu daudzumu šķiedrvielu, B grupas vitamīnu, dzelzs, magnija un cinka.
Šķiedrvielas ir būtiskas gremošanas sistēmas veselībai, palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un rada ilgstošu sāta sajūtu. Pētījumi ir pierādījuši, ka pilngraudu produktu iekļaušana uzturā samazina sirds un asinsvadu slimību risku, kā arī agrīnas mirstības iespējamību.
Atteikšanās no graudaugiem var izraisīt enerģijas trūkumu, biežas garastāvokļa svārstības un pat aizcietējumus. Tā vietā, lai pilnībā atteiktos no šīs produktu grupas, ir vērts pievērst uzmanību produkta kvalitātei.
Izvēlieties pilngraudu maizi ar sēklām, auzu pārslas brokastu putrai un citus bagātīgus graudaugu produktus. Pilnīga atteikšanās no maizes nav atbilde uz jautājumu, kā kļūt veselīgākam, atbilde ir apzināta un līdzsvarota izvēle.
Mīts, svaigi spiestas sulas katru dienu.
Nav nekā patīkamāka par rītu, kas sākas ar glāzi svaigi spiestas apelsīnu sulas. Tas šķiet kā dāsns vitamīnu un enerģijas lādiņš, kas sagatavo mūs dienai. Taču patiesība ir daudz mazāk skaista no veselības viedokļa.
Tiklīdz auglis tiek izspiests, tā šķiedrvielas, kas ir būtiski svarīgas mūsu ķermenim, tiek atdalītas no sulas. Mēs saņemam vien koncentrētu šķidrumu, kas pārsvarā sastāv no augļu cukura jeb fruktozes.
Fruktoze ir dabīgs cukurs, taču lielos daudzumos tā var būt bīstama. Dienas deva, ko saņemam no vienas glāzes sulas, ir milzīga, un to ir grūti pārstrādāt bez šķiedrvielām, kas parasti palēnina cukura uzsūkšanās procesu.
Pētījumi, kas salīdzināja veselu augļu un sulu patēriņu, atklāja, ka cilvēkiem, kas sulas vietā ēda veselus augļus, ievērojami samazinājās 2. tipa diabēta risks.
Tāpēc labāk izvēlēties ēst veselu augli. Ābols, kas tiek apēsts ar visu mizu, satur gan vērtīgās šķiedrvielas, gan vitamīnus, un tas sniegs ilgstošāku sāta sajūtu. Svaigi spiestu sulu labāk uzskatīt par retu našķi nelielā glāzē, nevis kā ikdienas “veselības” dzērienu.
Mīts, “detokss” ar sulu kūrēm.
Katru pavasari un rudeni reklāmas aicina “attīrīt” savu organismu ar dārgām sulu kūrēm. Mums stāsta, ka aknas un nieres ir pārslogotas un nespēj tikt galā ar toksīniem, tāpēc tām ir nepieciešama “palīdzība”. Šāds solījums izklausās vilinoši, taču zinātne tam nepiekrīt.
Patiesībā jūsu aknas un nieres ir visjaudīgākie “detoksa” filtri, kādus vien var iedomāties. Tās ir veidotas, lai nepārtraukti attīrītu jūsu asinis no kaitīgām vielām.
Nekādas dārgas sulu kūres to funkciju neuzlabos. Gluži pretēji, šādas diētas var novest pie uzturvielu deficīta, vājuma un bīstamām cukura līmeņa svārstībām asinīs.
Labākais, ko varat darīt savu aknu un nieru labā, ir dot tām to, kas tām nepieciešams: sabalansētu uzturu, daudz šķiedrvielu (no augļiem, dārzeņiem un graudaugiem) un, protams, pietiekami daudz tīra ūdens.
Ķermenis pats parūpēsies par “attīrīšanu”, ja vien tam tiks dota iespēja darboties normāli.
Antibakteriālās ziepes ikdienā.
Antibakteriālās ziepes šķiet kā uzticama aizsardzība pret visiem baciļiem. Tās rada drošības sajūtu, it īpaši pēc sabiedrisku vietu apmeklējuma. Tomēr pētnieki ir atzinuši, ka ikdienas lietošanai mājās šīs ziepes nesniedz papildu labumu, un jautājumi par to drošību ir pamatoti.
Uz mūsu rokām un visa ķermeņa kopumā mīt miljoniem labo mikroorganismu, kas veido dabisko aizsargbarjeru pret slimības izraisošiem mikrobiem. Antibakteriālās ziepes iznīcina gan sliktās, gan labās baktērijas, tādējādi izjaucot šo smalko līdzsvaru.
Ilgtermiņā tas var padarīt mūs uzņēmīgākus pret infekcijām. Lielākajai daļai ikdienas situāciju pilnīgi pietiek ar parastajām ziepēm un ūdeni. Antibakteriālos līdzekļus labāk paturēt ārkārtas gadījumiem, kad nav pieejama izlietne ar ūdeni un ziepēm.
Dzirdēts, ka “jo vairāk ūdens, jo labāk”.
Padoms “dzer daudz ūdens, tas izvadīs toksīnus” ir viens no populārākajiem “veselības” ieteikumiem. Tas šķietami ir nevainīgs, tomēr arī šeit slēpjas risks.
Kā jau minēts, mūsu ķermenis ir lieliski aprīkots, lai tikt galā ar toksīnu izvadīšanu. Pārmērīga ūdens dzeršana var novest pie bīstamas parādības, ko sauc par ūdens intoksikāciju jeb hiponatriēmiju, kad pārāk liels ūdens daudzums pazemina nātrija līmeni asinīs.
Piemērotākie rādītāji ir aptuveni 2 litri šķidruma dienā sievietēm un 2,5 litri vīriešiem, ieskaitot šķidrumu no ēdieniem un dzērieniem. Tomēr vislabākais orientieris ir paša ķermeņa signāli. Jums vienkārši jāklausa savs ķermenis un jādzer, kad jūtat slāpes.
Slikti ieradumi, kas mūs lēnām nogalina.
Katram no mums ir simtiem, ja ne tūkstošiem dažādu ieradumu. Daži ir noderīgi, piemēram, glāze ūdens no rīta, regulāras pastaigas svaigā gaisā, zobu tīrīšana divas reizes dienā.
Pat visveselīgākajiem cilvēkiem ir kāds kaitīgs ieradums, un runa nav tikai par smēķēšanu un alkoholu. Daži ieradumi ir kļuvuši par tik neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, ka mēs tos pat nepamanām.
Šie ieradumi lēnām un nemanāmi grauj mūsu veselību. Ir pienācis laiks atklāt dažus no šiem viltīgākajiem ieradumiem, kas mūsos dzīvo.
Ieradums, seriālu skatīšanās un sociālie tīkli pirms miega.
Pēc garas darba dienas mēs visi vēlamies atpūsties. Daudzi pēc vakariņām sēž pie televizora, lai skatītos iemīļoto seriālu, vai ritina sociālo tīklu plūsmu savā telefonā. Seriāli ir radīti, lai katras sērijas beigās rastos vēlme skatīties nākamo, bet sociālie tīkli ar bezgalīgu jaunumu plūsmu liek mums zaudēt laika izjūtu.
Rezultātā mēs pamostamies pie pulksteņa rādītājiem, kas rāda jau agru rītu, bet mums ir jāceļas uz darbu jau pēc dažām stundām. Galu galā sanāk, ka cilvēks guļ mazāk par 6 stundām dienā, kas nopietni kaitē veselībai.
Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēkiem, kas guļ mazāk par sešām stundām, ir par 30% lielāks risks saslimt ar demenci. Miega trūkums noved arī pie sirds slimībām, augsta asinsspiediena, depresijas un trauksmes. Vai nav vērts samazināt seriālu sēriju skaitu un attālināties no sociālajiem tīkliem pirms miega?
Ieradums, pārāk liela darba slodze.
Kamēr daži cilvēki cīnās ar pārmērīgu darbu atlikšanu, citi strādā tik intensīvi, ka aizmirst par visu pasaulē. Dažreiz, veicot kādu uzdevumu, cilvēks var aizmirst paēst vai pat aiziet uz tualeti, pavadot pie datora vairākas stundas pēc kārtas.
No tā cieš ne tikai acis, bet arī kauli, locītavas un daudzi iekšējie orgāni.
Lai no tā izvairītos, ir ieteicams vismaz reizi 30 minūtēs piecelties no krēsla un izstaipīties. Vēl labāk ir regulāri, pēc darba nodarboties ar sportu, piemēram, braukt ar velosipēdu, slēpot vai vienkārši skriet.
Sēdošs dzīvesveids var rasties arī no pārāk ilgas video skatīšanās vai citas pasīvas atpūtas.
Pārāk ilga uzturēšanās saulē.
Saulainās dienās ir svarīgi uzturēties svaigā gaisā, jo mēs iegūstam nepieciešamo D vitamīnu. Tomēr ar to nedrīkst aizrauties, jo ilgstoša atrašanās tiešos saules staros daudzkārt palielina ādas vēža risku.
Lai pasargātu sevi, dienas laikā ir jāuzturas ēnā un jālieto saules aizsargkrēms ar augstu SPF faktoru. Šis ieradums ir jāievieš katram, jo saules stari var būt bīstami pat vēsākā laikā, ne tikai vasaras karstumā.
Bieža elektronisko cigarešu jeb veipu lietošana.
Elektroniskās cigaretes tiek reklamētas kā droša alternatīva smēķēšanai. Tomēr to efektivitāte un nekaitīgums ir apšaubāmi.
Galvenā problēma slēpjas faktā, ka lietotāji parasti gandrīz nemitīgi “veipo”, uzņemot lielas nikotīna devas. Populāri veidu, kā atbrīvoties no smēķēšanas ir nikotīna aizstājoša terapija vai kognitīvi biheiviorālā terapija, nevis veipu lietošana.
Noslēgumam.
Dzīve ir pilna ar mītiem, un ir svarīgi prast atšķirt patiesību no mārketinga. Ir svarīgi saprast, ka sevis lutināšana, rūpējoties par savu ķermeni un veselību, ne vienmēr nozīmē pilnīgu atteikšanos no visa, ko mīlam.
Tā vietā, lai pilnībā atteiktos no graudaugiem, dotos “detoksā” vai patērētu litros sulas, labāk ir veidot apzinātu, sabalansētu uzturu. Veselība ir dzīvesveids, nevis sprints, un katrs solis, ko speram, mums palīdz. Varbūt laiks ir atteikties no viena no šiem ieradumiem?
Labu Dienu!
