Veiksme. Gandrīz ikviens cilvēks uz Zemes vēlas kļūt veiksmīgs un bagāts. Mēs sapņojam par finansiālu brīvību, uzdodam sev jautājumus: “Kāds ir miljardieru noslēpums?” un “Ko es daru nepareizi?”.
Mēs lasām pašpalīdzības grāmatas, apmeklējam motivācijas seminārus un cenšamies atrast to vienu “zelta formulu”, kas pavērs ceļu uz panākumiem. Lai gan atbildes bieži vien ir romantizētas jo tiek runāts par pareizu domāšanu vai unikālu ideju.
Patiesība, ko atklājusi biznesa trenere un bijusī Volstrītas darbiniece, ir daudz mazāk pievilcīga, bet daudz reālistiskāka. Šis noslēpums var nepatikt daudziem, kas meklē vieglu ceļu.
Veiksme un patiesais miljardieru veiksmes noslēpums.
Biznesa trenere Kodi Sančesa (Cody Sanchez), kurai savas karjeras laikā bijusi iespēja sadarboties un runāt ar desmitiem patiesi veiksmīgu un bagātu cilvēku, atklāj: visiem šiem cilvēkiem ir viena kopīga iezīme.
Un tas nav ne veiksme, ne plašs kontaktu loks, ne pat tikai ģeniāla ideja. Atslēga ir apsēstība ar savu ideju un darbu.
Šie cilvēki nav vienkārši aizrāvušies ar savu projektu; viņi ar savu ideju burtiski dzīvo 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.
Varbūt tas izklausās ne pārāk romantiski vai pat “neveselīgi”, taču tieši šī “nežēlīgā” un nepārtrauktā aizrautība, kas robežojas ar apsēstību, pārvērš sapņus miljonos.
Kā liecina viņas pieredze un atsauces tādos ietekmīgos izdevumos kā “Fortune” (kur viņa ir publicējusies), Sančesa precīzi zina, par ko runā.
Viņa ir tikusies ar dažādiem miljardieriem, sākot no jauno tehnoloģiju dibinātājiem un beidzot ar vecās skolas investoriem. Visiem viņiem ir raksturīgs viens “simptoms”: viņi nespēj “izslēgt” savas smadzenes, kamēr ideja nav novedusi līdz pilnībai.
Apsēstība un kvantitāte, kas pāraug kvalitātē.
Kodi Sančesa skaidro, ka apsēstība nav tikai interese; tā ir nepārtraukta, nerimtīga domāšana par mērķi, līdz brīdim, kad tavas darbības apkārtējiem sāk šķist kā trakums. Tā ir kvantitāte, kas pāraug kvalitātē, un atkārtošana, kas kļūst par likteni.
“Apsēstība palīdz uzvarēt pat to, kurš ir bagātāks un gudrāks par tevi. Kamēr kāds spriež par darba un privātās dzīves līdzsvaru, tu jau esi spēris desmit soļus uz priekšu,” viņa skaidro.
Šī pieeja nozīmē, ka tu esi gatavs ieguldīt neiedomājami lielu laiku un enerģiju, lai uzlabotu, mainītu, labotu un pilnveidotu savu produktu vai pakalpojumu.
Šajā intensīvajā fāzē nav vietas nedēļas nogales atpūtai, garām brīvdienām vai brīvajam laikam. Ikviens brīdis tiek veltīts viena mērķa sasniegšanai.
Miljonu vērtais piemērs.
Pasaules bagātāko un veiksmīgāko cilvēku dzīvesstāsti kalpo kā spilgts apliecinājums šai teorijai:
• Marks Kjūbans (Mark Cuban): Šis miljardieris un uzņēmējs atklāti stāstījis, ka, būvējot savu pirmo biznesu, septiņus gadus nav paņēmis nevienu atvaļinājuma dienu. Šis darbs vēlāk atmaksājās ar uzņēmuma pārdošanu par 7 miljoniem ASV dolāru. Viņš guva milzīgu atlīdzību par milzīgu ieguldījumu.
• Džefs Bezoss (Jeff Bezos): “Amazon” dibinātājs un viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem pirms interneta giganta uzplaukuma strādāja aptuveni 12 stundas dienā, gulēja vidēji trīs stundas un pat pats personīgi komplektēja sūtījumus agrīnajos “Amazon” gados. Viņš bija pilnībā iegrimis visos uzņēmuma darbības procesos, garantējot tā izaugsmi no pašiem pamatiem.
• Stīvs Džobss (Steve Jobs): Leģendārais “Apple” dibinātājs bija pazīstams ar savu neticamo perfekcionismu un darba apsēstību. Viņš burtiski iegremdējās darba procesā, ignorējot visu apkārtējo pasauli, un pieprasīja to pašu no savas komandas.
Viņa “nepatīkamā” vadības stila pamatā bija pārliecība, ka tikai ar absolūtu atdevi un apsēstību var radīt produktus, kas maina pasauli.
Visi šie vīri bija “tie trakākie”, par kuriem vēlāk veido filmas un raksta grāmatas. Viņu stāsti nav par ātru un vieglu veiksmi, bet gan par neprātīgu atdevi un nepārtrauktu darbu.
Darba un dzīves līdzsvars vai īsa un intensīva fāze.
Tomēr Sančesa atzīmē svarīgu nianšu: apsēstība nav mūža ieslodzījums. Lai sasniegtu patiešām ievērojamus rezultātus, nav nepieciešams izdegt darba ugunīs visu atlikušo mūžu.
Viņa uzskata, ka trīs līdz pieci gadi absolūtas koncentrēšanās un apsēstības ar savu mērķi ir pietiekami, lai mainītu dzīvi un radītu pamatu stabilai bagātībai. Tā ir intensīva fāze, kas prasa radikālu uzmanības maiņu, upurējot daudzas sociālās un privātās dzīves jomas uz noteiktu laiku.
Tas izklausās skarbi, bet, visticamāk, tāda ir patiesā panākumu cena. Tiem, kas vēlas sasniegt pasaules mēroga panākumus un finansiālu brīvību, ir jāaizmirst par ideālu darba un privātās dzīves līdzsvaru uz šo kritisko periodu. Ir jāsaprot, ka agrīnos uzņēmējdarbības posmos līdzsvars ir mīts.
Idejas vērtība un atbalsts.
Vienlaikus ar apsēstību, Sančesa uzsver, ka veiksmes formulā jāiekļauj divi neaizstājami elementi:
1. Idejas Vērtība: Apsēstība ir veltīga, ja ideja nav patiesi vērtīga, inovatīva un spējīga atrisināt reālu tirgus problēmu. Jābūt ieguldītam enerģijai nevis visā, kas ienāk prātā, bet gan tajā, kam ir patiesa biznesa jēga.
2. Kontaktu Loks (Tīklošanās): Lai gan apsēstība ir dzinējspēks, bez labiem kontaktiem, atbalstītājiem un investoriem pat visģeniālākā ideja var izplēnēt. Apsēstība iet roku rokā ar spēju pārliecināt citus un veidot stratēģiskas partnerības.
Īlons Masks.
Cilvēks, kas rada nākotni.
Īlons Maska (Elon Musk) ir uzņēmējs un investors, kurš ir kļuvis par ikonu savā vēlmē radīt radikālas izmaiņas vairākās nozarēs, sākot no autotransporta un kosmosa līdz mākslīgajam intelektam un neirotehnoloģijām.
Viņš nav slavens ar vienu, bet gan ar vairākiem uzņēmumiem, kas katrs ir savas nozares līderis un atspoguļo viņa apsēstību ar cilvēces nākotnes vīziju.
Ektriskā revolūcija un ražošanas “elle”.
Lai gan Masks nav “Tesla” sākotnējais dibinātājs (uzņēmums tika dibināts 2003. gadā), viņš kļuva par galveno investoru, padomes priekšsēdētāju un vēlāk izpilddirektoru, pārvēršot “Tesla” (iepriekš “Tesla Motors”) no maza jaunuzņēmuma par pasaules vērtīgāko automašīnu ražotāju.
“Tesla” panākumu pamatā ir Maska apsēstība ar efektivitāti un ražošanas procesu. Viņa mērķis nav tikai radīt elektriskās automašīnas, bet gan pāriet uz ilgtspējīgu enerģijas ekonomiku. Šī vīzija no viņa prasa neticamu darba apjomu.
“Ražošanas elle” (Production Hell): Šis termins, ko Masks pats ieviesa, raksturo intensīvo laiku, kad “Tesla” centās palielināt “Model 3” ražošanas apjomus. Šajā periodā Masks burtiski dzīvoja rūpnīcā, bieži vien gulēdams uz dīvāna vai grīdas blakus ražošanas līnijai.
Viņa mērķis bija detalizēti izprast katru ražošanas šķērsli un rast risinājumu reāllaikā, nevis sēžot birojā. Tas pilnībā atbilst apsēstības definīcijai: viņš nevarēja izslēgt smadzenes, kamēr ideja netika īstenota.
Maska darba ētika un produktivitāte.
Īlons Masks ir pazīstams ar savu neticami lielo darba stundu skaitu, kas bieži pārsniedz 80–100 stundas nedēļā, sadalot šo laiku starp “Tesla” un “SpaceX” (kosmosa tehnoloģiju uzņēmums, kura mērķis ir kolonizēt Marsu).
Viņa pieeja darbam balstās uz diviem stingriem principiem:
1. Laika sadalīšana piecu minūšu segmentos
Masks izmanto laika plānošanas metodi, kurā savu dienu sadala piecu minūšu blokos (segmentos), veltot katru bloku konkrētam uzdevumam. Šāda graudaina plānošana ļauj viņam saglabāt maksimālu koncentrāciju un samazina laika izšķiešanu.
Viņš regulāri izlaiž pusdienas un atsakās no lielākās daļas tālruņa zvanu, lai maksimāli palielinātu “koncentrēto darbu” (deep work) – tas ir tiešs apliecinājums apsēstībai ar uzdevumu.
2. “Pirmais principu” domāšana.
Maska veiksmes atslēga ir filozofija, ko viņš pielieto visos savos uzņēmumos: domāšana no pirmajiem principiem (First Principles Thinking). Tā vietā, lai izmantotu vispārpieņemtas metodes vai risinājumus (analoga domāšana), viņš aicina sadalīt problēmu pamatkomponentos, lai saprastu tās fundamentālos pamatus.
Piemērs: Tā vietā, lai jautātu, cik maksā akumulatoru bloks, Masks jautā: Kādi ir akumulatoru bloka sākotnējie materiāli (litijs, kobalts utt.) un kādas ir to tirgus cenas?
Pēc tam viņš pats meklē risinājumus, kā šos materiālus apvienot lētāk, nekā to dara konkurenti. Šāda nemitīga, fundamentāla izpēte ir nepieciešama absolūta apsēstība ar gala mērķi.
Vēlme strādāt pāri robežām.
Masks bieži vien pieprasa to pašu intensitāti un apsēstību arī no saviem darbiniekiem, aicinot viņus būt daļai no “ekstremālas” darba kultūras, it īpaši kritiskos attīstības posmos.
Šī prasība, kas saņēmusi kritiku par neētisku attieksmi pret darba un dzīves līdzsvaru, skaidri iezīmē, ka viņa pasaulē mērķa sasniegšana pārsniedz visas parastās robežas.
Kad Masks pārņēma “Twitter” (tagad “X”), viņš paziņoja, ka darbiniekiem ir jāizvēlas starp “ļoti intensīvu un garu stundu” darbu vai aiziešanu.
Secinājums, veiksme caur hiper-fokusu.
Īlons Masks ir apliecinājums tam, ka mūsdienu izcilākie panākumi tehnoloģiju jomā prasa ne tikai ģenialitāti, bet arī hiper-fokusu un totālu atdevi.
Viņa dzīve ir nepārtraukta “sprinta” fāze, kas apliecina Kodi Sančesas teoriju: lai sasniegtu milzīgus, pasaules mēroga rezultātus, ir jāizslēdz “līdzsvars” un jāļauj idejai kļūt par īslaicīgu, bet intensīvu apsēstību.
Noslēgumā var teikt, ka veiksmes noslēpums slēpjas atbildē uz jautājumu: Cik ļoti tu esi gatavs upurēties savu sapņu labā?
Parastā atbilde ir: ne pārāk. Miljardieru atbilde ir: visu.
Veiksmi!
